05.03.2012 13:13

Mērnieku laiki Kalngalē nebija tie veiksmīgākie

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pēdējā gada laikā Carnikavas novadā zemes kadastrālā vērtība par vienu kvadrātmetru vietām pieaugusi par 30 – 50 procentiem. Pēdējā gada laikā Carnikavas novadā zemes kadastrālā vērtība par vienu kvadrātmetru vietām pieaugusi par 30 – 50 procentiem. arhīvs

Carnikavas novada Kalngalē zemju īpašniekiem ir divas problēmas – neplānojot un pašiem negribot viņi kļuvuši par ceļu īpašniekiem, kas jāuztur par saviem līdzekļiem.

Otrs sasāpējis jautājums - kāpēc par līdzvērtīgu īpašumu jāmaksā atšķirīgs nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).

Situācija izveidojusies vēsturiski

Kādreiz Kalngalē bija tikai 26 mājas – «Mežstūrīši», «Ābeles» un citas viensētas, kuras ieskāva lauksaimniecības zemes. Apmēram pirms desmit gadiem Kalngales ciematā situācija mainījās, pārejot no viensētām uz ielu sistēmu un privātās zemes īpašnieki kļuva arī par ielu īpašniekiem.

«Līdz ar to daļai iedzīvotāju jāmaksā arī par to teritoriju, kas tiek izmantota ielai un publiskām komunikācijām», savu viedokli portālam Apriņķis.lv izteica Anita Lancmane - kalngaliete kopš dzimšanas un juriste pēc profesijas, «deviņdesmitajos gados, veicot zemes reformu, pašvaldība centās atbrīvoties no jebkādām teritorijām, kurām bija nepieciešami līdzekļi to uzturēšanai. Tā liela daļa no Langas upes tika piemērīta blakus esošajiem zemes gabaliem. Sākoties «trekno» gadu «celtniecības bumam», lauksaimniecības zemes tika sadalītas apbūves gabalos, neparedzot platību ielu un centrālo komunikāciju ierīkošanai. Tā nu daļa no apbūves zemes tika atvēlēta ielu ierīkošanai, upei vai dīķim, bet zemes lietošanas mērķis palika kā apbūve. Iedzīvotāji visas komunikācijas, piemēram, apgaismojumu, gāzi un asfaltu nodrošināja par savu naudu.»


Reiz nopirktu zemi var atdot pašvaldībai

Carnikavas novada Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica ir labi informēta par iedzīvotāju viedokli: «Pašvaldība nevar ierīkot apgaismojumu vai infrastruktūru uz privātas zemes, tajā skaitā arī uz privātām ielām un ceļiem. Kalngalē ir pieci, seši, var būt nedaudz vairāk zemes īpašnieki, kuriem ir šādas problēmas. Lai pašvaldība pārņemtu privātos ceļus savā pārziņā, ierīkotu apgaismojumu un veiktu uzlabojumu, īpašniekiem šie zemes gabali jāatdod vai arī pašvaldība to ir gatava nopirkt par simbolisku vērtību – maksājot vienu latu par kvadrātmetru. Mēs nepirksim šos īpašumus par tirgus vērtību.»

2012. gadā Carnikavas novada Dome plāno iekasēt NĪN 400 000 latu apmērā. No šīs summas 65 000 latu paredzēti ceļu uzturēšanai. Lai atrisinātu privāto ceļu jautājumu Kalngalē, zemes gabals ir jāpārmēra un tam jāpiešķir jauns kadastra numurs, un tas jādara pašiem privātās zemes īpašniekiem. Carnikavas novada Dome no zemes īpašniekiem gaida aktīvāku rīcību dokumentu nokārtošanā, jo pašvaldība nevar darboties uz privātas zemes.

Protams, ja cilvēkam jāatdod reiz nopirkta zeme, tas ikvienam var izraisīt dusmas un protestu un vēlmi cīnīties par savu taisnību. Kalngalieši nejūtas svarīgi savai pašvaldībai. Pēc A. Lancmanes domām, atsevišķi iedzīvotāji kļuvuši par ķīlniekiem savulaik pagasta pieļautajām kļūdām. «Lielai daļai Kalngales iedzīvotāju nesamērīgi augstā nodokļa dēļ nākšoties atstāt savas dzimtas mājas,» ar sarūgtinājumu saka A. Lancmane.

Atlaides nosaka saistošie noteikumi

Pēdējā gada laikā Carnikavas novadā zemes kadastrālā vērtība par vienu kvadrātmetru vietām pieaugusi par 30 – 50 procentiem, savukārt pašā Kalngalē dažviet pat kritusies. Kalngalieši ir neizpratnē, kāpēc dažiem īpašumiem NĪN piemērotas 90 procentu atlaides, un par līdzvērtīgu īpašumu NĪN ir atšķirīgs. Pašvaldības nodokļu inspektore Ilga Balode paskaidro: «NĪN aprēķina pēc Valsts Zemes dienesta sniegtajiem kadastra vērtības datiem, izmantojot speciālu programmu. NĪN ir 1,5 procenti no kadastrālās vērtības. Pēc pašvaldības saistošajiem noteikumiem 90 procentu atlaide tiek piemērota pirmās grupas invalīdiem un trūcīgajiem, 70 procentu atlaide – otrās grupas invalīdiem, nestrādājošiem vientuļiem pensionāriem, kuriem nav apgādnieku, maznodrošinātajiem, kā arī īpašumam, kas atrodas Piejūras dabas parka lieguma teritorijā».

Piejūras dabas parkā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, jo tā ir aizsargājama teritorija. Īpašnieki ar šo zemi neko nevar darīt - tur pat telti nedrīkst uzcelt.

Pašvaldība novērtējusi arī tos zemes īpašniekus, kuri ieguldījuši savus līdzekļus komunikāciju un ceļu izbūvē un uzIabošanā. Viņiem piešķirta 50 procentu atlaide.

Kalngalieši neklusēs

Īpašnieku neapmierinātībai par iemeslu nav tikai nauda, kad jāatver maciņš un par NĪN 15 latu vietā jāmaksā 50 vai pat 1500 lati. Viņi par galveno vainīgo neuzskata arī savu pašvaldību, bet gan visu NĪN noteikšanas sistēmu visas valsts līmenī.

Kalngalieši nolēmuši rakstīt vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, jo uzskata, ka šis jautājums jārisina valsts līmenī - tas nav taisnīgi, ja par līdzvērtīgu īpašumu nākas maksāt atšķirīgas summas, kā arī jāmaksā par zemes daļu, kas pēc reformām tiek izmantota kā ceļš.