Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Brīva iespēja pat Latvijai nelojālai personai iegādāties lauksaimniecības zemes, līdztekus tirgojot uzturēšanās atļaujas, nozīmē vienaldzību pret valsts likteni," pauž Nacionālās apvienības "VL-TB/LNNK" (NA) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, uzsverot valsts drošībai vienlīdz svarīgos termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības apturēšanas un lauksaimniecības zemes iztirgošanas jautājumus, "NA turpinās iestāties par šo abu jautājumu risināšanu Latvijas interesēs".

"Nav pieļaujama Latvijas lauksaimniecības zemes brīva izpārdošana. Uzskatām, ka piešķirto uzturēšanās atļauju un ārzemniekiem izpārdoto īpašumu skaits nu jau sasniedz dramatiskus apmērus. Latvijas valsts to vairs nevar atļauties. Ja okupācijas laikā Latvijas kolonizāciju organizēja svešas varas ielikteņi, tad šodien imigrāciju pieļauj neatkarīgas Latvijas parlaments," pašreizējo Saeimas atbalstīto situāciju, kas apdraud valsts pastāvēšanu, raksturo NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Saeima 3. jūlijā atbalstīja likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" redakciju, kas nerisina sākotnējos mērķus, paredzot spekulatīvo darījumu izskaušanu, jo joprojām ārvalstnieki un spekulanti varēs netraucēti iegādāties Latvijas zemi.

Tostarp netika atbalstīti NA priekšlikumi, kurus atbalstīja vadošās Latvijas zemnieku organizācijas. Priekšlikumi paredzēja nodrošināt, ka Latvijas zeme saglabātos īpašumā valsts pilsoņiem. Tāpat NA virzītie, tomēr noraidītie priekšlikumi paredzēja izslēgt iespēju juridiskām personām iegādāties zemi. Tas nodrošinātu, ka ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas, kuru patiesā labuma guvējus un naudas izcelsmi nav iespējams noteikt, nevarētu iegādāties mūsu zemi. Papildus šiem bija iesniegti arī tādi priekšlikumi, kas noteica, ka personai ir jābūt bijušai deklarētai Latvijā vismaz trīs gadus pirms zemes iegādes un ka tai ir jāpamato zemes izmantošanas plāns pašvaldības komisijā.

Saeimas vairākuma atbalstu neguva arī NA virzītais priekšlikums noteikt, ka vienai personai īpašumā var piederēt līdz 500 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ļautu veidot vienmērīgāku īpašnieku struktūru laukos un radītu apgrūtinājumu zemes spekulantiem.

"Diemžēl šīs dienas Saeimas lēmumi liecina par to, cik ļoti ietekmīgs ir ārvalstu lobijs. Rezultātā Saeimas vairākums nobalsoja par reālas mūsu zemes tirgus aizsardzības pasākumu neieviešanu. Tomēr Nacionālā apvienība uzskata, ka zemes piederība ir valsts drošības jautājums, tāpēc esam gatavi rudenī no jauna atvērt likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, lai nodrošinātu, ka zeme paliek Latvijas pilsoņu īpašumā," savu pārliecību izsaka NA valdes loceklis Jānis Dombrava.

Piebilstams, ka grozījumos likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" ir iekļauti kritēriji, kuri tiktu piemēroti lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes nonākšanu tam paredzētajam nolūkam – lauksaimnieciskajai ražošanai, nevis investīciju darījumiem.

Grozījumu prasības attieksies uz fiziskām personām, kuru īpašumā esošā platībā jau pārsniedz vai pēc iegādes pārsniegs 10 hektāru platību, juridiskām personām tie ir 5 ha. Pirmā roka zemes iegādē būs kopīpašniekiem, nomniekiem, turklāt tādiem, kam līgumi ir reģistrēti vietējā pašvaldībā, un Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam.

Arī biedrības un nodibinājumi, kas darbojas jau trīs gadus un to darbības mērķis ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecību, drīkstēs iegādāties zemi platībā līdz pieciem hektāriem.

Likumprojektā noteikta 2000 hektāru robeža, kas var piederēt vienai fiziskai vai juridiskai personai valsts līmenī, tiesa, ar piebildi, ka pašvaldībās platību ierobežojumus varēs pieregulēt pēc vietējiem apstākļiem, un citi zemes iegādes kritēriji.

Lai persona turpmāk varētu iegādāties lauksaimniecības zemi, tai jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešmaksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Tāpat personai būs nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.

Zemes īpašniekam apsaimniekošana būs jāsāk gada laikā pēc zemes iegādes un rakstiski jāapliecina tās izmantošana ražošanā, ja zeme iepriekšējā vai konkrētajā gadā ir pieteikta tiešmaksājumiem. Ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu, tiks paredzētas soda sankcijas.

Savukārt uzņēmumiem jābūt reģistrētiem Latvijā kā nodokļu maksātājiem un jānodarbina cilvēki, kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību nepieciešamajā jomā. Tāpat šiem uzņēmumiem būs jābūt tiesīgiem saņemt tiešmaksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Līdz ar likuma grozījumiem līdzšinējais regulējums papildināts ar jaunu pantu par Latvijas Zemes fondu, kas nacionālā līmenī veicinās lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību, pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu. Zemes fonds sāks darboties 2015. gada 1. jūlijā.

Tāpat likums papildināts ar lauksaimniecības zemes darījumu izskatīšanas kārtību, deleģējot uzraudzību pašvaldības izveidotai komisijai, kā arī valdībai būs jānosaka kritēriji lauksaimniecības zemes darījumiem.

Likuma grozījumi lauksaimniecības zemei arī nosaka pirmpirkuma tiesības.

Līdzšinējais likums noteica, ka zemi var pirkt ikviens mūsu valsts pilsonis, valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, reliģiskās organizācijas, kā arī augstskolas. Ārvalstu pilsoņi un citu valstu uzņēmumi no šī gada 1. maija zemi varēja nopirkt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā iepriekš minētie subjekti. Līdz šī gada 30. aprīlim ārzemniekiem bija noteikti ierobežojumi – zemi varēja nopirkt saskaņā ar citiem likumiem, ja ārvalstu pilsoņi vēlējās veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvoja mūsu valstī, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas aktīvi nodarbojās ar lauksaimniecību.

Uzturēšanās atļaujas – Latvijas zemes izpārdošana vai ekonomikas izaugsme?