Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Finanšu un budžeta komisijas vadītājs K. Šadurska kungs intervijā Latvijas Radio autorprogrammā "Krustpunktā" apgalvoja, ka lēmums par likmes palielināšanu ir pieņemts pirms gada. Jautājums, vai ekonomiski politiskā situācija pirms gada būtiski neatšķīrās no tagadējās un optimistiskais skatījums uz Latvijas tautsaimniecību nebija diametrāli pretējs šodienai?

Eiropas Savienības ieviesto sankciju rezultātā ievērojami mainījusies Latvijas iekšējā patēriņa struktūra, virkne tā dēvēto lielo uzņēmumu, samazinoties eksporta tirgus daļai, spiesti palielināt savas produkcijas realizācijas apjomu iekšējā tirgū, un mikrouzņēmumiem atvēlētā niša tādējādi sašaurinās. Savukārt valsts nākusi klajā ar paziņojumiem kompensēt izdevumus uzņēmumiem, kuru eksporta apjomi kritušies, tā radot bezprecedenta situāciju, kad solītā atbalsta vietā mazie uzņēmumi nesaņem neko, kompensācijas un nodokļu brīvdienas tiek piešķirtas ārvalstīs reģistrētu īpašnieku koncernu grupas uzņēmumiem, kuri šo atbalstu var izmantot, lai vēl sekmīgāk izspiestu no tirgus sīkražotājus.

Ir skaidri jāatzīst, ka izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa likmē, valdībai pieņemot tās pirms gada – 2014. gada sākumā, dažus mēnešus pirms 12. Saeimas vēlēšanām – būtu pretrunīgs un riskants pasākums, kura sekas neviena no koalīciju pārstāvošajām politiskajām partijām nevēlējās uzņemties, kā rezultātā šodien šīs izmaiņas tiek pasniegtas kā konstanta un nemainīga vienība, par kuru "reiz esot bijusi vienošanās".

NUP aicina vēlreiz atbildīgi izvērtēt ieguvumu no likmes palielinājuma un tos riskus, ko šāda nepārdomāta rīcība nes. Tiek apgalvots, ka varbūtējais ieguvums sasniegtu 7 miljonus latu, pieņemot, ka jaundibināto mikrouzņēmumu skaita pieauguma dinamika saglabājas iepriekšējo gadu līmeni un to samaksātā nodokļu masa matemātiski pieaug līdz 2015. gadā plānotajam 2 % palielinājumam.

Nebūsim naivi, mikrouzņēmumu skaitu nosaka uzņēmēju interese, valsts atbalsts un iespējas šos uzņēmumus uzturēt un veikt ekonomisko darbību. Pēc 2013. gadā publicētā "Lursoft" pētījuma datiem, jaundibināto mikrouzņēmumu skaita pieaugumu īpaši veicināja 2011. gada izmaiņas uzņēmumu reģistrācijai nepieciešamā apmaksātā pamatkapitāla apmērā, proti – mazkapitāla uzņēmumi.

Patlaban izaugsmi kavē ekonomiskā situācija, neskaidrības par mikrouzņēmuma nākotni un neticība valsts konsekventai un prognozējamai attieksmei pret uzņēmējdarbību.

Pat nepublicējot oficiālos skaitļus, var droši izvirzīt pieņēmumu – ja likmes palielinājuma rezultātā 5–10 % no pašreizējiem mikrouzņēmumiem būs spiesti apturēt savu darbību vai pat tikai kavēt nodokļu norēķinus, valsts matemātiskais ieguvums saruks līdz negatīvam skaitlim, ieņēmumi būs mazāki par tiem, kas ieņemti 2014. gadā.

Argumentācija, ka valsts mērķis ar likuma izmaiņu palīdzību ir vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas mikrouzņēmuma formu izvēlējušies ar mērķi optimizēt nodokļus un izmanto šo formu ļaunprātīgi, neiztur kritiku. Objektīvi izvērtējot, pasliktināt apstākļus visiem, lai sodītu dažus, nav pareizākais ceļš, kā veicināt mazo uzņēmējdarbību. Vai valstij ir plāns nodarbinātības veicināšanai, vai ir pretpiedāvājums 55 000 mikrouzņēmumos nodarbināto, ja daļa no tiem reformas rezultātā zaudēs darbu?

Pirms optimizēt to, kas darbojas, ir jāizvērtē riski un jāanalizē visi varbūtējie scenāriji.

Mūsu rīcībā ir vairāki desmiti sekmīgu piemēru, kad mikrouzņēmums pāraug sabiedrībā ar ierobežotu atbildību un sāk maksāt nodokļus pēc klasiskā uzņēmuma sistēmas.

Nobeigumā vēlreiz ilustratīvs piemērs par daudzkārt minēto vairākpakāpju piedāvājumu 2, 4, 6 procentpunktu apmērā. Vai tas ir daudz vai maz, lai teiktu, ka nav nepieciešamības par šo, valsts vārdiem runājot, "nebūtisko" palielinājumu pārdzīvot?

Mikrozuzņēmums, bieži būdams viena saimnieka, ģimenes pārvaldībā, savu darbību organizē un nodrošina pats, bez kredītlīdzekļiem, kas mazam uzņēmējam nav pieejami, pamatlīdzekļi, iekārtas, remonti, viss, kas varētu nodrošināt izaugsmi, tiek finansēts no personīgajiem līdzekļiem. Pieņemot, ka lielākā daļa no uzņēmumiem profilējas pakalpojumu sniegšanā un pašu ražotās produkcijas mazumtirdzniecībā, uzņēmuma peļņas daļa nepārsniedz trīsdesmit procentu no apgrozījuma un nodokļos atmaksājamā likme 9 % apmērā būtībā ir trešā daļa no uzņēmuma peļņas, jebkurš tās kāpinājums būtiski samazina uzņēmēja tīros ienākumus, kas pēc algu izmaksas tuvojas nullei, likmes palielinājums pat 2–3 procentu apmērā spiedīs izvērtēt turpmākas uzņēmuma pastāvēšanas jēgu.

Nacionālo uzņēmēju padome aicina nemainīt spēkā esošo mikrouzņēmuma nodokļa likmi, atstājot to 9 % apmērā. Nākamgad, uzturot dialogu ar sabiedrību, uzņēmējiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, valdībai jāvienojas par kārtību, kādā veicamas izmaiņas mikrouzņēmuma likumā, kāds ir tam piemērojamās likmes apmēra palielinājuma mērķis un no kura brīža tas uzņēmumus skars, piemēram, jaundibinātiem uzņēmumiem tas varētu tikt piemērots no otrā darbības gada, jau strādājošiem uzņēmumiem palielinājumu varētu piemērot no noteikta apgrozījuma sasniegšanas brīža.

Ir jārada līdzvērtīgs piedāvājums pašreizējā vietā, pirms bezatbildīgi riskējam iznīcināt to, kas radīts un darbojas.