Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā šodien žurnālistiem preses konferencē atklāja viens no šī pētījuma autoriem "SSE Riga" docents Arnis Sauka, gada laikā Latvijā ēnu ekonomikas apmērs ir sarucis vien par nieka 0,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet kaimiņvalstīs ēnu ekonomika pērn mazinājusies straujāk, vidēji par 2,5–2,8 %.

Pēc Arņa Saukas teiktā, Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014. gadā bija 23,5 % no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā 2014. gadā ēnu ekonomika veidoja attiecīgi 12,5 % un 13,2 % no IKP.

"Tā kā statistiskās izmaiņas ir nenozīmīgas, var teikt, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis saglabājies iepriekšējā gada apmērā," secināja "SSE Riga" docents.

Pētījums arī parāda, ka līdzīgi kā visus iepriekšējos gadus visbiežāk no nodokļu maksāšanas Latvijā izvairās būvniecības nozarē, šajā jomā nodokļus nemaksā 48,9 %. Otrs sektors, kur Latvijā ir nozīmīgs ēnu ekonomikas īpatsvars, ir mazumtirdzniecība ar 28,6 %. Savukārt pakalpojumu nozarē ēnu ekonomika Latvijā tiek lēsta 19,6 %, nedaudz mazāka tā ir vairumtirdzniecībā un ražošanā.

Zīmīgi, ka salīdzinājumā ar 2013. gada datiem mainījies ir ēnu ekonomikas sastāvs. Pērn mazāk nekā citus gadus maksātas aplokšņu algas, bet to kompensē augusī uzņēmēju izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.

Aplokšņu algas pagājušajā gadā veidoja 36,1 % no kopējā ēnu ekonomikas apmēra, savukārt neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi jeb izvairīšanas no nodokļu maksāšanas veidoja aptuveni 46 % no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Turklāt, kā norāda eksperti, ja pagājušajā gadā uzņēmēji būtu bijuši godprātīgāki, tad Latvijā arī kopējais ēnu ekonomikas līmenis būtu mazinājies.

Komentējot satraucošos ēnu ekonomikas apmērus, Ķekavas novada uzņēmēju padomes valdes priekšsēdētāja Zane Ešenvalde portālam "Aprinķis.lv" atklāja, ka diez vai Latvijas uzņēmēji ir lielāki krāpnieki par lietuviešiem un igauņiem. Viņasprāt, Latvijas uzņēmējus pelēkajā zonā iedzen nedraudzīgā nodokļu politika, kā arī vēl aizvien jūtamās krīzes sekas.

"Nedomāju, ka Latvijas uzņēmēji nodokļus nemaksā, tāpēc, ka ir lielāki krāpnieki par igauņiem un lietuviešiem. Latvijas uzņēmēji vēlas maksāt nodokļus, bet bieži vien dzīve piespiež viņus darboties pelēkajā zonā. Un sevišķi tas attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt nedraudzīgā nodokļu politika, kas turklāt nepārtraukti mainās, ir tikai viens no cēloņiem, vēl aizvien ir jūtamas krīzes sekas, un no reģioniem iedzīvotāji, tas ir, klienti, aizbrauc," sacīja Z. Ešenvalde, piebilstot, ka apkarot nodokļu nemaksāšanu var tikai kompleksi.

Savukārt "SEB bankas" vadītājs Ainārs Ozols nemainīgo aplokšņu algu maksāšanas popularitāti, skaidroja ar to, ka tieši lielais parādu slogs mudina iedzīvotājus savus ienākumus slēpt.

Viņš norādīja, ka pašlaik 60 tūkstošiem "SEB bankas" klientu kontiem tiesa ir uzlikusi ierobežojumus vai tie ir bloķēti, un ja, rēķina, ka "SEB banka" ieņem ceturto daļu tirgus, tad šis rādītājs būtu jāpareizina ar četri, lai raksturotu, cik nopietna ir parādu sloga problēma Latvijā. "Cilvēki zina – ja to kontā parādīsies ienākumi, tie tiks bloķēti, tāpēc cilvēki ir motivēti lūgt "aplokšņu algas" un slēpt ienākumus," paskaidroja bankas vadītājs.

Lai arī Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) mērķtiecīgi strādā, lai ierobežotu ēnu ekonomikas īpatsvaru, nepieciešama arī citu nozaru ministriju un atbildīgo dienestu, piemēram, Valsts darba inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts robežsardzes, Valsts policijas aktīvāka iesaiste, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanas sērgu, portālam "Aprinķis.lv" norādīja FM.

"Ēnu ekonomikas mazināšanai nekavējoties nepieciešams intensīvs visu nozaru ministriju, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru darbs. Nav pieļaujams, ka ēnu ekonomikas rezultātā uzlabojas atsevišķu personu materiālais stāvoklis uz visas sabiedrības nākotnes izaugsmes rēķina. Mums visiem ir jāiesaistās cīņā ar faktoriem, kas traucē tautsaimniecības izaugsmi, un jākļūst neiecietīgākiem pret krāpšanos ar nodokļiem," sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ēnu ekonomikas pētījums veikts ar "SEB bankas" finansiālu atbalstu. Pētījuma autori ir A. Sauka un Tālis Putniņš. Pētījums apskata ēnu ekonomiku, pētot reģistrētos uzņēmumus. Katru gadu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiek veiktas aptuveni 500 telefoninterviju ar uzņēmējiem. Intervijas tiek veiktas sadarbībā ar SKDS.