2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās 1,1 %. 2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada atbilstošo periodu, IKP pieauga par 2,2 % pēc sezonāli izlīdzinātiem un par 2,6 % pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem.
4. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,7 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās – 5,9 miljardi eiro.
Apstrādes rūpniecības nozare palielinājās par 6 %, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 8 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 16 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 9 %, pārtikas produktu ražošana – par 1 %.
Elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas apgādes nozarē pieaugums par 7 %, tajā skaitā elektrības ražošanā, apgādē un sadalē – par 6 %.
Lauksaimniecības ražošanas apjomi samazinājušies par 3 %, tajā skaitā kritums augkopībā par 5 %, bet lopkopība palikusi iepriekšējā gada līmenī.
Mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē palielinājums par 3 %. Nozarē bija vērojama cenu samazināšanās.
Zivju nozvejā kopumā pieaugums par 38 %, bet Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozveja samazinājusies par 3 %.
Būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 18 %. Kritums vērojams nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 4 % un inženierbūvju (tajā skaitā šoseju, ielu un ceļu) celtniecībā – par 33 %. Dzīvojamo ēku būvniecība pieaugusi par 2 %.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 2 %, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 2 % un nepārtikas preču tirdzniecība – par 5 %.
Vairumtirdzniecība pieaugusi par 4 %.
Transporta nozare palielinājusies par 0,5 %. Palielinājumu uzrādīja pasažieru pārvadājumi – par 4 %, bet par 7 % samazinājās kravu pārvadājumi.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē kāpums par 9 %, ko veidoja pieaugums izmitināšanā – par 11 % un ēdināšanā – par 7 %
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi sniegti par 3 % vairāk nekā 2015. gadā.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugums par 3,5 %, ko veicinājusi veiksmīga banku un apdrošinātāju darbība.
Operācijas ar nekustamo īpašumu palikušas iepriekšējā gada līmenī.
Mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājies par 3 %, tajā skaitā pieaugumi par 5 % azartspēlēs un derībās, par 6 % – radošajās un mākslinieciskajās darbībās, bet par 4 % kritušās sporta aktivitātes.
Valsts pārvaldē un aizsardzībā pieaugums par 4 %, izglītībā – par 1 %, veselības nozarē – par 2 %.
Produktu nodokļu (akcīzes, pievienotās vērtības un muitas) apjoms pieauga par 6 %.
Mājsaimniecību galapatēriņš 2016. gadā palielinājās par 3 %, tajā skaitā izdevumi pārtikas iegādei par 1 %, transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) par 6 %, atpūtai un kultūrai – par 3 %. Izdevumi mājokļa uzturēšanai kritušies par 1 %, tajā skaitā samazinājušies izdevumi par elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, kā arī mazāk tērēts mājokļa uzturēšanai un remontam. Mājsaimniecību galapatēriņa pieaugumu veicinājusi iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, kā arī patēriņa cenu stabilitāte.
Valdības galapatēriņš palielinājās par 3 %.
Bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 11 %. Investīcijas iekārtās un mašīnās samazinājušās par 1 %, intelektuālajā īpašumā un kultivētajos aktīvos – par 21 %, bet par 18 % samazinājās ieguldījumi būvniecībā.
Eksports palielinājās par 4 %, tai skaitā preču eksports – par 2 % (visvairāk eksportē elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismus un mehāniskās ierīces, kā arī zāģmateriālus). Transporta, IT un būvniecības pakalpojumu eksporta palielināšanās veicināja kopējā pakalpojumu eksports kāpumu par 4 %.
Importa apjomi pieauguši par 2 %. Preču imports palielinājās par 5 %, ko ietekmēja vieglo automobiļu un farmācijas produktu importa palielināšanās, bet negatīvu ietekmi atstāja elektroierīču un elektroiekārtu, mehānismu un mehānisko ierīču, kā arī dīzeļdegvielas importa kritums. Pakalpojumu imports palielinājās par 2 %. Galvenokārt tika importēti transporta, tūrisma un ar tirdzniecību saistītie saimnieciskās darbības pakalpojumi.
IKP pieaugums 2016. gada 4. ceturksnī balstījās uz galapatēriņa izdevumiem un veidoja 2,9 procentpunktus no kopējā IKP pieauguma. Negatīvu ietekmi uz IKP radīja bruto kapitāla veidošana un eksporta un importa saldo attiecīgi 0,1 un 0,2 procentpunktu apmērā.