Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015. gada, līdz 2017. gadā tas sasniegs 15%.
Izmaiņas paredzēja, ka sākotnēji 9% likme tiek saglabāta, ja apgrozījums ir līdz 100 000 eiro gadā un tiek nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki, mikrouzņēmumos ar gada apgrozījumu līdz 200 000 eiro un septiņiem darbiniekiem likme būtu 10%, savukārt tiem mikronodokļa maksātājiem, kuru neto apgrozījums ir līdz 300 000 eiro gadā un nodarbināto skaits – ne vairāk par deviņi, likme būtu 11%.
Jautājumā par mikrouzņēmuma nodokļa celšanu ekonomikas ministres kandidāte Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka tas būtu jāsaglabā 9% apmērā, tāpēc viņa aicināšot Finanšu ministriju (FM) vēlreiz pārvērtēt šā nodokļa palielināšanas plānu. Viņa atgādināja, ka pašlaik Latvijā ir aptuveni 38 000 šī nodokļa maksātāju, tādēļ FM domā, ka ar nodokļa palielināšanu varētu iegūt budžeta palielinājumu par pieciem miljoniem eiro, taču tie esot matemātiski aprēķini, jo realitātē varot tikt panākta šo uzņēmumu slēgšana un nodokļu ieņēmumu samazināšanās.
Tajā pašā laikā D. Reizniece-Ozola atzina, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir sociāli vāji nodrošināti, par ko gan būtu jādomā.
|
Mārupes novada domes uzņēmējdarbības attīstības konsultants, mikrouzņēmuma "Bizpro" valdes loceklis Normunds Čiževskis:
"Es ar abām rokām balsoju pret mikronodokļa likmes palielināšanu. Lai tas paliek 9% līmenī, kā bijis. Šāda uzņēmuma forma ir izdevīga tiem, kuri uzsāk uzņēmējdarbību, jo ļauj mazajiem uzņēmējiem paredzami attīstīties. Tas ir vienkāršāk arī no grāmatvedības viedokļa.
Cita lieta, ja lielie uzņēmumi sāk "shēmot" un sadalās mikronodokļa maksātāju uzņēmumos. Tad organizācijām, kam ar šo parādību jācīnās, piemēram, Finanšu policijai un Valsts ieņēmumu dienestam, nevajag nolaist rokas, bet ar šo parādību cīnīties. Labākās zāles pret šo kaiti noteikti nav nodokļa likmes pacelšana, jo tas ļoti sāpīgi skar mazos uzņēmumus, kam nodokļu likme 9% ir dzīvības un, protams, attīstības jautājums.
|
|
| Firmas "JM" īpašnieks, būvuzraugs un vīndaris Jānis Mikāns:
"Kā vīndaris es esmu individuālais komersants, bet, lai atvieglotu nodokļu slogu, savas pamatdarbības – būvuzraudzības – veikšanai nodibināju mikrouzņēmumu. Uzņēmējdarbībā esmu pārdzīvojis dažādas situācijas, kad valsts ar vienu roku ir devusi atlaides, bet ar otru iedoto paņēmusi atpakaļ. Tāpēc es, protams, esmu par 9% nodokļu likmes mikrouzņēmumiem saglabāšanu. Nodokļu likmes celšana, manuprāt, būs iemesls, kāpēc daudziem mazajiem uzņēmējiem nodoklis varētu kļūtu par nepārvaramu slogu, tas palielinās izputēšanas draudus. Darbošanās šajā līmenī nepieļauj arī nekādu lielo "shēmošanu". Mazajam uzņēmējam vienkārši nav nedz laika, nedz resursu finanšu speciālistu un advokātu algošanai, kas dotu padomus, kā šādas shēmas veidot. Tādas lietas ir pa spēkam tikai lielajiem dūžiem."
|
|
| Siguldas novada Allažu krājaizdevumu sabiedrības "Allažu saime" valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders:
"Nodokļu likmes palielināšana, protams, atstātu iespaidu uz virkni uzņēmēju, jo ietekmētu viņu konkurētspēju. No otras puses, ir jādomā, kas notiks ar mikrouzņēmu darbiniekiem, kad viņi sasniegs pensijas vecumu. Nekādas nopietnās sociālās iemaksas taču netiek veiktas.
Pašlaik skatījums uz šo problēmu ir tikai lozungu līmenī, jo nekādi pētījumi vai analīze, kas notiktu tad, ja nodokļi tiešām tiktu palielināti, nav veikti. Iespējams, ka, piemēram, Latgalē nodokļu likmi varētu atstāt tādu, kā bijusi, bet Rīgā, kur apgrozās lielākas naudas, varētu pacelt."
|
|
arhīvs
