Viens no globalizācijas pasākumiem ir arī eirozonas ieviešana. Par to, ko tas nozīmē Latvijai, saruna ar politiķi Aleksandru Kiršteinu.
Vai eiro valūtas izveidošana ir uzskatāma par globalizācijas procesā obligāti noteiktu?
Tā ir daļa no procesa, bet ne obligāti noteikta. Citādi jau būtu ieviesta visur.
Ar ko eiro valūta visbūtiskāk atškiras no mums ierastajām nacionālajām valūtām?
Ar to, ka tas vispirms ir politisks projekts. Eirozonā apvienotas valstis ar atšķirīgu attīstības līmeni, katrai valstij ir atšķirīga nodokļu un saimnieciskā politika, bet nacionālajām bankām nav iespējams veidot iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu, jo naudas emisiju kontrolē centralā banka Frankfurtē.
Vai eiro valūtas rašanos iespējamu padarīja arī t.s. virtuālā nauda? Vai tās ir sasitītas lietas?
Jā, vispirms bija ekjū. Briti ar Tečeri priekšgalā piedāvāja pārejas periodu, kurā būtu katras valsts nacionālā valūta un bezskaidras norēķinu sistēmas eiro, savstarpējai tirdzniecībai (kā ekjū turpinājums).
Pēc kādiem principiem un mehānismiem darbojas eiro?
Kā jebkura cita valūta. ECB (Eiropas Centrālā Banka) kontrolē eiro emisiju, rēķinot katras valsts saražoto produkciju, IKP (iekšzemes kopproduktu), eksporta - importa bilanci, ārzemju valūtu rezerves, inflāciju un virkni citu rādītāju.
Mēs šobrīd runājam par parādu krīzi. Kurš kuram ir parādā? Kam visi ir parādā? Vai tas ir kaut kas viens (banka, valsts, korporācija)? Vai parādi kādreiz vispār būs jāatdot vai tie ir reāli parādi?
Kreditori ir dažādi – gan starptautiskās organizācijas SVF (Starptautiskais Valūtas fonds), PB (Pasaules banka), EK (Eiropas komisija), gan privātās bankas. Piemēram, Grieķijai ir aizdevis gan SVF, gan privātbankas – vācu bankas ir aizdevušas nepilnus 80, bet franču bankas nepilnus 70 miljardus eiro. Šo naudu grieķi nav spējīgi atdot. Tātad, pieļauju, ka ES sniegs palīdzību krīzē nonākušajām bankām. Tas ir, Eiropas Centrālā Banka piedrukās zināmu skaitu eiro, radot nelielu inflācijas pieaugumu.
Vai lielākais drauds eiro pastāvēšanai nav patēriņa samazināšanās, proti, ja cilvēki pārstās pirkt nevajadzīgas lietas?
Ja Grieķija izstāsies no eirozonas un ieviesīs savu par 50% devalvēto valūtu (drahmas vai geiro), tās produkcijas cenas kļūs konkurētspējīgas. Vienlaicīgi tiks aisargāts tās iekšējais tirgus pret importu (arī nevajadzīgajām luksusprecēm). Vairāki ekonomisti uzskata, ka pēc pāris gadiem Grieķijā sāksies saimnieciskā augšupeja, tādā gadījumā tās piemēram sekos arī citas ES valstis – Portugāle un Spānija. Tas tad arī būs eirozonas beigu sākums.
Cik dzīvotspējīgs eiro ir uz citu valūtu fona? Vai līdzīgs projekts varētu tikt īstenots citviet?
Kopēju valūtu mēģināja ieviest Baltkrievijas un Krievijas savienībā, bet nespēja vienoties par to, kurš tad varēs kontrolēt naudas emisiju. Veiksmīgi tas ir izdevies tikai ASV, kur ieviesa vienotu valūtu, jo pavalstīs ir vienota federālo nodokļu sistēma, bet ASV finansu ministrija spēj reāli atbalstīt katru pavalsti krīzes situācijā. Eiropas Komisija nekontrolē pietiekamus finanšu resursus un tapēc nespēj palīdzēt krīzē nonākušai eirozonas valstij. Tapēc nekur vienā monetārajā sistēmā netiek apvienotas valstis ar atšķirīgu attīstības līmeni. Maz ticams, ka šādu eksperimentu kāds gribētu atkārtot, redzot, kā spēcīgās valstis nosūc nabadzīgākās.
Latvijas konteksts. Kādi būtu mūsu ieguvumi un zaudējumi no eiro?
Lats jau ir piesaistīts eiro. Latvijas Banka nerealizē neatkarīgu monetāro politiku. Ja, Polija, piemēram, pazemina zlota kursu pret eiro, tad poļu preces Latvijā kļūst lētākas, bet Latvijas preces Polijā dārgākas. Tapēc Latvija neko no eiro ieviešanas vairs nezaudēs. Ieguvumi būs tad, ja eirozonā inflācija noēdīs Latvijas pilsoņu eiro parādus (algas un pensijas tiek indeksētas).
Kāda ir eirozonai paredzamā nākotne? No kā tā atkarīga?
Nākotni noteiks savstarpējā konkurence un reālie saimnieciskie panākumi eirozonas valstīs (ar Vāciju un Franciju priekšgalā) un valstīs ar savu neatkarīgo monetāro politiku kā Lielbritānija, Zviedrija vai Polija. Iespējams, ka eirozona sadalīsies un tajā paliks tikai valstis ar līdzīgu IKP un attīstītu ekonomiku – Vācija, Francija, Nīderlande, Austrija, Somija (Baltijas valstis ir tik mazas, ka tiek paturētas eirozonā tīri politisku iemeslu dēļ). Nosacīti Ziemeļi pret Dienvidiem.