Lielākos nodokļus aizvadītajā gadā valsts budžetā, pateicoties lielajam skaitam šajā sfērā strādājošo uzņēmumu, devusi tirdzniecības nozare. "Lursoft" aprēķini liecina, ka vairumtirdzniecības nozarē strādājošie 16 050 uzņēmumi 2016.gadā nodokļos samaksājuši 1,44 miljardus eiro, bet mazumtirdzniecības pienesums valsts budžetam nodokļos nesis 924,59 miljonus eiro.
Salīdzinot ar 2015. gadu, redzams, ka vairumtirdzniecības jomā strādājošo uzņēmumu kopējie nodokļu maksājumi, neskatoties uz faktu, ka nozarē pārstāvēto uzņēmumu skaits samazinājies par 2,24%, gada laikā palielinājušies par 5,73%, savukārt mazumtirdzniecības jomā strādājošie uzņēmumi 2016. gadā nodokļos samaksājuši par 6,65% vairāk nekā gadu iepriekš.
Vērtējot "Top 10" nozares, kuras 2016. gadā nodokļos valsts budžetā samaksājušas lielākās naudas summas, "Lursoft" norāda, ka līderpozīcijas pēdējos trīs gadus saglabājušās praktiski nemainīgas, mainījies vien to izkārtojums. Vienīgais izņēmums ir inženierbūvniecība, kas 2014. gadā ar 134,82 miljoniem eiro ierindojusies saraksta 9.pozīcijā, bet nākamajos gados jau palikusi ārpus "Top 10". "Lursoft" aprēķini rāda, ka 2015. gadā inženierbūvniecības uzņēmumi nodokļos samaksājuši 60,19 miljonus eiro (18. vieta), bet pērn - 50,86 miljonus eiro (24. vieta).
Savādāka situācija starp nozaru līderiem vērojama, rēķinot nodokļu maksājumus valsts budžetā uz vienu uzņēmumu. Šajā sarakstā priekšplānā izvirzījušās citas nozares, skaitliski viskuplāk pārstāvēto tirdzniecību atstājot tālu aiz "Top 10" robežām (pēc nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu vairumtirdzniecība 2016.gadā ierindojusies 21.pozīcijā, bet mazumtirdzniecība - 33.vietā), informē "Lursoft".
Rēķinot vidējo samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu, 2016. gadā nemainīgi līderos bijušas nozares, kuru darbība saistīta ar specifisku nodokļu piemērošanu, proti, azartspēles un derības, kā arī dzērienu ražošana. "Lursoft" pētījums parāda, ka abās nozarēs strādājošo uzņēmumu samaksātie nodokļi pēdējos gadus turpinājuši palielināties.
Tā, piemēram, ja vēl 2014. gadā katrs azartspēļu nozarē strādājošais uzņēmums nodokļos samaksājis 1,4 miljonus eiro, tad 2015. gadā tie bijuši jau 1,63 miljoni eiro, bet pērn sasnieguši 1,83 miljonus eiro. Vērā ņemams pieaugums bijis arī dzērienu ražotājiem, kuri 2014. gadā nodokļos katrs samaksājuši 0,86 miljonus eiro, bet pagājušajā gadā samaksāto nodokļu summa sasniegusi jau 0,94 miljonus eiro uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu.
Pēdējos gados aizvien augstākas pozīcijas ik gadu, vadoties no nodokļu apjoma, ko samaksājis katrs attiecīgajā nozarē strādājošais uzņēmums, ieņem apdrošināšanas kompānijas. "Lursoft" dati rāda, ka 2014.gadā, rēķinot pēc vidējā samaksāto nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu, apdrošināšanas nozare ierindojusies saraksta 6.vietā (vidēji 0,3 miljoni eiro uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu), 2015. gadā - 4.vietā (0,39 miljoni eiro), bet aizvadītajā gadā jau 3.vietā ar 0,8 miljoniem eiro vidēji uz vienu uzņēmumu.
Salīdzinot, kā pēdējo trīs gadu laikā mainījušās "Top 10" līderpozīcijās pārstāvētās nozares, redzams, ka starp līderiem 2016. gadā vairs nav atrodami pasta un kurjeru uzņēmumi, bet tā vietā nākušas finanšu pakalpojumu nozarē strādājošās kompānijas.
Lai gan skaitliski visvairāk darbinieku nodarbināti tirdzniecības uzņēmumos, vislielākos nodokļus valsts budžetā 2016.gadā, rēķinot uz vienu uzņēmumu, 2016.gadā samaksājuši dzērienu ražošanas uzņēmumi. "Lursoft" aprēķinājis, ka dzērienu ražošanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļos samaksātais apjoms uz vienu darbinieku 2016. gadā sasniedzis 53 160 eiro, savukārt 2015. gadā tie bijuši 47 700 eiro. Azartspēļu nozare, neskatoties uz ievērojamo nodokļu apjomu, ko ik gadu nodokļos samaksā katrs šajā nozarē strādājošais uzņēmums, ierindojusies vien 6.pozīcijā ar 15 360 eiro lieliem nodokļiem uz katru nodarbināto.
"Lursoft" norāda, ka tuvākā sekotāja dzērienu ražotājiem bijusi elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare. "Lursoft" pētījums atklāj, ka pagājušajā gadā par katru darbinieku minētās nozares uzņēmumi nodokļos samaksājuši par 3,22% vairāk nekā 2015. gadā, proti, 30 750 eiro vidēji uz katru nozarē strādājošo.
Tiesa, rēķinot vidējo samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apjomu uz vienu darbinieku, 2016. gadā starp līderiem izvirzījušās citas nozares, dzērienu ražošanu atstājot vien 25. pozīcijā, bet elektroenerģiju - 12. "Lursoft" aprēķinājis, ka vislielākie IIN maksājumi uz vienu darbinieku 2016.gadā bijuši gaisa transporta nozarē strādājošajiem uzņēmumiem (4840 eiro), savukārt finanšu jomā strādājošās kompānijas ar 4560 eiro ierindojušās 2.vietā. Vien nedaudz no abām iepriekš nosauktajām nozarēm atpaliek apdrošināšanas joma, kas, rēķinot uz katru nozarē nodarbināto, pērn IIN samaksājusi 4280 eiro.
Visas trīs iepriekš nosauktās nozares ieņem līderpozīcijas arī, aprēķinot vidējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) uz vienu darbinieku. Gaisa transporta nozares uzņēmumi VSAOI pagājušajā gadā par katru darbinieku samaksājuši vidēji 8130 eiro, finanšu nozares uzņēmumi - 6640 eiro, bet apdrošināšanas firmas - 5310 eiro.