Rīgas Zooloģiskais dārzs, vairāki teātri un muzeji pauduši plānus noapaļotas biļešu cenas piedāvāt arī pēc eiro ieviešanas – maksu dažām apmeklētāju grupām apaļot uz leju, citām – uz augšu. Tas, kā šomēnes brīdināja televīzijas raidījums "de facto", nozīmētu pārkāpt likumu par eiro ieviešanu. Likums cenās apaļot ļauj eirocentus: atkarībā no tā, vai eiro pārveidotajā summā trešais cipars aiz komata ir mazāks vai lielāks par pieci, divu iepriekšējo ciparu skaitli drīkst noapaļot uz leju vai uz augšu.
Minēto iestāžu nodomus neatbalsta Finanšu ministrija, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par šādām reformām gatavs pat sodīt. Valsts iestādes Pierīgā sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" nepauda gatavību sekot rīdzinieku piemēram un uzsvēra, ka valsts pārraudzība tām par šādiem plāniem neļauj pat sapņot.
Kasieris ar naudas maisu padusē
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne uzsver, ka viņas vadītā iestāde, būdama valsts tiešā pārvaldībā, atkāpes no latu precīzas pārrēķināšanas eiro nevar pat apsvērt: "Izmaiņas cenās būtu iespējams paredzēt tikai pēc laika – ja mainās piedāvājums, pārveidojam, uzlabojam ekspozīciju –, taču pašreizējās biļešu cenas precīzi pārrēķināsim eiro. Protams, darbu tas sarežģīs. Biļešu kasēm ik darbdiena būs jāsāk ar prāvu sīknaudas maisiņu, bet neko nevar darīt." Pēc direktores domām, muzejs būtu pelnījis tiesības par cenām lemt pats, taču, lai tas kļūtu iespējams, jāmaina likumi par valsts budžetu un tiešās pārvaldības iestādēm.
Šāds risinājums, visticamāk, gaida arī, piemēram, Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī. Tā direktors Andrejs Svilāns vēsta, ka jautājumu par cenām eiro izteiksmē vēl apspriež, bet "viss notiks saskaņā ar likumu".
Pāreju var izmantot vietējo labā
Valsts izdotās pašvaldībām domātās vadlīnijas saistošajos noteikumos paredzēto maksājumu pārrēķināšanai eiro noteic, ka summu "noapaļošanai iedzīvotāju ērtībai jābūt par labu iedzīvotājiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar sodu uzlikšanu. Sodiem, ja pašvaldība nepiemēro noteikto vispārējo apaļošanas principu, jāpiemēro pretējs princips – apaļošana par sliktu tām personām, kurām uzliek sodu."
Apaļošanas jautājuma aktuālums atkarīgs no iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk saņem vai izdara noteiktus maksājumus un pieradušas pie skaidras vai bezskaidras naudas norēķiniem, spiež Krimuldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Sintija Kļaviņa. "Bezskaidras naudas norēķinos cipari aiz komata būtiskas neērtības nerada," viņa uzskata – ja vairums darījumu notiek šādi, nav iemesla, kāpēc, arī no ērtību viedokļa, cenas neatstāt precīzi pārrēķinātas eiro – "cik ir, tik ir".
Uz jautājumu par to, vai pāreja uz eiro nebūtu labs iemesls, lai ierosinātu mainīt atsevišķus maksājumus, priekšsēža vietniece atbild apstiprinoši. "Varētu pārskatīt un diferencēt tirdzniecības nodevas. Noteikumiem, protams, jābūt izpildāmiem. Mums nav savas policijas, kas varētu kontrolēt, piemēram, preču izcelsmi, ja atvieglojumus vēlētos piemērot noteiktām produktu grupām. Taču atbalstīt vietējos, novadā reģistrētiem uzņēmumiem nosakot mazāku nodevu nekā pārējiem, – tas būtu vienkārši," S. Kļaviņa prognozē un apliecina, ka pati būtu gatava šādas izmaiņas noteikumos ierosināt.
Kaimiņu Sējas mērs Guntis Liepiņš (vēlētāju apvienība "Tēvzeme") par līdzīgām iniciatīvām izsakās atturīgi, vien uzsver: ja domes vadībā būs arī pēc vēlēšanām, vadlīnijās pausto iespēju uz augšu apaļot sodanaudas noteikti centīsies nepieļaut.
Uzņēmēji par izmaiņām nesatraucas
No nēģu pārstrādes uzņēmuma "Krupis" direktores Zigrīdas Skavenecas Carnikavā teiktā noprotams: eirocenu pārveidošana līdz apaļām summām, visdrīzāk, varētu attiekties galvenokārt vien uz ražotnes apmeklējuma cenu tūristiem. Pašlaik biļete ekskursantam maksā četrus latus – piecus eiro 69 centus, tātad, noapaļojot uz augšu, iznāktu seši eiro. Savukārt tirgojot produkciju, uzņēmums arī tagad daudz operē ar neapaļām summām, un izmaiņas par dažiem centiem, ja šāda nepieciešamība rastos, vadītājas vārdiem, nevarētu būt satraukuma iemesls.
Visu gan nosaka cenas, ko pieprasa zvejnieki, un tās paredzēt Z. Skaveneca atturas. "Par to, vai pāreja uz eiro varētu ietekmēt cenas, nudien nesatraucamies. Vienīgais – tāpat kā droši vien daudz citu uzņēmēju – esam nobažījušies par bankas kontiem. Ceram, ka valūtas maiņas kurss pārejas laikā būs tāds, kā solīts."
"Cenas ietekmē nevis tas, ka preces pārdod par latiem vai eiro, bet tirgus situācija – degvielas, lopbarības cenas un tamlīdzīgi. Ja mūsu produkcijas cena mainīsies, tas notiks šo iemeslu, nevis valūtas dēļ," cūkgaļas ražotāja SIA "Ulbroka" valdes priekšsēdētājs Aivars Kokts kņadu ap cenu palielināšanos dēvē par ažiotāžu, kas, viņa vārdiem, lielā mērā radusies tirgus likumu nepārzināšanas dēļ.
Vadītājs teic, ka eiro ieviešanas sakarā apspriestais summu apaļošanas jautājums "Ulbrokai" nav aktuāls – uzņēmums darbojas tikai vairumtirdzniecībā, kur rēķinos ierasts rakstīt arī trīs nulles aiz komata.