Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Revīzijas iestāde, izstrādājot saimnieciskā gada pārskatu, secinājusi, ka nodokļu parādus ne nākamgad, ne aiznākamgad nebūs iespējams piedzīt, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) nodokļu parādu piedziņā cīnās ar sekām, neapzinot cēloņus zemajam nodokļu parādu iekasēšanas līmenim.

VK secinājusi, ka visas VID veiktās parādu piedziņas procesa pilnveidošanas darbības ir vērstas tikai uz nepilnu desmito daļu (9,7%) no 1,4 miljardu eiro nodokļu parāda. Tostarp no šī milzīgā nodokļu parāda kopapjoma 86% jeb 1,27 miljardi eiro ir nepiedzenamie nodokļi, un to īpatsvars ar katru gadu pieaug.

Savukārt ministriju iesniegtajos budžeta pieprasījumos noteiktie sasniedzamie mērķi un rezultāti atšķiras no politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem rezultātiem, un ministriju iesniegtos datus ne FM, ne citas atbildīgās iestādes nepārbauda.

Tāpat, pēc VK paustā, par valsts budžeta plānošanas zemo kvalitāti liecina arī saplānoto līdzekļu atlikumi un līdzekļu pārdales starp resoriem gada laikā.

Tostarp 2014.gadā ministrijas un centrālās valsts iestādes nav izlietojušas 3% no ieplānotā finansējuma jeb 121 miljonu eiro. Vienlaikus dažādu pasākumu finansēšanai 2014.gada laikā tika papildus pieprasīti un no citiem resoriem pārdalīti 67,5 miljoni eiro.

VK arī atzīmē, ka joprojām turpinās prakse tērēt "līdzekļus neparedzētiem gadījumiem" iepriekš paredzamiem un savlaikus plānojamiem pasākumiem, kā arī jau sākotnēji paredzēt likumos un Ministru kabineta noteikumos, ka izmaksa par konkrētām aktivitātēm tiek veikta no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". 2014.gadā šādi iztērēti 33,9 miljoni eiro jeb 74% no neparedzētiem gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa ceturtdien žurnālistiem norādīja, ka galvenie iemesli, kāpēc VK 2014.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem sniedz ar iebildēm, saistīti ar tādiem jautājumiem kā nepilnīga informācija par valstij pienākošos nodokļu apmēru, neizsekojama valsts institūciju pārskatu apkopošana kopējā valsts Saimnieciskā gada pārskatā jeb konsolidācijas process, neuzskaitīti vai nepareizi uzskaitīti pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumi un nevēlēšanās uzrādīt Dienvidu tilta būvniecības izdevumus kā parādu aizdevējam.

"Taču VK šajā revīzijā vērtēja ne tikai finanšu uzskaites pareizību. Revīzijā tika vērtēta arī atbildīgo iestāžu rīcība valsts budžeta plānošanā un izdevumu likumības un lietderības nodrošināšanā. Īpaši tādēļ, ka jau iepriekšējos gados revidenti bija snieguši ieteikumus finanšu vadības uzlabošanai, taču tā bija izrādījusies "saucēja balss tuksnesī". Varētu šķist, ka tikai VK saredz būtiskus trūkumus budžeta plānošanā, tā struktūrā un līdzekļu sadales mehānismā, tomēr revidentu veiktā Saeimas deputātu aptauja liecina, ka 67% aptaujāto [no 60 aptaujātajiem deputātiem] sabiedrības priekšstāvju arī nav mierā ar informācijas pietiekamību un saprotamību, lai varētu pieņemt pamatotus lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu noteiktām jomām," teica Krūmiņa.

Tādējādi šā gada revīzijā VK papildus analizēja dažus svarīgākos budžeta plānošanas aspektus un izlases kārtā pārbaudīja, vai valsts budžetā paredzētie izdevumi ir saistīti ar deklarētajiem valsts attīstības mērķiem un vai pašlaik īstenotā stratēģiskā un finanšu vadība garantē valsts budžeta līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietošanu.

Krūmiņa atzīmēja, ka normatīvie akti paredz pēctecīgu un uz rezultātu orientētu stratēģisko un finanšu vadību, taču revidenti pārliecinājās, ka šīs prasības pastāv tikai uz papīra. Tostarp FM netiek gūta pietiekama pārliecība, ka budžeta pieprasījumos iekļautie izdevumi atbalstīs valdības mērķu un rezultātu sasniegšanu.

Piemēram, valsts valodas apguvei piešķirtais finansējums 600 tūkstošu eiro apmērā reemigrācijas jomā vai tūrisma politikas ieviešanai piešķirtais finansējums viena miljona eiro apmērā ir tikai daļēji saistīts ar valsts stratēģiskajiem mērķiem, bet doktorantūrai un rezidentūrai piešķirtais finansējums 52 miljonu eiro apmērā augstākās izglītības jomā ar valsts deklarētajiem stratēģiskajiem mērķiem nav sasaistāms. "Šāda situācija rodas, jo budžeta programmās norādītie rezultāti atšķiras no plānošanas dokumentos paredzētajiem rezultātiem, savukārt atbildīgās iestādes darbības plāns paredz vēl ko citu. Savukārt, augstākās izglītības gadījumā valsts stratēģiskie dokumenti paredz finansēt rezidentūras un doktorantūras studijas atbilstoši darba tirgus prognozēm, bet faktiski šī prognoze nav atbilstoši izstrādāta – joprojām neesam nolēmuši kādi speciālisti valstij ir nepieciešami un līdz ar to arī apmācāmi," skaidroja Krūmiņa.

Viņa minēja, ka par valsts budžeta līdzekļu plānošanas un izlietošanas apšaubāmo efektivitāti liecināja arī finanšu revīziju rezultāti, par ko VK informēja šā gada maijā. VK ieskatā šie fakti liecina par fundamentāliem trūkumiem - vidēja termiņa budžets tiek veidots un apstiprināts tikai fiskālo mērķu definēšanai un uzraudzībai. "Par uzkrājuma budžetu vēl nav sākts pat domāt – "decembra drudzis", kura laikā tiek maksimāli tērēti visi iestāžu rīcībā palikušie līdzekļi, ir tam visraksturīgākās sekas," teica valsts kontroliere.

Tāpat Krūmiņa norādīja, ka revidenti jau ilgstoši vērš uzmanību uz nelikumīgiem avansa maksājumiem gada beigās, dārgiem kolektīvajiem pasākumiem un iestāžu reprezentācijas izdevumiem, tomēr jāsecina, ka finanšu disciplīna pagaidām nav atbildīgo institūciju prioritāšu sarakstā.

Arī valstij svarīgā jomā - kapitālsabiedrību pārvaldībā, VK ieskatā, faktiski notiek mīņāšanās uz vietas. Kapitālsabiedrību pārvaldības reforma vēl arvien nav pabeigta, un nav iespējams pārliecināties, ko sabiedrība iegūst no tai piederošās un šajās kapitālsabiedrībās ieguldītās valsts mantas 2,8 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus pērn gandrīz pusei no valsts kapitālsabiedrībām, kuras ir strādājušas ar peļņu un kurām būtu jāizmaksā dividendes valstij, ir dota atļauja dividendes valsts budžetā neiemaksāt. Tas liecina par fundamentāliem trūkumiem gan normatīvu līmenī, gan arī šo normatīvo aktu piemērošanā. VK ieskatā, ja, neesot skaidriem kritērijiem, 50% gadījumu valstij piederoši uzņēmumi valstij par tās aktīvu izmantošanu drīkst nemaksāt, tad normatīvais akts "nestrādā" un ir jāmaina, novēršot "patīk"/"nepatīk" principa piemērošanu.

Savukārt FM aģentūrai BNS pavēstīja, ka VK revīzijā par valsts budžeta saimnieciskā gada pārskatu beidzot izcēlusi problēmjautājumus, uz kuriem ministrija jau ilgstoši vērsusi nozaru ministriju un Ministru kabineta (MK) uzmanību. "Gatavojot gadskārtējo valsts budžeta projektus, ņemot vērā valdības noteiktās prioritātes un aktuālos ekonomikas attīstības radītājus, FM vienmēr akcentējusi nozaru ministriju uzmanību par visiem revīzijā izskatītajiem jautājumiem. FM kā VK sadarbības partneris novērtē kolēģu veikumu un šo jautājumu aktualizēšanu nozaru ministrijām," norādīja ministrijā.

Pēc tajā paustā, VK ir sadzirdējusi FM jau ilgstoši un vēl pirms ekonomiskās krīzes paustās bažas, ka nozaru attīstības plānošanas dokumenti neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai. FM sagaida, ka pēc VK atzinuma nozaru ministrijas tam pievērsīs uzmanību un attīstības plānošanas dokumenti tiks izstrādāti un precizēti atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai. Tostarp ministrijā uzsvēra, ka VK revidentu rekomendācijas ir jāadresē nozaru ministrijām, kas veido savas nozares attīstības plānošanas dokumentus.

"Attiecībā uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem FM novērtē, ka VK tāpat ir pievērsusi uzmanību arī šim jautājumam. Nozares ministrijas regulāri lūdz finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem dažādiem jautājumiem un, izvērtējot to pamatotību, FM bieži nākas sniegt negatīvu atzinumu to piešķiršanai. Tomēr, neskatoties uz to, MK sēdēs šāda līdzekļu piešķiršana tiek atbalstīta, neņemot vērā FM atzinumu," klāstīja ministrijā, norādot, ka aicina VK ņemt aktīvāku lomu MK valdības sēdēs un paust savu viedokli sēžu laikā, kad šie jautājumi tiek izskatīti.

Savukārt attiecībā uz konstatējumu revīzijā, ka valsts budžeta ieņēmumi netiek plānoti vidējā termiņā, ministrijā pauda izbrīnu, ka VK revidenti nav pamanījuši to, ka valsts budžets jau trešo gadu tiek veidots arī vidējam termiņam, respektīvi, budžeta ieņēmumi un izdevumi tiek plānoti trim gadiem. "Tas nodrošina līdzekļu prognozējamību, ko novērtē gan Eiropas Komisijas, gan Fiskālās disciplīnas padome," uzsvēra ministrijā.

Tāpat FM pauda neizpratni par VK apgalvojumu, ka valsts budžeta līdzekļu ietaupījums, efektīvāk īstenojot budžeta programmas tiek kritizēts. "FM novērtē, ka nozaru ministrijas gadskārtējā budžeta laikā pārskata savus izdevumus un veic ietaupījumus, kurus var novirzīt valstij svarīgo pasākumu realizēšanai. Jāatgādina, ka katrs valsts budžetā ietaupītais cents samazina valsts budžeta deficītu," klāstīja ministrijā.

Par revīziju kopumā sagatavoti seši ziņojumi – apkopojošs ziņojums par saimnieciskā gada pārskatu, ziņojums par ieņēmumu daļu, apkopojošs ziņojums par konstatējumiem pašvaldībās, kā arī trīs ziņojumi par atsevišķām pašvaldībām – Brocēniem, Ozolniekiem un Liepāju. Revīzijā kopumā sniegti 26 ieteikumi, no kuriem būtiskākā daļa – 18 ieteikumi - vērsta uz trūkumu novēršanu valsts budžeta ieņēmumu daļā.

VK ir augstākā revīzijas iestāde valstī.