Viņš norādīja, ka valdība sēdē otrdien sprieda par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2017. gadam un ietvaram 2017. līdz 2019. gadam, kā arī par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām un optimizācijas pasākumiem 2017., 2018. un 2019. gadam.
Pēc premjera paustā, patlaban panākta pilnīga vienošanās par atbalstu reformām izglītībā un veselības sistēmā, turklāt rasta iespēja vēl papildu trīs miljonu eiro novirzīšanai rindu mazināšanai veselības aprūpē, tādējādi papildu finansējums nākamgad šim mērķim veidos kopumā 10 miljonus eiro.
Tāpat viņš pastāstīja, ka patlaban atrastā puse no nepieciešamās summas policistu algām jeb 13 miljoni eiro, bet vēl jāveic mājasdarbi par to, kā atalgojuma reformu nozarē pabeigt līdz galam.
Savukārt, skatot neatkarīgo institūciju pieteikumus, papildu līdzekļi piešķirti Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, kā arī tiesu sistēmas darbinieku atalgojumam.
Kučinskis pastāstīja, ka ceturtdien, 18. augustā, gaidāma valdības ārkārtas sēde par budžetu. Vēl nav risinājuma jautājumam par minimālās algas palielināšanu no nākamā gada, kā arī saistībā ar solidaritātes nodokli. Attiecīgos jautājumus trešdien, 17. augustā, premjers plāno pārrunāt ar Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ekonomikas un Labklājības ministrijas pārstāvjiem.
Pēc finanšu ministres vadītās darba grupas budžeta sagatavošanai diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes iestādēm kopumā atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 102,6 miljonu eiro apmērā 2017.gadam, 115,5 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 111,9 miljonu eiro apmērā 2019. gadam.
FM piebilda, ka tostarp neatkarīgajām institūcijām paredzēts atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 8,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam, 13,5 miljonu eiro apmērā 2018.gadam un 13,7 miljonu eiro apmērā 2019.gadam.
Pēc FM sniegtās informācijas, Ministru kabineta papildu finansējums nākamgad būs 261,4 tūkstoši eiro, Ārlietu ministrijas - 1,948 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijas - 4,98 miljoni eiro, Finanšu ministrijas - 1,8 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijas - 10,191 miljons eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas - 186,2 tūkstoši eiro, Zemkopības ministrijas - septiņi miljoni eiro, Satiksmes ministrijas - 11,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijas - 13,294 miljoni eiro, Tieslietu ministrijas - 800 tūkstoši eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - 150 tūkstoši eiro, Kultūras ministrijas - 1,733 miljoni eiro, bet Veselības ministrijas - trīs miljoni eiro.
Savukārt no neatkarīgo institūciju iesniegtajiem finansējuma pieprasījumiem visvairāk - 4,501 miljons eiro - atvēlēts tiesu sistēmas darbinieku mēnešalgu paaugstināšanai, 1,797 miljoni eiro atvēlēti Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, bet 1,175 miljoni eiro - Prokuratūrai.
Tāpat valdības sēdē otrdien tika atbalstīti papildu priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem. Tika nolemts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu ieviest no 2019.gada 1.janvāra.
Valdība sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta. Ministru kabinets iepazinies ar makroekonomikas attīstības rādītāju prognozēm, atbalstījis Fiskālo risku deklarāciju un noteicis, ka, izstrādājot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam, fiskālā nodrošinājuma rezerve visiem trim gadiem ir 0,1% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat valdība atbalstījusi priekšlikumus papildu ieņēmumu gūšanai budžetā aptuveni 74 miljonu eiro apmērā. Paredzētie pasākumi ar lielāko pozitīvo fiskālo ietekmi ir saglabāt pašreiz spēkā esošo kārtību, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek maksāts par kalendāro gadu (34,2 miljoni eiro), piemērot dabas resursa nodokli valsts energokompānijai "Latvenergo" piederošajām Daugavas kaskādes hidroelektrostacijām (4,8 miljoni eiro), kā arī ieviest nodokļa avansu taksometru nozarē (četri miljoni eiro) un ieviest solidāro atbildību ģenerāluzņēmumam vai apakšuzņēmumam būvniecības nozarē, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku (2,1 miljons eiro).
Atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm sākotnējais indikatīvais fiskālās telpas apmērs vispārējās valdības budžetā 2017. gadā bija mīnus 4,9 miljoni eiro.