Tiek paustas bažas vai nodokļu izmaiņas dos vēlamo rezultātu tautsaimniecībai un vai jaunie spēles noteikumi mikrouzņēmumiem tos neiznīcinās.
Jaunais budžeta projekts neko labu nesola arī Pierīgas uzņēmējiem
Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka minimālās algas un neapliekamā minimuma celšana par desmit eiro, diferencētā neapliekamā minimuma palielināšana līdz 85 eiro un solidaritātes nodokļa ieviešana tiem, kas saņem vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, ir solis pretī nevienlīdzības mazināšanai.
Tomēr uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, proti, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) tam nepiekrīt. Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka nākamā gada budžeta projekts nav vērsts uz tautsaimniecības attīstību. Tam nav ilgtermiņa skatījuma, un nodokļu ieņēmumi var nesasniegt plānoto apjomu. Uzņēmēji ir vīlušies, ka pretēji solītajam valdība tomēr nesamazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli par vienu procentpunktu un tas paliks 23% līmenī. Tāpat neapmierinātība ir arī ar solidaritātes nodokli.
Tieši sociālo iemaksu griestu atcelšana, ko valdība nosaukusi par soli pretim nevienlīdzības mazināšanai, līdz šim raisījusi ne tikai uzņēmēju organizāciju, bet arī arodbiedrību nepatiku. Turklāt skeptiski par šī soļa jēgu ir arī ekonomisti, norādot, ka cerētie ieņēmumi līdz valsts maciņam var neatnākt.
Mārupes uzņēmēju biedrības valdes loceklis Normunds Čiževskis saka, ka jaunais budžeta projekts uzņēmējiem neko labu nesola. Arī viņš atzīmē, ka solidaritātes nodokļa dēļ lieli izdevumi gaidāmi vairākiem lieliem un starptautiskiem uzņēmumiem arī Mārupes novadā, piemēram, lidostai "Rīga".
"Mārupes uzņēmēji, līdzīgi kā LDDK un LTRK, budžeta projekta pavadošo nodokļu paketi vērtē negatīvi. Nevienas labas lietas biznesa attīstībai tur nav. Tieši pretēji - budžetā iestrādātā nodokļu politika ilgtermiņā tikai apgrūtinās legālo biznesu, kā arī dos jaunu spēku jau tā lielajai ēnu ekonomikai," teica N. Čiževskis.
Arī Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis norāda, ka FM piedāvātie risinājumi ieņēmumu bāzes palielināšanai nav tie labākie. Turklāt viņš ir neizpratnē, kāpēc nodokļu izmaiņas netika pietiekami izdiskutētas ar pašiem uzņēmumiem.
"Par nodokļu izmaiņām trūka diskusijas. Manuprāt, vajadzēja meklēt kompromisa risinājumus, nevis atstāt visu tā, kā ir tagad. Uzņēmēju viedoklis par nodokļu izmaiņām netika ņemts vērā principā. Proti, LTRK piedāvāja virkni ieteikumu budžeta ieņēmumu palielināšanai, bet tas netika pat apspriests," klāstīja M.Balodis.
Arī viņš, līdzīgi kā LTRK, uzskata, ka solidaritātes nodokļa vietā varētu atteikties no atvieglojumiem par apgādības iespējām darbaspējīgiem pieaugušajiem. Tas dotu līdzvērtīgus ieņēmumus.
Jaunā kartība mikrouzņēmumiem iznīcinās Pierīgas mazos un vidējos komersantus
Jaunais budžeta projekts diktēs arī citu kārtību mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. Proti, nodokļu likme komersantiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro, pirmajos trijos darbības gados no 9% samazināts uz 5%. Savukārt no ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodoklis būs jāmaksā 8% apmērā līdzšinējo 12% vietā.
Tomēr no nākamā gada janvāra kopumā 37 nozarēs strādājošajiem mikrouzņēmumiem būs vispār liegts šo nodokli maksāt. To nevarēs maksāt tie, kas strādā mežizstrādē, tabakas izstrādājumu ražošanā, farmaceitisko preparātu ražošanā, metālu ražošanā, kā arī būvniecībā, arhitektūrā un vairumtirdzniecībā.
Tāpat būt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju nevarēs arī tie, kas darbojas taksometru pakalpojumu jomā, datorprogrammēšanā strādājošie, informācijas pakalpojumu un finanšu pakalpojumu sniedzēji, kā arī apdrošinātāji, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji. Arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniedzēji, valsts pārvaldes pārstāvji un citu jomu pārstāvji šo nodokli vairs nevarēs maksāt.
Kā portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja Mārupes uzņēmēju biedrības valdes loceklis N. Čiževskis, aizliegt 37 nozaru pārstāvjiem strādāt mikrouzņēmumu nodokļu režīmā nav prāta darbs.
"Mārupes novadā ir ļoti daudz mazo un vidējo uzņēmumu, kas maksā mikrouzņēmuma nodokli. Ļoti daudzi strādā, piemēram, grāmatvedības un konsultāciju jomā. Viņiem maksāt šo nodokli turpmāk būs aizliegts, tāpēc bizness saskarsies ar lielām grūtībām. Nav saprotams, kāpēc šajā nozaru sarakstā ir intelektuālā darba veicēji! Šīs izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļu jomā būs solis atpakaļ. Turklāt tas atturēs cilvēkus dibināt savus uzņēmumus," teica N. Čiževskis.
Savukārt Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs uzskata, ka līdz ar jaunajiem spēles noteikumiem, mikrouzņēmuma nodokļu režīmam vispār vairs nebūs jēgas.
"Mikrouzņēmumu ideja dzima krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku vēlmi iznākt no ēnu ekonomikas un uzsākt savu biznesu. Tagad šī sistēma ar jauno kārtību ir uzņēmējam apgrūtinoša un biznesu tikai samocīs. Nosakot ierobežojumus nozarēs, mikrouzņēmuma nodokļa režīmam jēgas šobrīd vairs nav," sacīja M. Balodis.