Latvija šajā ziņā ir bēdīgā rekordiste gan starp Baltijas valstīm, gan Eiropā kopumā.
Kontrabandistu mafijas, shēmas pastāv visās valstīs, bet Latvijā tā ir visdziļāk ielaistā problēma. Valsts tiek apzagta tādos apjomos, ka pamatoti rodas jautājums – kāpēc atbildīgās iestādes gadiem ilgi izrādījušās tik apbrīnojami bezspēcīgas? Runa ir arī par tiem pēdējiem gadiem, kad Finanšu ministrijā un VID, pēc daudzu apgalvotā, vadībā bijuši godprātīgi augstas raudzes speciālisti.
Tas, protams, rada jautājumu, vai noziedzniekiem nav savi līdzzinātāji visaugstākajos tiesībsargājošo iestāžu un politiskajos līmeņos. Pavisam nesen ļoti labi informētais Aivars Lembergs atklāti nosauca vairāku atbildīgo ierēdņu vārdus, vairāk vai mazāk skaidri norādot, kurš "piesedz" šīs daudzmiljonu noziedzīgās shēmas. Piedevām viņš ļoti konkrēti norādīja, kura amatpersona "piesedz" katru no kontrabandas "nozarēm" – cigaretes, degvielu utt. Lato Lapsa no portāla "Pietiek.com" jau paspējis uzsākt birokrātisko pingpongu ar šo iestāžu vadību, prasot paskaidrojumus, pamatojoties uz Lemberga negaidīti drosmīgajiem atmaskojumiem. Varam novēlēt viņam veiksmi un izturību šajā cīņā.
Protams, pamatoti būtu jautāt, kāpēc Lembergs tieši tagad nācis ar šīm atklāsmēm un kāpēc viņš nosaucis tieši šos uzvārdus? Vai viņš iepriekš patiešām neko nenojauta, nezināja? Tomēr tās būs nebeidzamas spekulācijas un tādas sazvērestības teorijas, ka pat zvērīgākie iluminātu un sorsoīdu konspirāciju pētnieki nobālētu.
Tomēr noliekot malā konkrētus uzvārdus, vienā ziņā Lembergam varētu būt taisnība. Tik ilgstoši nesekmīga cīņa ar kontrabandistiem pamatoti liek domāt, ka ir kādas amatpersonas, kas patiešām to visu piesedz. Bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūnijā atzina, ka VID darbība ir bijusi sekmīga un 2015. gadā izdevies samazināt cigarešu kontrabandu par 2,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2014. gadu. Piedevām viņa piesauca kriminālprocesu skaita un konfiscēto cigarešu skaita pieaugumu. Tomēr, lūkojoties uz statistikas datiem un redzot, kur šajā ziņā atrodas Latvija Eiropā, jājautā, kāpēc problēmas ir ielaistas tik ļoti pamatīgi un faktiskie rezultāti ir tikai kontrabandas aisberga apskrubināšana.
Pēc nopietnu starptautisku kompāniju pētījumiem, Latvija ar 26,7% tik un tā ir līdere Eiropas TOP valstu sarakstā, kurās ir augstākais kontrabandas īpatsvars. Tiesa, jaunākie pētījumi liecina, ka 2016. gada otrajā ceturksnī nelegālo cigarešu īpatsvars samazinājies līdz 23,8%. Tomēr Lietuvā šis skaitlis jau 2015. gadā bija ievērojami mazāks – 18,7%. Piedevām lietuvieši samazinājuši kontrabandas apjomus par iespaidīgiem 9,6 procentpunktiem. Šā gada otrajā ceturksnī atkal Lietuva uzrādījusi labus rezultātus – kontrabandas cigarešu apjoms samazinājies līdz 17,7%, bet Igaunijā – 15%.
Bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone vēl jūnijā slavēja savu iestādi: "Kopumā pētījuma rezultāti ir vērtējami atzinīgi un ļauj secināt, ka gan VID muitas amatpersonu, gan visu akcīzes preču kontrabandas apkarošanas plānā iesaistīto tiesībsargājošo iestāžu kopīgais intensīvais darbs ir bijis visnotaļ efektīvs un palīdzējis sasniegt šo rezultātu." Tomēr situācija Lietuvā un Igaunijā ļoti skaidri norāda, ka Pētersones izpratne par "intensīvu" darba rezultātiem ļoti pamatīgi atšķiras no abām kaimiņvalstīm.
Lietuviešu piemērs liecina, ka, aktīvi strādājot, ir iespējams ļoti būtiski apkarot kontrabandas shēmas. Un atkal ir jautājums, kāpēc Latvijā tas nav izdevies? Samazinājums ir, bet gaužām pieticīgs. Pētījumi liecina – ja patērētās kontrabandas cigaretes būtu legālas izcelsmes, Latvijas nodokļu ieņēmumi pieaugtu par 77 miljoniem eiro gadā.
Šobrīd šīs milzīgās summas valsts budžeta vietā nonāk noziedznieku kabatās. Un te ir runa tikai par miljoniem, kurus nozog cigarešu kontrabandisti. Vēl apmēram 300 miljonus nozog citu akcizētu preču kontrabandisti. Mēs varam ļoti ilgi spriest, kāpēc Lembergs tikai tagad pēkšņi par to sācis runāt, kaut gan problēma ir acīmredzama jau gadiem ilgi, tāpat mēs varam bezgalīgi spriest, kāpēc nosaukti šie un nevis kādi citi uzvārdi.
Tomēr nenoliedzami ir kādi citi fakti. Tas ir bijis ļoti konkrēts politiskais spēks, kura atbildībā nu jau vairākus gadus bija gan Finanšu ministrija, gan VID. Neapšaubāmi, viņi labi redzēja un apzinājās šos nedabiski zemos akcīzes nodokļu ieņēmumus un tikpat nedabiski augstos kontrabandas apjomus pat salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Šie skaitļi bija ļoti labi zināmi. Bet kaut kādu pilnīgi neizskaidrojamu iemeslu dēļ vilcinājās aktīvi rīkoties.
Tāpat mēs ļoti labi zinām, kura politiskā spēka atbildībā joprojām ir drošības iestādes un nopietna ietekme Saeimas nacionālās drošības komisijā. Un visbeidzot – mēs zinām, kura politiskā spēka redzams un agrāk tik ietekmīgs deputāts Saeimas priekšvēlēšanu laikā saņēma ļoti aktīvu un savādu atbalstu tieši tajā reģionā, caur kuru plūst ļoti liela daļa kontrabandas. Vienu gan mēs nezinām – ko viņš saviem ietekmīgajiem atbalstītājiem solīja? Vai Eiropas vērtības – caurspīdīgumu, godīgu politiku un principiālu cīņu ar korupciju?
Ir grūti spriest, vai Lembergs ir iespēris pa īsto lapseņu pūzni un patiešām vainīgajām personām. Tomēr, ja šie cilvēki teiks, ka viņi ir bijuši ļoti sekmīgi savu tiešo pienākumu veikšanā, tad tie būs vienkārši meli – sausi skaitļi no drošticamām starptautiskām organizācijām, budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļiem nepārsūdzami liecina par kaut ko citu.
Šie vismaz 370 miljoni eiro ir nauda, ko katru gadu nozog no valsts budžeta, līdzekļi, ar kuriem varēja izšķiroši uzlabot gan veselības, gan izglītības sistēmu. Un norāde, ka Lembergs pats tāds vai šitāds, nav atbilde, bet gan apliecinājums, ka labāku atbilžu vienkārši nav. Vai arī ērtāk ir nemeklēt dziļākas atbildes. Ērtāk ir ļaut uzkarināt makaronus uz ausīm, kad stāsta, ka 2,6 procentpunktu samazinājums ir ievērojams sasniegums. It īpaši situācijā, kad esam viens no vislielākajiem kontrabandas caurumiem Eiropā.
* pirmpublikācija portālā la.lv