Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Taču pret šādu rīcību iebilst iedzīvotāji, kuriem izdevies savākt aptuveni 800 domubiedru parakstu, vēsta LETA.

Projektā "Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā" dedzināšanai paredzētā teritorija ir cilvēku veidots, skrajš priežu mežs ar līdzīga vecuma un auguma kokiem, kur zemi klāj sūnas un mētras. Kā skaidroja meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis, šāda meža struktūra nav dabiska un, lai šī vide spētu funkcionēt pilnvērtīgi, to nepieciešams "uzlabot". Dedzinot mežu, tiktu radīta daudzveidīgāka vide – mirusi un degusi koksne kļūtu par mājvietu daudzām kukaiņu sugām, kas savukārt kā barība pievilinātu putnus.

Dedzināšanu plānots veikt divos 1,5 un 1,3 hektāru laukumos, kas izvēlēti kā visvieglāk kontrolējamās teritorijas. Darbības mērķis ir nodedzināt meža zemsedzi un augsnes virskārtu vietā, kur sausie priežu meža sili aizauguši ar sūnām un pamežu, lai atjaunotu biotopa sugu daudzveidību un meža kvalitāti, bet paši koki netiks nodedzināti. Tas, vai dedzināšana notiks, ir atkarīgs gan no iedzīvotāju pretestības, gan no laika apstākļiem, jo nepieciešams vairākas dienas ilgs sausums, kas izkaltē mežu, un bezvējš.

Dabas pētnieks un Saeimas Vides apakškomisijas sekretārs Ingmārs Līdaka 15. jūlijā, iepazīstoties ar dedzināšanai paredzēto teritoriju, atzina, ka ir ļoti dusmīgs, ka DAP tikai tagad sākusi par to runāt un informēt sabiedrību. "Cilvēkos, protams, ir neizpratne – 10–15 gadus tie paši cilvēki, kas uzrunā viņus šodien kā eksperti, vienā balsī ir stāstījuši, ka kūlu dedzināt ir slikti, uguns ir slikta, un es tam pilnībā piekrītu – cilvēkam dedzināt mežu noteikti ir slikti. Bet, ja tas notiek kontrolēti un tiešām speciālisti iesaka šo lietu darīt, un tiek nodrošināta drošība, acīmredzot tas ir jādara," norādīja I. Līdaka, uzsverot, ka daudzu sugu pastāvēšana ir atkarīga tieši no degušas vides.

DAP atzīst, ka projekta komunikācijā pieļauts daudz nozīmīgu kļūdu, taču speciālisti to mēģinās vērst par labu, organizējot sanāksmes ar iedzīvotājiem. Pirmā diskusija ar iedzīvotājiem plānota nākamnedēļ 23. jūlijā pulksten 11 Siguldā, Baznīcas ielā 7, kur interesenti tiks iepazīstināti ar Vides konsultatīvās padomes lēmumu, savukārt nedēļu vēlāk iedzīvotāju sanāksme tiks organizēta arī Pārgaujas novadā. Tikšanās laiks un vieta vēl tiks precizēta.

I. Līdaka Gaujas Nacionālā parka meža dedzināšanu salīdzināja ar meža muzeja veidošanu – līdzīgi kā cilvēki atjauno vēsturiskas ēkas, glabā vecas kafijas dzirnaviņas un gludekļus no seniem laikiem, arī dabas vēsture ir jāveido un jākopj. "Es te saskatu to jēgu – saglabāt dabas daudzveidību un kaut vai uztaisīt mežā tādu pieminekli, vēstures ekspozīciju, ka tādi meži dabiski bija pirms 500 gadiem, kad bija līdumnieku laiki, – ja gribēja uztaisīt līdumu, piešķīla uguni, viss nodega, un pēc dažiem gadiem bija vieglāk izkacēt ārā tos celmus un visu novākt, un tur bija sava sugu sabiedrība. Šeit patiesībā top vēsture, te būs vēstures ekspozīcija," uzskata I. Līdaka.

"Šis mežs ir pilnīga putra – sen bija jāretina un jākopj, un no bioloģiskās daudzveidības viedokļa tas ir pilnīgs tuksnesis. Ieejot bagātīgā, strukturētā mežā, sugu skaits būs desmitkārt lielāks," apskatot dedzināšanai paredzēto platību, piebilda I. Līdaka.

V. Lārmanis skaidroja, ka Gaujas Nacionālais parks kā "Natura 2000" teritorija, kuras mērķis ir dabas daudzveidības saglabāšana, ir īstā vieta šāda projekta īstenošanai. Viņš norādīja, ka Latvijā strauji sarūk dabiski veidojušos skraju priežu silu apjoms un kontrolētā dedzināšana, kuras laikā tiek nodedzināta augsnes humusa kārta līdz minerālaugsnei, ir viens no veidiem, kā "restartēt" mežu un novērst tā aizaugšanu, vienlaikus nodrošinot dabisku ekosistēmu. "Kas dabai ir laba kvalitāte, mežkopim – slikta, un otrādi," skaidroja V. Lārmanis.

Viņam piekrita arī entomologs Voldemārs Spuņģis, kurš norādīja, ka atmirusi koksne – gan nolūzuši zari, gan apdeguši koki – ir vide, no kuras atkarīga daudzu sugu pastāvēšana. Ja uz zaļojošas priedes atrodamas aptuveni 50 kukaiņu sugas, tad uz nodegušas priedes var atrast līdz pat 250 sugām. V. Spuņģis norādīja, ka šīs kukaiņu sugas dzīvošanai piemērotu, degušu vidi spēj sajust pat no vairāku kilometru attāluma, taču vienlaikus viņš piebilda, ka bažīties par kaitēkļu pārmērīgu izplatību neesot pamata, jo kukaiņu skaita vairošanās piesaista arī putnus, kas tos apēd, turklāt kaitēkļi ietekmējot mežu tikai 150 metru rādiusā ap degušo teritoriju.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) pārstāvis Viesturs Ķerus aicināja ieklausīties meža klusumā, paskaidrojot, ka retās putnu dziesmas apliecina to, ka šāda tipa mežos ar vienveidīgu struktūru putnu ir ļoti maz. Viņš norādīja, ka meža dedzināšana putnus vēl nepievilinās, taču to izdarīs degušajā vidē dzīvojošie kukaiņi, kas ir putnu barība.

V. Ķerus norādīja, ka Latvijā ir divas apdraudētas putnu sugas, kas no šī projekta varētu būt ieguvējas, – zaļā vārna un mednis. Latvija ir vistālākā vieta uz ziemeļiem, kur zaļās vārnas vēl ir sastopamas, un tās mitinās Garkalnē deviņdesmitajos gados nodegušo mežu tuvumā, kas atjaunojies ļoti daudzveidīgs un kļuvis par mājvietu daudzu sugu kukaiņiem, kuri ir zaļās vārnas barība. Ieguvējs varētu būt arī mednis, kaut arī tas pats par sevi nav kukaiņēdājs, jo mežs, kas aizaudzis ar augiem 30 līdz 40 centimetru augstumā, ir pārāk blīvs, lai mednis tajā varētu veikt riesta rituālus un laikus pamanīt savus dabiskos ienaidniekus.

Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis norādīja, ka diskutēt par dabas daudzveidības saglabāšanu būtu tas pats, kas diskutēt par gravitāciju. Viņš norādīja, ka kontrolētās dedzināšanas pasākumi iepriekš ir veikti gan deviņdesmito gadu vidū privātos mežos Smiltenē, gan 2005. gadā Ādažu poligonā un citur, taču atzina, ka sabiedrībai nav pietiekami daudz informācijas par šo metodi, par ko atbildība jāuzņemas gan meža nozarei, gan vides sektoram.

Dedzināšanas iecere nav saņēmusi ne vietējās pašvaldības, ne iedzīvotāju atbalstu. Iedzīvotāju iniciatīvas grupas pārstāvis agrākais mežsargs Harijs Vītols uzskata, ka ornitologi un entomologi nodarbojas ar demagoģiju. "Par kādiem medņiem ir runa? Tuvāko medni esmu redzējis 20 kilometrus no šejienes pirms pieciem sešiem gadiem! Otrkārt, ja mēs no ekosistēmas izmetam cilvēku kā ekosistēmas sastāvdaļu, tad lai viss notiek. Uguns mežam neko sliktu nav nodarījusi, daba māk sadzīvot un atjaunosies, un viss būs kārtībā. Mēs, pirmkārt, esam pret slepenību, kādā tas viss notika. Šis plāns parādījās tikai šorīt no rīta, bet pirmo informāciju es dabūju tikai no "Neatkarīgās Rīta Avīzes" par 251 hektāra dedzināšanu," uzsvēra H. Vītols. Pamatojoties uz šo publikāciju, arī sākta parakstu vākšana pret dedzināšanu – patlaban rakstiski savākti vairāk nekā 700 parakstu, bet aptuveni 100 – internetā.

H. Vītols arī pauda viedokli, ka nevar absolūti pretnostatīt mežsaimniecības intereses pret ekoloģijas interesēm. Viņš norādīja, ka tīri psiholoģiski ir nepieņemami, ka dedzināšana notiks dabas lieguma zonā, turklāt, pēc bijušā mežsarga domām, "šeit ir pilsētas rekreācijas zona", kuru cilvēki izmanto pastaigām. "Man uzdzen skumjas, ka tas notiek tādā steigā, un pat tagad nav zināms, vai dedzināšana notiks," piebilda H. Vītols.

Pārgaujas novada domes vadītājs Hardijs Vents sacīja, ka kā pašvaldības vadītājs atbalsta "zelta vidusceļu" – ja iedzīvotāju aktīvistu grupa iebilst pret mežu dedzināšanu, viņš tiem nestāsies pretī un būs jāmeklē balanss starp sabiedrības viedokli un DAP iecerēm. Vienlaikus viņš kritizēja DAP par komunikācijas trūkumu, jo par spīti tam, ka šāda prakse ir vairāk nekā 30 gadus veca, Latvijas sabiedrībā tā ir jaunums, tāpēc to nepieciešams plaši un saprotami paskaidrot. Informācijas tūkums arī kļuvis par iemeslu tam, kāpēc sabiedrībā izskanējušas neprecīzas ziņas, ka tiks dedzināti līdz pat 300 hektāriem meža blakus Cēsīm, izraisot iedzīvotājos satraukumu.

Paužot savu subjektīvo viedokli, H. Vents atzina, ka atbalstītu šādu iniciatīvu, jo pašam kā meža īpašniekam būtu interesanti uzzināt, kā vide veidojas tālāk, kaut arī metodes efektivitāti varēs redzēt tikai pēc noteikta laika. Viņš arī atzina, ka ir grūti pateikt, vai parakstu vākšana pret šo aktivitāti ir objektīva, jo tā notiek dažādās vietās, veikalos. "Ja tiem, kas garāmbraucot ienāk veikalā, pasaka, ka dedzinās mežu, protams, viņi būs pret," sacīja H. Vents, vienlaikus paužot atzinību par to, ka iedzīvotāji ir aktīvi un viņiem nav vienalga, kas notiek ar mūsu dabu un teritoriju.

Jau ziņots, ka Latvijā šogad dabas aizsargājamās teritorijās plānots pārbaudīt kontrolētas dedzināšanas praksi. Kontrolēto dedzināšanu bija paredzēts īstenot saistībā ar Eiropas Savienības LIFE programmas projektu "For-rest un NAT-Programme", un to bija plānots īstenot aptuveni trīs hektāru platībā.

Projekta gaitā tapis meža ekologu ilgtermiņa plāns, kas paredz, ka līdz 2030. gadam šādā veidā varētu "apstrādāt" vēl aptuveni 200 hektārus meža teritorijas, taču DAP speciālisti uzsver, ka šī plāna īstenošana pašlaik nav iespējama, jo tam nepieciešama gan nauda, gan mērķtiecīgs darbs ar sabiedrību. DAP negrasās šo plānu izmantot par pamatu naudas piesaistīšanai turpmākajos gados, tāpēc uzskata, ka pašreizējā sabiedrības sašutuma pamatā ir neziņa un emocijas.

Kā ziņots, ņemot vērā iedzīvotāju pretestību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) panākta vienošanos ar DAP, ka pirms meža dedzināšanas Gaujas Nacionālajā parkā nepieciešams veikt papildu apspriedes ar vietējiem iedzīvotājiem un, ja iedzīvotāji iebildīs, projekts tiks apturēts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Sanita Karpoviča iepriekš pastāstīja, ka jautājums par Gaujas Nacionālā parka meža dedzināšanu tiks skatīts Vides konsultatīvās padomes izbraukuma sēdē, kā arī tiks pieaicināti iedzīvotāji. Tad arī tiks izlemts, vai un kad projekts īstenojams tālāk.

Iepriekš:
Par kontrolētās meža dedzināšanas izmantošanu GNP tiks lemts pēc iedzīvotāju un vides profesionāļu viedokļu uzklausīšanas
Laikraksts: Gaujas Nacionālais parks tiek iznīcināts bezjēdzīgā eksperimentā