Kā liecina "6K" veiktā aptauja sociālā tīkla "Facebook" grupā "Handmade in Latvia" jeb "Ar rokām darināts Latvijā", kas apvieno 18 tūkstošus biedru, cilvēki ir sašutuši, nikni un pat gatavi piketēt pret politiskās partijas "Vienotība" pārstāvju virzīto lēmumu.
"Valsts ar jauno nodokli rīkojas kā reketieris!", "Valsts vēlas atbrīvoties no "mikrobiem", lai cilvēki ietu darbos pie lielajiem darba devējiem, kuri maksā lielos nodokļus!" – šādus salīdzinājumus izsaka "6K" veidotās aptaujas dalībnieki, un tādi izskan arī plašsaziņas līdzekļu virsrakstos.
"Darbojamies mākslinieku darbnīcā četri cilvēki: mans vīrs, es un divas mūsu palīdzes. Mēs gleznojam, šujam, līmējam – esam mākslinieki. Nevaram iegūt lielu peļņu, jo netirgojam Ķīnas preci. Konkurence ir liela arī eksporta tirgū, tādēļ cenām ir jābūt salīdzinoši zemām. Ko darīsim turpmāk? Mums nav cita varianta kā tikai mikrouzņēmums, jo visi pārējie... Tie ir lieli nodokļi, kas samaksājami tikai lieltirgotājiem. Ja mēs nespēsim izdzīvot kā uzņēmums, man nāksies atlaist darbinieces.
Mazpilsētā darba nav, bet mēs dodam sirdij tīkamu darbu vēl diviem cilvēkiem, kuriem arī ir bērni, kas jāuztur. Jau tagad maksājam ļoti lielas summas katru ceturksni no sava apgrozījuma. Tagad valsts piespiež piemaksāt 400 eiro mēnesī. No kurienes mēs tādu naudu varēsim dabūt? Noņemsim no savas algas, jo mums pēkšņi neradīsies kaut kāda mistiska peļņa. Bet, ja nepietiks, samazināsim savu algu un no tās piemaksāsim visiem darbiniekiem nodokli.
Es ļoti negribētu atlaist cilvēkus, kuri ir lieli palīgi un dod cerību mūsu darbnīcas attīstībai. Mēs eksportējam preci, pelnām naudu, bet neviens negrasās novērtēt mūsu pūles un darbu, jo esam "mikrobi", kā kāds ļoti trāpīgi raksturoja. Mēs pelnām savu ikdienas maizi savā uzņēmumā un uzturam savus mazos bērnus. Citu darbu Cēsīs mums neatrast. Vai tiešām valstij ir jāizdzīvo no šejienes ārā pēdējais cilvēks, kurš tad arī izslēgs gaismu?" neizpratni pauž uzņēmēja Ginta.
"Visvairāk man nepatīk tas, ka šajā gadījumā sociālais nodoklis būs jāmaksā arī tad, ja apgrozījums nebūs pietiekams vai tā nebūs vispār. Tagad sanāk, ka, ja mēnesī neko neesi nopelnījis, jāmeklē nauda, ko samaksāt valstij. Gudri izdarīts! Sākumā piespiež visus kļūt par mazajiem uzņēmējiem – vienalga, ir saprašana vai nav – un pēc tam visus nogremdē," uzskata pašnodarbinātā Gundega.
Turklāt cilvēki arī neredz ieguvumus no sociālā nodokļa nomaksas, jo pašlaik svarīgāk ir "savilkt vispār galus kopā" un "labāk saņemt algu, zinot, ka sociālās garantijas ir tuvu nullei, nekā saņemt algu tuvu nullei, zinot, ka varbūt kaut kad pienāksies sociālais pabalsts, kuru varbūt nekad nevajadzēs un kurš tāpat būs niecīgs".
Obligāti un katru mēnesi
Izmaiņu būtība ir apstāklī, ka no nākamā gada MUN maksātājiem par sevi un par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmuma nodokļa likmi. Tas nozīmē, ka līdz šim piemērotā deviņu procentu nodokļa vietā no apgrozījuma būs jāmaksā pieci procenti un papildus vismaz 97 eiro ik mēnesi – sociālais nodoklis. Turklāt šie gandrīz 100 eiro būs jāmaksā arī mēnešos, kad ienākumi netiek gūti, piemēram, sezonāla rakstura darbības gadījumā.
Analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K" Valsts ieņēmumu dienestā noskaidroja arī to, ka, ja darbinieks strādā vairākos mikrouzņēmumos, obligātās iemaksas par viņu nāksies veikt katrā uzņēmumā, pat ja noteikts nepilns darba laiks.
Iespēju atvieglot nodokļu slogu un maksāt MUN deviņu procentu apmērā no apgrozījuma Latvijā izmantoja kopumā 51 tūkstotis juridisko un fizisko personu, kā arī individuālie komersanti, liecina VID dati. Vairāk nekā puse jeb 30 tūkstoši reģistrēto MUN maksātāju ir uzņēmumi, 19 tūkstoši – fiziskās personas, un tikai divi tūkstoši ir individuālie komersanti. Jaunie grozījumi nosaka, ka obligātās sociālās iemaksas par darbiniekiem būs jāmaksā uzņēmumiem, kas nozīmē to, ka ikvienam mazajam uzņēmumam un katrai fiziskajai personai būs jānopelna papildu līdzekļi vai jāsamazina saņemamais atalgojums.
VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa norāda, ka lēmums par turpmāko saimniekošanas formu jāpieņem un jādara zināms VID līdz 15. decembrim. Pastāv iespēja izvēlēties vienu no diviem mazāk pievilcīgiem nodokļu režīmiem: maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, kas ļauj nodokļu slogu samazināt uz izdevumu rēķina jeb krājot ar saimniecisko darbību saistītos čekus un citus darījumus apliecinošus dokumentus, vai kļūt par patentmaksu veicēju. K. Augstkalne-Jaunbērziņa norāda, ka VID darbinieki ir gatavi konsultēt par konkrētos gadījumos piemērotāko saimniekošanas formu.
Nodokļu sistēmu pārzinoša amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma, atzina, ka lielākajai daļai bijušo MUN maksātāju turpmāk šis režīms būs neizdevīgs, jo valdības nostādnes un rīcība šajā jautājumā vērsta uz MUN likvidāciju un darbošanās apgrūtināšanu šā režīma izmantotājiem. MUN likvidācija paredzēta pēc 2018. gada, un, kā atklāj Saeimas preses dienesta pārstāvis Juris Vīgulis, izmaiņas MUN likumā iekļautas Saeimas budžeta paketē.
Balsojums par to, vai mikrouzņēmuma nodokli anulēt, plānots 23. novembrī. Līdzvērtīga alternatīva netiek piedāvāta – ideju par to pagaidām uzturot vien politiķu solījumi.
Pabalstu un pensijas vārdā
MUN tika radīts krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Nodokļu režīms guvis plašu popularitāti, taču tam diemžēl ir arī ēnas puse – liela daļa uzņēmēju to izmantoja nodokļu optimizācijai. Piemēram, par mikrouzņēmējiem savulaik lika kļūt visiem SIA "Narvesen Baltija" pārdevējiem, tāpat uzņēmuma "Baltic Taxi" šoferiem, kā arī daudzu citu kompāniju darbiniekiem – konsultantiem, dispečeriem, kravu pārvadāšanas operatoriem, menedžeriem, telpu un teritoriju uzkopējiem un vēl daudzu profesiju pārstāvjiem.
Vēlākie MUN maksātājiem neizdevīgie lēmumi tika pieņemti Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdības laikā, un tieši "Vienotības" pārstāvji ierosinājuši un virzījuši ar MUN saistītos grozījumus. Lai gan tieši šī partija savos priekšvēlēšanu solījumos bija deklarējusi, ka iestāsies par iedzīvotāju "drošību par savu un bērnu nākotni, darbu, atbalstu grūtā brīdī" un nodrošinās "apstākļus produktivitātes, inovāciju un eksporta izaugsmei, lai uzņēmēji radītu jaunas un labāk apmaksātas darbavietas". Par izmaiņām iestājies bijušais finanšu, tagad – labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
Pašreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidro: "Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas mērķis ir sabalansēt uzņēmēju, šajā gadījumā MUN maksātāju, un viņu darbinieku intereses. Līdz šim mikrouzņēmumu darbinieki ir bijuši minimāli sociāli aizsargāti, bet tie mikrouzņēmumu darbinieki, par kuriem no nākamā gada tiks veiktas lielākas VSAOI, sociālo drošību iegūs gan īstermiņā, gan ilgtermiņā."
Cilvēkam tikšot nodrošinātas vismaz minimālas sociālās garantijas bezdarba, slimības, maternitātes, invaliditātes un pensionēšanās gadījumā. Ministre arī norāda, ka pašlaik, lai vidējais MUN maksātājs nopelnītu minimālo pensiju, viņam šādā režīmā būtu jāstrādā vismaz 60 gadu, kas praktiski neesot iespējams: "Tādējādi pašlaik ir situācija, ka pārējie nodarbinātie veic solidārus maksājumus speciālajā budžetā, lai mikrouzņēmumu darbinieki saņemtu minimālo garantēto sociālo apdrošināšanu."
Lēmums pret realitāti
"Vienotības" frakcijas deputāts Inesis Boķis aizstāv izmaiņas, pamatojot to ar nepieciešamību solidarizēties sociālā budžeta papildināšanai. Viņš piebilst, ka katram būtu jādomā plašāk – ne tikai par savu kabatu: "Var saprast mazos uzņēmējus, bet, no otras puses, var saprast arī Finanšu un Ekonomikas ministriju, jo zināmas sociālās iemaksas ir jāveic. Uz to gan es pastāvu! Jo nav godīgi, ka daudzi bez tā iztika. Tajā pašā laikā daudzi cilvēki maksā visus nodokļus, un tas rada nevienlīdzību konkurētspējā. Vienreiz šis lēmums ir jāpieņem, un es domāju, ka mēs ejam pareizā virzienā."
I. Boķis gan uzskata, ka sociālo iemaksu par vienu personu nevajadzētu maksāt divos un vairāk mikrouzņēmumos: "Domāju, to visu var ļoti vienkārši saskaņot un noregulēt."
Saeimas deputāts un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) par izmaiņām ir pretējās domās. Viņš uzskata, ka Saeimas deputāti šādus mazo uzņēmējdarbību graujošus lēmumus pieņem tāpēc, ka daudzi neizprot to, kas ir bizness un kā tas funkcionē:
"Uz rokas pirkstiem saskaitāmi tie deputāti, kuri nāk no uzņēmējdarbības sektora. Sociālās iemaksas nonāk gan veselības aprūpes budžetā, gan arī pensiju uzkrājumiem, kas ir ļoti svarīgas lietas. Jautājums, vai pašlaik uzņēmējdarbības sektors spēj to pavilkt, jo nodokļu slogs ir liels un darbaspēka nodokļi mūsu valstī ir lielāki nekā Vācijā. Vai pie tādiem apstākļiem mēs varam konkurēt kopējā Eiropas Savienības tirgū?"
Pēc R. Naudiņa domām, vienīgā iespēja, kā uzlabot uzņēmējdarbības apstākļus Latvijā, ir, uzņēmējiem iesaistoties politikā.
Kāds uzņēmējs, kurš pirmskrīzes laikā nodarbojies ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, atklāj savu pieredzi, kas viņam liek apšaubīt uzticamību Latvijas sociālajai sistēmai: "Toreiz varējām atļauties maksāt sev ļoti lielas algas un maksājām arī lielus nodokļus, tostarp – sociālo. Diemžēl, sākoties krīzei, bankas pieprasīja steidzamā kārtā atdot visus izsniegtos aizdevumus, un uzņēmumu nācās likvidēt. Palikām bezdarbnieka statusā un attiecīgi pieteicāmies bezdarbnieka pabalsta izmaksai. Taču mums pienāca kategoriska ziņa, ka tik lielus pabalstus, kādi izrietēja no mūsu samaksātā sociālā nodokļa apmēra, valsts nemaksās, jo esam it kā krāpušies. Punkts! Visa mūsu sociālajā budžetā iemaksātā summa izrādījās zudusi."
Fiziskā persona, kura ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs (piemēram, tulks):
