Asociācijā atgādināja, ka marta beigās norisinājās LANĪDA sadarbībā ar "DNB banku" organizētā ikgadējā konference "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?", kurā aptaujas veidā tika noskaidrots nekustamo īpašumu jomas uzņēmēju viedoklis par to, kāds ir labākais NĪN veids Latvijā.
43% aptaujāto nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku uzskata, ka īpašuma nodoklis jāatceļ vienīgajam īpašumam. Turpretī 26% nozares uzņēmēju domā, ka NĪN likme ir jāsamazina. Piektdaļa jeb 20% atbalsta progresīvās nodokļu likmes ieviešanu, uzskatot, jo dārgāks īpašums, jo augstākai būtu jābūt likmei. 8% aptaujas dalībnieku domā, ka NĪN jāatceļ mājoklim, bet jāatstāj zemei un komercīpašumam, bet 2% domā, ka NĪN jāatceļ pavisam.
Juriste Ingrīda Misiņa atgādināja, ka NĪN saņēmēji 100% apmērā ir pašvaldības, kurām ir ļoti plašas iespējas piemērot ne tikai atšķirīgas NĪN likmes, bet arī piemērot atlaides. Pēc viņas teiktā, atlaižu politika katrā pašvaldībā ir ļoti atšķirīga un svārstās no 25% līdz pat 90%. Tāpēc pašvaldības zināmā mērā nosaka NĪN politiku savā teritorijā. Pašlaik kadastrālās vērtības ir "iesaldētas", līdz ar to šobrīd NĪN aprēķina pēc tām vērtībām, kas bija 2016. gadā.
Misiņa uzsver, ka šā gada likumdošanas jaunievedums ir noteiktā kārtība gadījumā, ja apbūves tiesības ir izbeigtas vai tām iestājies noilgums, nosakot, kā šādos gadījumos mainās nodokļa maksātājs. Turpretī vairākas pašvaldības ieviesušas jaunu praksi - NĪN piesaistīšanu īpašumā deklarētajam cilvēkam. Carnikavas pašvaldība šajā kontekstā piemēro praksi piešķirt 50% nodokļa atvieglojumu par vienīgo dzīvesvietu. Tāpat šā gada jaunums ir 3% apmērā piemērotais nodoklis īpašumiem, kas pārsniedz nodošanas ekspluatācijā termiņu.
Misiņa, kura ir apkopojusi daudzus viedokļus par NĪN politiku Latvijā, atzina, ka nodokļa reformā noteikti būtu jāievēro trīs pamatprincipi - jānodrošina paredzamība, lai cilvēki var jau iepriekš rēķināties ar konkrēta apmēra nodokli, kā arī jāņem vērā nodokļa samērīgums un adekvātums.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere pastāstīja, ka NĪN pašvaldību budžetos ir otra lielākā pozīcija aiz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kuri veido 53%. Puse no visā valstī iekasētā NĪN jeb 111 miljoni eiro pērn tika iekasēti Rīgā, kam seko Jūrmala ar 10 miljoniem eiro iekasētu NĪN un Liepāja ar 4,6 miljoniem eiro. Kopumā no valstī pērn iekasētā NĪN 53% jeb 117 miljoni eiro bija par zemi, 32% jeb 70 miljoni eiro - par nedzīvojamam ēkām un 15% jeb 32 miljoni eiro - par dzīvojamām ēkām.
LPS ieskatā NĪN nodoklim vajadzētu kļūt par patiesu pašvaldību nodokli, kas nozīmē - nebūtu Saeimas pieņemta likuma (valsts noteikto rāmju), bet pašvaldības nodokli veidotu uz savu principu pamata un atbildētu par to, uzsvēra Šķiltere . "Piekrītam Finanšu ministrijai, ka ir nepieciešams sakārtot kadastrālo vērtību jautājumu, tāpat arī sakārtojama un uzlabojama būtu datu plūsma, lai tā ir sasaistīta un automatizēti lietojama, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem nebūtu jābūt par pastniekiem, nodrošinot dažādo datu apmaiņu," viņa teica.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 11. aprīlī pēc Finanšu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam, paudis, ka neatbalsta NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim. Tā vietā MK rosina mazināt kadastrālās vērtības ietekmi uz NĪN aprēķinu. Lai nodrošinātu samērīgu kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, FM atbalsta Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu piemērot 10% pieauguma ierobežojumu kadastrālās vērtības bāzei, dzīvojamajiem īpašumiem samazināt kadastrālo vērtību atbilstības tirgus vērtībām, nepiemērot atkāpes un atvieglotus nosacījumus "premium" tipa ēkām, kā arī vērtēt kadastrālo vērtību zonējumu atbilstību un sadalījumu.