Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tāpat Ministru kabinets apstiprināja likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam un Latvijas vispārējas valdības budžeta plāna projektu 2016.gadam, kuru paredzēts iesniegt Eiropas Komisijā un eiro grupā.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme sēdē uzsvēra, ka lielākais izaicinājums nākamā gada valsts budžeta veidošanā bija negatīvā fiskālā telpa 2016.gadā 96,8 miljonu eiro apmērā. Par spīti tam izdevies izveidot sabalansētu budžetu nākamajam gadam, kā arī piešķirt būtiski vairāk līdzekļu nekā šogad tādām prioritārajām jomām kā aizsardzība, iekšējā drošība un veselība. Vienlaikus papildu līdzekļus izdevies atvēlēt praktiski visām nozarēm.

Viņa norādīja, ka nākamā gada valsts budžeta paketē ir 24 likumprojekti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") sēdē pateicās visām ministrijām par paveikto darbu.

Viņa pauda, ka valdībai tūlīt jau jāsāk domāt par nākamo gadu, pievērošoties kopējai nodokļu sistēmai vidējai termiņā.

Arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") pateicās kolēģiem, norādot, ka trešdien, 30.septembrī, iesniegs budžetu Saeimā, savukārt pirmajā lasījumā parlaments attiecīgos likumprojektus varētu skatīt 5.novembrī. Kad budžeta paketi varētu skatīt galīgajā lasījumā, vēl gan neesot zināms.

Tikmēr ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) sēdē pauda, ka no uzņēmējdarbības viedokļa visam budžeta paketē nepiekrīt, taču kopumā to atbalsta.

Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) pateicās kolēģiem par atbalstu tiesu sistēmas stiprināšanā nākamā gada valsts budžetā.

Vienlaikus gan viņš vērsa uzmanību uz zemo atalgojuma līmeni tiesās, uzsverot, ka nākamgad par to valdībai jādomā.

Arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja uz atalgojuma problēmām viņa pārstāvētajā nozarē.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns sēdē uzsvēra, ka iebilst pret nākamā gada valsts budžetu kopumā, jo tajā paredzēts par 100 miljoniem eiro palielināt nodokļu apmēru uzņēmējiem salīdzinājumā ar šo gadu.

Vienlaikus viņš kritizēja neturēto solījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kā arī valdības plānoto veidu, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sēdē pauda iebildumus, aicinot ierakstīt protokolā, ka kamera iebilst pret darbaspēka nodokļu celšanu.

FM nākamā gada budžeta likumprojekta anotācija norāda, ka 2016.gadā budžeta ieņēmumi prognozēti 7,368 miljardu eiro apmērā, kas ir par 114,215 miljoniem vairāk nekā plānots šogad. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti 7,655 miljardu eiro apmērā, kas ir par 183,193 miljoniem eiro vairāk nekā plānots šogad.

Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad paredzēts 26,127 miljardu eiro apmērā. IKP kāpums nākamgad plānots 3% apmērā, savukārt 2017. un 2018. gadā pieaugums paātrināsies - līdz 3,6%.

FM norāda, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2016.gadā prognozēti 5,247 miljardu eiro apmērā un izdevumi plānoti 5,617 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2015.gada plānu ir 82,7 miljoni eiro jeb 1,5%. Izdevumu samazinājums 55,5 miljonu eiro apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 138,2 miljonu eiro apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tostarp 42,6 miljoni eiro kārtējiem izdevumiem, 74,6 miljoni eiro subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem, 20,3 miljoni eiro kārtējiem maksājumiem ES budžetā un starptautiskajai sadarbībai, kā arī 48,5 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,314 miljardu eiro apmērā un 2,23 miljardu eiro apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2015.gada plānu ir 83,2 miljoni eiro jeb 3,9%. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2016.gadā plānoti izdevumi valsts pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu indeksācijām 48,825 miljonu eiro apmērā, tostarp izdevumi saistībā ar 2015.gada 1.oktobrī paredzētu pensiju indeksāciju (36,291 miljons eiro) un plānoto pensiju indeksāciju 2016.gada 1.oktobrī (12,534 miljoni eiro). Tāpat nākamgad paredzēti papildu līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2016.gadā izdevumiem sociālajiem pabalstiem 3,972 miljonu eiro apmērā - lielāka daļa no tā jeb 3,8 miljoni eiro vecuma pensijām.

Vienlaikus nākamā gada valsts budžetā neatliekamajiem pasākumiem atbalstīts finansējums 122,097 miljonu eiro apmērā, tostarp 3,011 miljoni eiro paredzēti minimālās mēneša darba algas palielināšanai līdz 370 eiro no nākamā gada.

Aizsardzības ministrijai nākamgad atvēlēti papildu līdzekļi 55,727 miljonu eiro apmērā, tostarp 53,089 miljoni eiro Nacionālā bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, 1,584 miljoni eiro Jaunsardzes kustības attīstībai un 699,8 tūkstoši eiro informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūras aizsardzībai no pakalpojumatteices uzbrukumiem.

Iekšlietu ministrijai nākamgad paredzēts atvēlēt papildu 35,682 miljonus eiro, tostarp 26,178 miljonus atlīdzības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, 3,397 miljonus valsts drošības stiprināšanas pasākumiem, 3,078 miljonus valsts robežas iekārtošanai, uzturēšanai un zemes īpašuma tiesību sakārtošanai, kā arī 3,013 miljonus ministrijas padotībā esošo iestāžu nodrošināšanai ar funkciju izpildei nepieciešamajiem šaujamieročiem.

Veselības ministrijai nākamgad paredzēti papildu 13,267 miljoni eiro - 7,782 miljoni eiro valsts galvoto aizdevumu slimnīcām atmaksas nodrošināšanai, 4,217 miljoni - kompensējamo medikamentu apmaksas C-hepatīta un HIV/AIDS pacientiem nodrošināšanai.

Tieslietu ministrijai nākamgad papildus piešķirti līdzekļi 6,157 miljonu eiro apmērā, tostarp 3,674 miljoni papildu atlīdzības nodrošināšanai Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, savukārt 1,164 miljoni paredzēti Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai.

Satiksmes ministrijai papildu līdzekļi atvēlēti 4,093 miljonu eiro apmērā - divi miljoni eiro kompensācijām reģionālajām pasta piegādēm, bet 2,093 miljoni eiro dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Labklājības ministrijai nākamgad papildus atvēlēti 2,114 miljoni eiro, tostarp 1,645 miljoni eiro tehnisko palīglīdzekļu klāsta pilnveidošanai un modernizēšanai, kā arī rindu pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem samazināšanai.

Savukārt FM nākamgad papildu atvēlēts 1,31 miljons eiro, no kā lielāko daļu jeb 1,2 miljonus paredzēts atvēlēt jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanai Finanšu – muitas policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tikmēr Kultūras ministrija papildus saņems 1,332 miljonus eiro, tostarp 882,8 tūkstoši eiro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbības nodrošināšanai pēc rekonstrukcijas Rīgā un 286,6 tūkstoši eiro Latvijas Nacionālai operai un baletam ēkas un zemes nomas izdevumu segšanai Rīgas domei.

Vienlaikus Ārlietu ministrijai nākamgad paredzēti papildu līdzekļi 342,3 tūkstošu eiro apmērā, Ekonomikas ministrijai - 176,3 tūkstoši eiro, Zemkopības ministrijai - 321,3 tūkstoši eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai - 152,2 tūkstoši eiro. Vienlaikus plānots likumprojektā, to skatot otrajā lasījumā, iekļaut pantu, kas paredzēs finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai saistībā ar pedagogu darba samaksas reformu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Papildu līdzekļi nākamgad atvēlēti arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Valsts prezidenta kancelejai, Ministru kabinetam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tiesībsarga birojam, Satversmes tiesai, Prokuratūrai, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, kā arī mērķdotācijām pašvaldībām.

FM sagatavojusi arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam. Atbilstoši tam valsts budžeta ieņēmumu 2017. gadā paredzēti 7,838 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,155 miljardi. Savukārt 2018.gadā budžeta ieņēmumi plānoti 8,674 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,425 miljardi eiro.

Latvijas IKP 2017. gadā plānots 27,75 miljardu eiro apmērā, bet 2018. gadā - 29,477 miljardi eiro. Budžeta deficīts, 2017. gadā plānots 1% apmērā no IKP, bet 2018. gadā 0,8% no IKP.

2017. un 2018. gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka trešdien, 30. septembrī, nākamā gada valsts budžetu, to pavadošo likumprojektu paketi, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā.