Pašlaik Latvijā sabiedriskajos medijos tiek apspriests jautājums par darbaspēka nodokļa sloga samazināšanu un PVN samazināto likmju atcelšanu. Valdības deklarācijā bija paredzēts samazināt darbaspēka nodokļus par deviņiem procentpunktiem uz patēriņa un kapitāla rēķina.
Pieci lati pie algas
Ko nozīmē patēriņš? Patēriņš nozīmē visu to, par ko maksā patērētājs – fiziskā persona. Tās ir preces un pakalpojumi. Preču klāstā ir, piemēram, alkohols, cigaretes, degviela, pārtika, apģērbs, siltums, ūdens, elektrība, medikamenti, grāmatas. Pakalpojumu skaitā ietilpst konsultācijas, grāmatvedība, telpu apsaimniekošana, telpu īre un noma.
Darba cilvēkam var šķist, ka beidzot viņam paliks vairāk naudas pēc nodokļu nomaksas, taču viņš nezina, uz kā rēķina to var īstenot un kāda ir šo iespējamo izmaiņu patiesā cena.
Samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 uz 21 procentiem, kā par to runā presē, darbiniekam izmaksās par četriem procentiem lielāku algu (pēc nodokļu nomaksas). Faktiski darbinieks saņems piecus latus vairāk, ja viņam noteikta minimālā alga.
Pašlaik Latvijā aptuveni 40 procenti iedzīvotāju saņem minimālo vai mazāku algu. Ja no kopējā saraksta atskaitītu valsts un pašvaldību iestādes, iespējams, šis procents būtu vēl daudz lielāks.
Savukārt uzņēmuma īpašnieks šodien Latvijā var maksāt vien 10 procentus no dividendēm, ja viņš pats sevi nenodarbina un nemaksā sev darba algu. Turklāt dividendes visu gadu netiešā veidā tiek izņemtas kā aizņēmums vai avanss uzņēmuma izdevumiem.
To, vai tas ir taisnīgi, spriediet paši. Taču pašlaik tas ir likumīgi.
Kas kļūtu dārgāks?
Ja iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātu no 25 uz 21 procentu un vienlaicīgi atceltu PVN samazinātās likmes, kas pašlaik ir 12 procenti, bet tās pielīdzinātu 22 procentu likmei, veidotos sekojoša situācija.
Pašlaik samazinātā – 12 procentu – PVN likme piemērota:
1) medikamentiem;
2) medicīniskajām ierīcēm;
3) zīdaiņu produktiem;
4) mācību literatūrai un oriģinālliteratūrai;
5) avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem;
6) sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē (pasažieru un bagāžas pārvadāšanai tramvajos, trolejbusos, pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusos, iekšzemes un starptautiskajos vilcienos, kā arī iekšzemes lidojumos);
7) siltumenerģijas piegādei iedzīvotājiem;
8) koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem;
9) izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs.
Palielinot PVN likmi medikamentiem, kas jau tāpat Latvijā ir ļoti dārgi, tiks veicināti apstākļi, ka cilvēks vairs nevarēs atļauties nopirkt zāles. Ne jau visas zāles ir valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Ir arī dažādi ikdienas medikamenti, kurus visbiežāk lieto pensionāri, invalīdi, medikamenti, kas nepieciešami zīdaiņiem. Kādā veidā šīs iedzīvotāju grupas spēs sevi nodrošināt ar minētajiem medikamentiem? Vai no pašvaldību nabadzības pabalstiem? Vai pašvaldībām vispār būs nauda pabalstu izmaksai, ja tiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis?
Ja PVN likmi palielina medicīnas ierīcēm, tas rada apstākļus, ka medicīnas pakalpojumi valsts un pašvaldību finansētajās slimnīcās un citās medicīnas iestādēs sadārdzināsies. Jo, tām medicīnas iestādēm, kas nav PVN maksātāji, palielināsies izdevumu summa šo ierīču iegādei sakarā ar to, ka tās nevar saņemtajā rēķinā par medicīnas iekārtu atskaitīt priekšnodokli. Tas pats attiecas uz tām medicīnas iestādēm, kas izmanto šīs ierīces ar PVN neapliekamo pakalpojumus sniegšanai. Medicīnas ierīces dažkārt maksā arī miljonu un slimnīca tās nevis pati ved no ārzemēm, bet iepērk no starpnieka, kas liek savu ne mazu uzcenojumu. Un par šo iekārtu iegādi slimnīcai jārīko publisks valsts iepirkumu konkurss. Vai valsts budžets kompensēs šo PVN milzīgo starpību, palielinot veselības budžetu, vai drīzāk šo naudu ņems no iedzīvotāju makiem?
Palielinot PVN zīdaiņu speciālajai pārtikai, mūsu katastrofālais demogrāfiskais stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies. Lai gan bērni rodas no mīlestības, vecākiem tomēr jārēķinās ar to, kā viņus izaudzināt un kā viņiem nodrošināt vajadzīgos apstākļus. Tādēļ daudzas ģimenes Latvijā var atteikties no domas par otro vai trešo bērniņu.
Jāsāk ar skaidrojumu, kas ir tirgus ekonomika. Tirgus ekonomikā piedāvājums ir atkarīgs no pieprasījuma. Pieprasījumu veido patērētājs. Ja patērētājam nav naudas, jo viņš cīnās par izdzīvošanu, vispirms viņš pirks maizi un tikai pēc tam grāmatas. Ja grāmata maksās dārgāk, to nepirks neviens. Ja grāmatizdevējiem cena būs jānosaka atbilstoši patērētāja pirktspējai, izdevēji bankrotēs. Un kā nodrošinās grāmatas izglītībai? Vai valsts un pašvaldība pati nodrošinās visu mācību literatūru un darba burtnīcas? Dārgi gan tas valstij un pašvaldībai var izmaksāt, jo, tā kā izglītības pakalpojumi ir ar PVN neapliekamie pakalpojumi, par iegādātajām grāmatām un darba burtnīcām priekšnodokli atskaitīt nedrīkst. Varam iedomāties, kāda starpība veidojas, ja izdevumi par grāmatu iegādi budžeta iestādēm pieaugs par 10 procentiem. Vai valsts un pašvaldība spēs to nodrošināt, kur tā ņems naudu, ja palielināsies rinda pēc nabadzības pabalstiem?
Presei PVN palielināšana draud ar iznīkšanu. Jau tā lielākā daļa sabiedrības nelasa ne grāmatas, ne avīzes, bet sērfo pa internetu. Arī skolās neveicina grāmatu un avīžu lasīšanu. Kas gan pirks avīzes, ja tās kļūs dārgākas?
Ja palielinās PVN sabiedriskajam transportam, kas jau tāpat ir ļoti dārgs degvielas cenas dēļ, cilvēkiem uz darbu būs jāiet kājām vai jāiegādājas divritenis, bet laukos – zirgs. Pretējā gadījumā darba alga nesegs transporta izdevumus. Un ko darīs bērni, kam jābrauc uz skolu? Kā bezdarbnieki varēs aizbraukt uz Nodarbinātības valsts dienestu, kā pensionāri tiks līdz pastam pēc pensijas, kā trūcīgie cilvēki nokļūs līdz VSAA vai pašvaldībai?
Ja palielināsies PVN siltumenerģijai iedzīvotājiem, palielināsies komunālo maksājumu parāds, kas jau tāpat ir milzīgs. Cilvēks jau tagad nespēj nokārtot šos maksājumus, jo tie neatbilst patērētāja pirktspējai. Un, lai cik jocīgi neizklausītos, šos maksājumus nevar samaksāt ne tikai trūcīgie un mazturīgie iedzīvotāji, bet arī valsts pārvaldes ierēdņi, amatpersonas un mazie nodokļu maksātāji. Šo apstākļu dēļ no darba iet prom gan policisti, gan mediķi, skolotāji, VID darbinieki un citi, kas masveidā brauc prom. Un ne jau tāpēc, ka nemīlētu savu valsti, bet tāpēc, ka viņiem nav iespējams izdzīvot dārgo pakalpojumu dēļ, nerunājot par kredītiem.
Kā risināt šos jautājumus? Vai padarīsim Latvijas iedzīvotājus par nabagiem un veicināsim labvēlīgus apstākļus aizbraukšanai no valsts? Un kā valsts domā risināt komunālo maksājumu parādus, izdzenot šos cilvēkus uz ielas? Vai valsts spēs nodrošināt šos cilvēkus ar komunālajiem dzīvokļiem? Vai valsts budžetā ir tik daudz naudas, lai veiktu šādu būvniecību?
Ja PVN palielina koksnei un kurināmajam, cietīs vienģimeņu mājās dzīvojošie, kas izmanto malkas apkuri. Tie, kam īpašumā ir mežs, siltumu spēs sagādāt. Taču tiem, kam mežs nepieder, par malku būs jāmaksā vairāk.
PVN palielināšana viesu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs vairāk skar lauku tūrismu, kas pie mums visiecienītākais vasarā. Pagaidām mūsu pakalpojumus vairāk izmanto tūristi no Lietuvas. Taču, ja šis pakalpojums būs dārgāks, iespējams, lietuvieši izvēlēsies Igauniju, kur ir līdzīgi dabas apstākļi.
PVN samazināto likmju atcelšana pat uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas rēķina pašreizējos apstākļos ir genocīds pret Latvijas iedzīvotājiem! Šādu izmaiņu dēļ palielināsies nabadzība, veidosies jauni komunālie parādi, samazināsies dzimstība un iespēja iegūt izglītību, samazināsies uzņēmējdarbība un nodarbinātība, samazināsies budžeta ieņēmumi, iedzīvotāji emigrēs uz citām valstīm... Palielināsies arī valsts un pašvaldību budžeta izdevumi, sāksies inflācija...
Taisnīgāk šajā gadījumā būtu ieviest iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli, ko aprēķinātu no personas gada kopējiem ienākumiem. Daudzās Eiropas valstīs ir darba algai piemērojama iedzīvotāju progresīvā ienākuma nodokļa likme no 15 līdz 45 procentiem. Taču Latvijā šāds modelis neder, jo darbinieku algas ir neadekvāti zemas, un uzņēmējs nenoteiks lielāku algu, lai nebūtu jāmaksā lielāks nodoklis. To tad maksātu vien valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki no budžeta.
Starp citu, iebildes, ka tas negatīvi ietekmētu fiskālo situāciju Latvijas budžetā, ir tikai atrunas. Nav taču problēmu veikt atbilstošus aprēķinus, kā arī attiecīgus ierobežojumus nodokļu likumos, kas nodrošina drošu nodokļa iekasēšanu.