Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Iestādei būtu tiesības pieprasīt informāciju un dokumentus, tostarp uz būvatļaujas pamata izstrādāto projektu, organizēt atkārtotu būvprojekta vai būves ekspertīzi normatīvos aktos noteiktos gadījumos, apsekot jebkuru būvi, ja saņemts iesniegums par normatīvo aktu pārkāpumiem vai bīstamību būvniecības procesā vai pēc tā, pieaicinot tās būvvaldes pārstāvi, kas izdevusi būvatļauju, informēt kompetences pārbaudes iestādi par būvspeciālistu pārkāpumiem.

Kontroles birojs varētu apturēt būvdarbus, ja konstatēti būtiski būvniecības pārkāpumi, uzdot ekspluatācijā nodotas būves īpašniekam novērst bīstamību būvē, informējot par to pašvaldību, aizliegt būves ekspluatāciju, ja konstatēta tās bīstamība, līdz bīstamības novēršanai.

"Lēmums ir tikko pieņemts pirmajā lasījumā, tāpēc man vēl nav bijusi iespēja ar to detalizēti iepazīties. Taču, vērtējot šo iniciatīvu, man šķiet, ka šobrīd saistībā ar Valsts būvniecības kontroles biroju vēl ir ļoti daudz neskaidrību, tostarp jautājumi par to, ko tieši šis birojs darīs, no kā un cik lielu finansējumu tas saņems," komentēja AS "Siguldas būvmeistars" valdes priekšsēdētājs Jānis Libkovskis. "Ja šo kontroles biroju pārstāvēs un vadīs nevis pieredzējuši būvinženieri, bet cilvēki ar, piemēram, jurista izglītību, tad tas būs tikai vēl viens jauns birokrātisks slogs un diezin vai dos kādu reālu labumu. Zinoši būvniecības jomas eksperti, kas varētu vadīt šo biroju, Latvijā ir. Aktuāls gan ir jautājums, vai valsts spēs šos ekspertus noalgot un vai tam tiks atvēlēts pietiekami liels finansējums."

Arī SIA "Doka Latvia" tirdzniecības vadītājs Andris Ieviņš piekrīt, ka Latvijā netrūkst kompetentu jomas speciālistu, kas varētu darboties šādā institūcijā: "Skaidrs ir tas, ka noteikti ir vajadzīga būvorganizācija, kas nav saistīta vai atkarīga no pašvaldībām, kā pašlaik (novadu) būvvaldes. Izveidot valsts būvinspekciju vajadzētu noteikti, jo pašlaik visu uzrauga un lēmumus pieņem pašvaldības. Pasaulē Latvija ir 42. vietā pēc korupcijas līmeņa. 40. vai 10. markas betons – mēdzam pievērt acis. Latvijā ir daudz zinošu ekspertu, kas varētu vadīt šādu valsts iestādi, taču diemžēl jaunos bieži nelaiž pie vārda. Katru gadu pasniedzam balvas labākajiem būvinženieriem, tiek izvēlēti gada inženieri, apbalvoti cilvēki par mūža ieguldījumu būvindustrijā. Ir daudz zinošu galvu, taču – vai tās būs neatkarīgas, nezinu."

Savukārt SIA "Āboltiņa būvuzņēmums "AG"" īpašnieks Guntis Āboltiņš norāda: "Valsts būvniecības departaments vai kontroles birojs – vienalga, kā to sauc, bet noteikti ir jābūt vienam departamentam, kas ne vien kontrolē, bet arī pārrauga šo jomu. Tam nevajadzētu būt lielam, bet četri cilvēki, kā tas ir šobrīd, ir par maz, lai pārraudzītu, kontrolētu un ievērotu likumdošanu. Pašlaik mums ir daudz dažādu organizāciju: Latvijas Būvniecības asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība, Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība u. c. Taču ir jābūt vienai Latvijas būvnieku asociācijai, kurā ietilpst visas šīs iepriekšminētās savienības. To daļēji varētu sponsorēt arī valsts.

Asociācija kopīgi veidotu likumdošanas bāzi un sadarbotos ar ministriju departamentiem. Mums ir zinoši būvniecības nozares eksperti, taču Latvija ir ļoti maza, visi cits citu pazīstam. Būtiskākā vaina ir sistēmā, nekvalitatīvos projektos un iespējami mazākās izmaksās celtniecības materiāliem. Risinājums būtu visu sākt no sākuma. Iespējams, labākais būtu pārņemt kādas valsts pieredzi, piemēram, Somijas vai Vācijas, un pielāgot to Latvijai."