To šonedēļ pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem pavēstīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, raksta LETA.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādīja, ka esot pieejami līdzekļi kredītgarantiju izsniegšanai pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm. Tiesa, pirms nedēļās koalīcijas padomes sēdē vēl neesot bijis skaidrības par finansējuma avotu, taču šoreiz Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka AS "Latvijas attīstības finanšu institūcija "Altum" (bijusī "Hipotēku banka") rīcībā ir līdzekļi, kas netiek izmantoti citu programmu realizācijai, un tos var pārdalīt, lai sāktu pirmā mājokļa programmas realizāciju.
Dombrovskis sacīja, ka programmu varēs sākt īstenot jau šogad, finansējot galvojumus divu miljonu eiro apmērā. Labklājības ministrija pozitīvi vērtē priekšlikumu radīt valsts atbalsta programmu ģimenēm jauna mājokļa iegādei, tostarp atbalstu pirmās iemaksas veikšanai.
Pirmās iemaksas jeb kredītņēmēja paša ieguldījuma trūkums patlaban ir galvenais šķērslis mājokļa iegādei, iepriekš žurnālistiem norādīja Latvijas Komercbanku asociācijas Hipotekārās kreditēšanas komitejas dalībnieks, "Nordea" bankas Latvijas filiāles Kredītu departamenta vadītājs Rasmuss Pētersons.
Par iespējām sniegt valsts atbalstu jaunajiem vecākiem pirmā mājokļa iegādei pērn janvārī sprieda arī Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti, tomēr pagājušā gada beigās jautājums tālāk par diskusijām nebija pavirzījies.
Deputāti iepriekš kā vienu no risinājumiem piedāvāja atbrīvot jaunos vecākus no hipotekārā kredīta mājokļa iegādei pirmās iemaksas, kas vidēji ir 20 % no kredīta kopsummas.
Taču valsts plānotais finansējums jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei ir pārāk mazs un ļautu iegādāties vien salīdzinoši lētus, neliela izmēra dzīvokļus ārpus Rīgas, atzīst aģentūras BNS aptaujātie banku pārstāvji.
Tā "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis sacīja, ka iecere īstenot programmu pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm ir apsveicama, tomēr šajā gadījumā paredzētais finansējums ir ļoti mazs.
"Ja valsts varētu garantēt apmēram tūkstoti darījumu divu miljonu eiro apmērā jeb divus tūkstošus eiro vienai ģimenei, tad tas nozīmētu, ka faktiski tiktu piedāvāta iespēja iegādāties tikai salīdzinoši lētus un pavisam neliela izmēra dzīvokļus ārpus galvaspilsētas, jo Rīgā ar tik mazu valsts garantiju nebūtu iespējams iegādāties mājokli," teica Rudzītis.
Viņš arī atzīmēja – tā kā ir plānots ieviest tā saucamo nolikto atslēgu principu, šādu likumdošanas izmaiņu gadījumā mājokļu kredīti kļūs mazāk pieejami, jo sagaidāma arī kredīta pirmās iemaksas palielināšanās līdz 40 % no mājokļa vērtības. "Pat neliela vienistabu sērijveida dzīvokļa iegādei Rīgā, kura cena ir 20 tūkstoši eiro, nepieciešamais līdzfinansējums varētu sasniegt pat astoņus tūkstošus eiro, tādējādi ar šādu garantiju apmēu plānota valsts programma faktiski nespēs palielināt kredītu pieejamību un sniegt atbalstu jaunajām ģimenēm," sacīja Rudzītis.
"Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers norādīja, ka pat gadījumā, ja valsts piešķirtā summa nosegtu tikai daļu no nepieciešamā līdzfinansējuma, tas būtu zināms atbalsts jaunajām ģimenēm.
"Kopumā aktivitātes jauno ģimeņu un speciālistu atbalstam ir vērtējamas pozitīvi, taču svarīgs priekšnosacījums veiksmīgai programmas realizācijai ir arī tas, lai process būtu pietiekami vienkāršs – gan atbalsta saņemšanai, gan arī tā realizācijai, ja tāda nepieciešamība rastos," teica Balcers.
Viņš atzīmēja, ka ir arī svarīgi, lai rūpīgi tiktu izvērtēti plānotie grozījumi Maksātnespējas likumā, paredzot ieviest obligātu nolikto atslēgu principu un citus būtiskus atvieglojumus. "Šie grozījumi noteikti mainīs kreditēšanas vidi, padarot aizdevumus dārgākus ar būtiski lielāku pirmo iemaksu. Tas lielā mērā diezgan negatīvi ietekmēs šo atbalsta programmu un faktiski padarīs to maz efektīvu," pauda Balcers.
Arī Latvijas Komercbanku asociācijā atzīmēja, ka plānus par valsts atbalsta programmu jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei var izjaukt virzītie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest nolikto atslēgu principu, līdz ar to būtiski sadārdzinot un padarot daudz nepieejamākus aizdevumus mājokļu iegādei.
"Valdības pārstāvji ir publiskojuši iespējamos valsts atbalsta programmas nosacījumus – valsts garantijas tiktu sniegtas jaunajām ģimenēm pirmās iemaksas segšanai hipotekārā kredīta saņemšanai bankās aptuveni divu miljonu eiro apmērā, šādi atbalstot tūkstoti jauno ģimeņu," klāstīja asociācijā.
Vienlaikus asociācijā minēja, ka gadījumā, ja tiks ieviests vispārējs nolikto atslēgu princips kreditēšanā, pirmā iemaksa varētu kāpt pat līdz 40 % no aizdevuma summas, attiecīgi valsts piedāvājums garantēt pirmo iemaksu prasītu apjomīgākus valsts līdzekļus vai arī atbalsts sasniegtu mazāk ģimeņu. Turklāt iespējams arī kredītu procentu likmju kāpums.
Taču aiz lozunga par atbalstu ģimenēm slēpjas ne vien rūpes par iedzīvotāju labklājību, bet arī vēlme kārtējo reizi stutēt banku sektoru un sildīt kreditēšanu, savukārt raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Atbalstīs ikvienu laulātu ģimeni un vientuļos vecākus
EM parlamentārā sekretāre Ilona Platonova klāsta, ka ieceres pamatā ir valsts galvojums laulātām ģimenēm, kurām pietrūkst naudas, lai veiktu pirmo iemaksu par hipotekāro kredītu: "Mēs nedalīsim Latvijas ģimenes jaunās, vecās, ar vai bez bērniem. Atbalstu varētu saņemt ikviena laulāta ģimene vai arī vientuļais vecāks, kurš vēlas iegādāties savu pirmo mājokli."
Pirmajā gadā programmai plānots atvēlēt ap diviem miljoniem eiro, atbalstot līdz pat 1000 ģimenēm. Finansējums tiks ņemts no līdzekļiem, ko savulaik neiztērēja Latvijas Hipotēku un zemes banka, kura no 2005. līdz 2007. gadam garantēja ģimenēm līdz pat 25 % no hipotekārā kredīta summas. Toreiz atbalstu saņēma aptuveni 250 ģimeņu.
"Katrai ģimenei galvotā summa būs atšķirīga. Tas atkarīgs no reģiona, kurā mājoklis tiks pirkts, no kopējās pirkuma summas. Reģionos bankas prasa lielākas pirmās iemaksas, jo tur dzīvokļu cenas neaug, savukārt galvaspilsētā un Pierīgā pirmās iemaksas ir mazākas," pauž I. Platonova.
Jāsilda kreditēšana
Lai gan plānotā novitāte tiek pasniegta kā valsts labvēlība ģimenēm, lielāku prieku par gaidāmajām izmaiņām pagaidām izrāda nevis iedzīvotāji, bet bankas.
Ilona un Ritvars ir trīsdesmitgadnieki. Precējušies jau četrus gadus, viņi šobrīd gaida ģimenes pieaugumu. Jau ilgāku laiku Ilona un Ritvars dzīvo īrētā dzīvoklī Rīgas nomalē, un valsts piesolītais atbalsts viņus neiedvesmo šo situāciju mainīt. Ritvars jauno programmu raksturo kā vilku jēra ādā, uzsverot: "Jā, īpašumi ir kļuvuši krietni lētāki, taču arī banku procentu likmes pēdējo gadu laikā ir strauji augušas. Ja pirmskrīzes gados nācās pārmaksāt par paša īpašuma vērtību, tad tagad – stipri jāpārmaksā bankām."
Viņš arī atzina: "Ko līdzēs valsts galvojums, ja nevienu centu valsts mūsu vietā nenomaksās? Visi rēķini tāpat gulsies uz mūsu pleciem. Ja reiz esi nobriedis īpašuma iegādei, tad divu trīs tūkstošu garantēšana neko vairs neizšķir. Jaunā kārtība man drīzāk izskatās pēc banku lobija. Bankām kreditēšana apstājusies, kaut kā taču šī nozare ir jāiekustina."
Šo aspektu neslēpj arī pati EM, atzīstot, ka aiz lozunga par atbalstu ģimenēm slēpjas ne tikai rūpes par iedzīvotāju labklājību, bet arī vēlme sildīt kreditēšanu. "Pieņemot izmaiņas Imigrācijas likumā, valstij jādomā par instrumentiem, lai neiesaldētu kreditēšanas tirgu," norāda I. Platonova. "Ja ārzemnieki vairs nevarēs tik brīvi iegādāties īpašumus, tad valstij ir jāpalīdz to izdarīt vietējiem iedzīvotājiem," bija pārliecināta ministrijas pārstāve.
Izvērtēšana būs nopietna
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace uzsver: "Katrs gadījums būs individuāls, taču valsts galvojums nekādā gadījumā nenozīmēs atvieglotu pieeju arī kredīta izsniegšanas nosacījumiem. Maksātspējas izvērtēšana būs tikpat nopietna kā visos citos gadījumos.
Cilvēks ar minimālo algu un trim citiem kredītiem, visticamāk, kredītu nesaņems. Tāpat būtu nepieciešams saprātīgs slieksnis pirkuma kopējai summai. Nebūtu pareizi, ja valsts galvotu villas iegādi Jūrmalā."
Hipotekāro kredītu upuri: atņemti mājokļi, izpostītas ģimenes, parādu jūgs