Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Taču reizēm starp atpūtniekiem un zemes īpašniekiem rodas domstarpības: vieni grib atpūsties ūdeņu krastos, tikmēr otri aizstāv savu teritoriju un nevēlas svešiniekus laist ūdens tuvumā – pat tā sauktajā tauvas joslā. Kuram taisnība?

Tādas neskaidrības radās arī starp kādu siguldieti un sporta kluba "Kore" īpašnieku, kuram pieder daļa zemes Jūdažu ezera krastā Siguldas novadā. Siguldiete ir neizpratnē par to, kāpēc par peldēšanos Jūdažu ezerā, kas ir publiska ūdenstilpe, "Kores" darbinieki pieprasa samaksu. Dodoties uz ierasto peldētavu Jūdažu ezera tālākajā malā (braucot no Jūdažu puses), viņa atstājusi automašīnu uzreiz pirms norobežojošās barjeras, kas vēsta par privātīpašumu, un kopā ar ģimeni devusies uz ezeru. Pie barjeras stāvējis puisis un pieprasījis maksu par peldēšanos.

"Kā var prasīt maksu par peldēšanos tauvas joslā? Tai taču ir jābūt publiski pieejamai!" sašutusi ir siguldiete un piebilst, ka izpētījusi internetā Zvejniecības likumu, tostarp 9. pantu, kurā teikts, ka tauvas joslā ikviens drīkst atpūsties, tātad arī peldēties. Arī interneta komentētāji apstiprinājuši, ka tauvas joslā drīkst gan sauļoties, gan peldēties.

Lai izprastu situāciju, "Rīgas Apriņķa Avīze" izpētīja Siguldas novada saistošos noteikumus Nr.16 "Jūdažu ezera aizsardzības un uzturēšanas noteikumi" (spēkā no 01.01.2014.), kur cita starpā minēts tieši tas pats, kas Zvejniecības likuma 9. pantā, proti, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku paredzēta kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei, robežapsardzībai, kā arī vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai. To apstiprināja arī Siguldas novada pašvaldības Juridiskajā pārvaldē un paskaidroja, ka, saskaņojot ar zemes īpašnieku, tauvas joslā ir atļauta laivu piestāšana, zvejnieku un ūdens tūristu apmetņu ierīkošana, atpūta, kā arī citas darbības, kas saskaņotas ar zemes īpašnieku.

Tāpat arī pašvaldībā pastāstīja, ka pašā Jūdažu centrā, pie Jūdažu Sabiedriskā centra, pašvaldība ir labiekārtojusi publisko peldētavu, kur atpūta un peldēšanās jebkuram iedzīvotājam ir bez maksas.

Devāmies uz "notikuma vietu", pirms tam noskaidrojot, ka siguldietes minētā peldētava pieder sporta klubam "Kore" jeb brāļiem Kasparam un Jānim Kordēm. Pa ceļam uz "Kores" peldētavu, pārliecinājāmies, ka pašvaldības ierīkotā peldētava Jūdažos ir ērti pieejama un karstajā pagājušās nedēļas trešdienā to izmantoja gan bērnu nometnes dalībnieki, gan ģimenes ar bērniem. Tāpat pa ceļam ezera krastā bija redzamas vairākas pie ūdens iemīdītas vietas, no kurām cilvēki dodas ezerā peldēties.

"Kores" peldētavā satikām zemes īpašnieku Kasparu Kordi. Jautāts, kāpēc par peldēšanos tiek prasīta samaksa, viņš atbild, ka, ja cilvēki vēlas tikai nopeldēties, nekāda samaksa netiek prasīta. "Samaksa – viens eiro par divām stundām – tiek prasīta tikai tad, ja cilvēki vēlas atpūsties un sauļoties mūsu pludmalē. Bet, ja vēlas tikai nopeldēties, – nekādu problēmu, atliek tikai mums pajautāt," teic K. Korde un rāda arī kvīšu grāmatiņu ar kvītīm par tūrisma pakalpojumu jeb atpūtas vietas izmantošanu.

K. Korde izrāda nesen par pašu un Eiropas naudu lab­iekārtoto atpūtas vietu un bilst, ka cilvēki, iespējams, ir neapmierināti, jo vairs nevar brīvi, pārkāpjot noteikumus, braukāt pa privātīpašumu un darīt, ko grib, tostarp kurināt ugunskurus un atstāt aiz sevis atkritumus. "Līdz šim te braukāja mašīnas, un cilvēki bija pieraduši, ka var piebraukt pie paša ezera, atvērt mašīnas durvis un klausīties skaļu mūziku, piknikot un aiz sevis atstāt atkritumu kalnus. Tagad esam ierīkojuši gan tualetes, gan piknika vietas, gan piedāvājam sliet teltis un kurt ugunskurus. Taču tas viss maksā naudu, kuru mēs paši esam ieguldījuši un turpinām ieguldīt, lai peldētava un atpūtas vieta būtu sakopta, tajā būtu tīras smiltis un nopļauta zālīte," saka K. Korde un piebilst, ka cilvēki pārprot, ko nozīmē jēdziens "tauvas josla" un ko tajā drīkst vai nedrīkst darīt.

"Cilvēki domā, ka tauvas joslā visi drīkst darīt visu, ka tā pieder visiem un nevienam nav tiesību liegt tajā atpūsties. Bet tā nav! Gan Zvejniecības likums, gan pašvaldības saistošie noteikumi nosaka tikai trīs lietas, ko bez maksas un bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku drīkst tur darīt. Cilvēki pat neiedziļinās, kas rakstīts likumos, tāpēc arī rodas pārpratumi," spriež K. Korde un aicina novadniekus nopeldēties bez maksas. Ja vēlas izklāt dvielīti un sauļoties, tad gan jāšķiras no viena eiro. Viņš arī uzsver, ka visapkārt Jūdažu ezeram ir tā sauktās zaļās peldvietas, bet Jūdažu centrā ‒ labiekārtota pašvaldības peldvieta. Tāpat K. Korde dalās pieredzē, ka visā Latvijā pie ūdeņiem ir privātīpašumi, kuros tiek prasīta maksa par tā lietošanu.

Sarunā iesaistās arī kāds atpūtnieks no Siguldas un apliecina, ka labprāt maksā par iespēju atpūsties tīrā, sakoptā peldvietā, nebaidoties, ka bērni varētu uz stikliem sagriezt kājas.

Secinot, ka ierastās kārtības izjaukšana vienmēr rada neapmierinātību un ka likumi ir jālasa pašiem, nevis jātic to komentētājiem, piedāvājam plašāku tauvas joslas skaidrojumu.

Kas ir tauvas josla, un ko tajā drīkst darīt?
Zvejniecības likuma 9. pantā noteikts, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku paredzēta kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei, robežapsardzībai, kā arī vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu piestāšana, to izkraušana un pagaidu uzglabāšana, laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts; zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības; ūdenstūristu apmetņu ierīkošana. Šīs darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie valsts robežas ūdenstilpēm – arī valsts robežas režīma prasības.

Tauvas josla nav jānosaka vienīgi tad, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošā sauszemes daļa pieder vienam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij. Praksē tauvas joslas nav tikai ezeriņiem, kas pilnīgi atrodas uz viena īpašnieka zemes. Tiklīdz zemei gar ūdeņiem ir vismaz divi īpašnieki vai arī daļa zemes ir valsts vai pašvaldības valdījumā, spēkā stājas likuma norma par tauvas joslu.

Dabiskās tauvas joslas (gar dabisko ūdeņu krastiem) platums ir: gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metri; gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru; gar jūras piekrasti – 20 metru. Tauvas joslas platumu skaita: gar upju un ezeru lēzeniem krastiem – no normālās ūdenslīnijas; gar upju un ezeru kraujiem krastiem – no krasta nogāžu augšmalas. Tad tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze. Gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm ūdens tauvas joslu nosaka attiecīgās būves plānā.

Gar jūras piekrasti tauvas joslu norobežo ar speciālām zīmēm, bet gar upēm un ezeriem tādas nav nepieciešamas. Jebkurā gadījumā zemes robežu plānā tauvas josla īpašniekam ir lietošanas tiesību ierobežojums par labu pārējiem sabiedrības locekļiem. Zemes īpašnieks nedrīkst šajās robežās traucēt gājēju pārvietošanos, kā arī uzlikt žogu vai citus šķēršļus.

Savukārt atpūtniekiem, lietojot tauvas joslu, ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi – uzvesties klusi, nelietot skaļus mūzikas ierakstus, savākt savus atkritumus un sakopt aiz sevis teritoriju.