Ministrs gatavs runāt par visu
Jau stājoties zemkopības ministra amatā, J. Dūklavs darīja zināmu, ka savu pilnvaru laikā, t. i., līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī, viņš rūpēsies par finanšu piesaisti laukiem. Tiekoties ar J. Dūklavu un nozares speciālistiem, tika skarts ne tikai šis, bet arī citi šobrīd svarīgi jautājumi – sākot ar to, ko zemniekiem sagaidīt no jaunā taksācijas perioda tiešmaksājumu jomā, kāda situācija būs ar piena kvotām, vai vēl varēs saņemt atbalstu šķidro kūtsmēslu tvertņu būvēšanai, kā risināt situāciju, ko radījusi ziemāju izsalšana, par gaidāmajiem jaunumiem lauksaimniecības zemes tirgū, kūpinājumiem, Āfrikas cūku mēri un visbeidzot par to, kā Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājus varētu ietekmēt Eiropas Savienības noteiktās sankcijas Krievijai pēc konflikta ar Ukrainu.
Jāpiebilst, ka ministram "aizmuguri" nodrošināja Zemkopības ministrijas nozaru speciālisti, piemēram, no Lauku attīstības atbalsta departamenta, Veterinārā un pārtikas departamenta, Meža departamenta un Zivsaimniecības departamenta, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Māris Balodis, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš, Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga un citi.
Tiešmaksājumi, piena kvotas un kūpinājumi
Runājot par "Lauku attīstības programmu 2014.–2020. gadam", kuru "Latvija pirmā ir iesniegusi Eiropas Komisijā un spēj aizstāvēt šajos dokumentos rakstīto", ministrs uzsvēra, ka plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai būs pieejams 1,531 miljards eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Lielāks uzsvars tikšot likts uz mazo un vidējo saimniecību attīstību, bet ieguldījumi un investīcijas tiks virzītas tā, lai palielinātu ekonomiski aktīvo un uz tirgu orientēto saimniecību skaitu. Uzmanība tiks veltīta arī neizmantoto lauksaimniecības zemju atgriešanai lauksaimniecības apritē.
Te vietā pieminēt, ka jau šogad ir atcelta prasība, kas noteica, ka vispārējos platību maksājumus (VPM) var saņemt tikai par lauksaimniecības zemi, kura 2003. gada 30. jūnijā bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī. Tādēļ VPM šogad varēs saņemt par ikvienu lauksaimniecības zemes hektāru, kas būs labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Taču, lai lauksaimniecības zemi, kura 2003. gada 30. jūnijā nebija labā lauksaimniecības stāvoklī, iekļautu lauku blokos, līdz šā gada 1. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedzams lauku bloku precizēšanas iesniegums.
Ne tik rožainas cerības J. Dūklavam bija par piena kvotu pārskatīšanu, jo, pēc viņa teiktā, Eiropa šajā jautājumā ir sadalījusies divās nometnēs, no kurām vienas priekšgalā ir Francija, otras ‒ Vācija. Vai Latvijas piena ražotāji šajā situācijā būs ieguvēji, ministrs nebija pārliecināts. Taču viņš cerības saista ar tā saukto mīksto nosēšanos jeb pārejas periodu, kas atvieglos dzīvi mazajiem un vidējiem piena ražotajiem.
Savukārt labas izredzes esot liellopu audzētājiem, jo gan Latvijā, gan pasaulē pašlaik ir labas cenas liellopiem un liellopu gaļai. Viņš esot dzirdējis, ka arī bankas būtu gatavas atbalstīt liellopu audzētājus, bet neesot garantijas, ka tās būs pretimnākošas arī mazajiem, pat vidējiem ražotājiem. Un te atkal vietā piebilst, ka šogad ieviests jauns atbalsta veids – īpašais atbalsts par liellopiem.
Tāpat arī grozīta laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasība par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu, platības slieksni samazinot no 50 ha uz 30 ha un 50% uz 30%. Šogad atbalsts pretendentiem, kuru VPM platība būs 30 ha vai lielāka un ja zālāju īpatsvars būs lielāks par 30%, būs jānodrošina minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,2 liellopu vienības uz zālāju hektāru.
Runājot par kūpinājumiem, ministrs pieminēja, ka reiz jau izdevies gūt skaidrību tā sauktajā šprotu lietā. Arī tagad, pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas amatpersonām, esot zināms, ka jautājums ir risināms, taču ar politiskām sarunām vien ir par maz, jo visu noteiks laboratoriskie pētījumi. Svarīgi, lai benzopirēna norma kūpinājumos nepārsniegtu atļautos 5 mikrogramus uz kilogramu. Taču lielie ražotāji, kas ražo eksportam, savos ražojumos jau sen ievērojot šīs prasības un šis "piecnieks" nepieciešams tikai drošībai. "Kreņķis būs mājražotājiem," teic ministrs.
Ziemāju postījumi un laukstrādnieku nodokļi
Viena no svarīgākajām ziņām bija adresēta ziemāju audzētājiem. Tā kā šogad ziema nodarījusi lielus postījumus ziemāju laukiem, ir atrasts risinājums, kā piešķirt finanšu līdzekļus tiem lauksaimniekiem, kam lauki būs jāpārsēj.
Lauku atbalsta dienests (LAD) strādās tā, lai šogad varētu izmaksāt pārejas posma valsts atbalsta avansu ātrāk nekā citus gadus. Parasti izmaksas tiek veiktas jūlijā, bet šogad tas tiks darīts jau maijā, līdz 1. jūnijam.
Lai saņemtu minētā avansa izmaksu jau maijā, lauksaimniekiem, kuri to vēlas, līdz šā gada 1. maijam ir jāiesniedz platību maksājumu pieteikums. Pieteikumus šajā gadījumā var iesniegt tikai LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, lai tos varētu ātri izskatīt un uzsākt avansu izmaksas. Nekāda papildu informācija vai iesniegums klientiem nav jāsniedz. Avansa apmērs tiek plānots 50 % apmērā. Tiek solīts, ka gan LAD klientu apkalpošanas speciālisti, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti palīdzēs aizpildīt pieteikumus elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.
Meža cūkas un Āfrikas cūku mēris
Jau atvadoties uzzinājām, ka zemkopības ministrs ir arī mednieks, tādēļ sarunās, protams, tika apspriests gan tas, kādus postījumus laukiem nodara meža zvēri, gan Āfrikas cūku mēris, kas apdraud arī Latvijas mājas un meža cūku populāciju. Ministrs savā mūžā jau reiz pieredzējis apbrīnojami dzīvīgās meža cūku populācijas sarukumu. Toreiz gan vainīgs bijis parastais cūku mēris.
Bet, runājot par meža cūkām, J. Dūklavam kaut kas bija bilstams arī par medniekiem, proti, cūku skaita pieaugumā savu roku pielikuši arī medību kolektīvi, kas vienojušies nešaut sivēnmātes. Tādējādi viņi draud izjaukt līdzsvaru dabā, jo ar laiku kuiļu mežā var aptrūkties un tad jau arī par Āfrikas cūku mēri varēs neuztraukties, secina ministrs.