Uzņēmēji atzinīgi vērtē FM un Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumu palielināt atvieglojumu par apgādībā esošajām personām, taču uzskata, ka minimālās algas nelielajam palielinājumam cerētā efekta nebūs.
Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, ministrijas ierosina nākamajā gadā minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 līdz 225 latiem (320 eiro). Savukārt neapliekamo minimumu varētu diferencēt – lielākajām algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Tiek piedāvāts arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014. gadā līdz 98 latiem (140 eiro).
Pēdējo minēto priekšlikumu atzinīgi vērtē ar Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), taču tā uzskata, ka minimālās algas palielināšana par 25 latiem nabadzības problēmu neatrisinās. LDDK iesaka nepaliekamo minimumu palielināt līdz iztikas minimumam. Savukārt FM iebilst, ka šādu naudu budžetā atrast nevarēs.
"98 latu piedāvājums ir adekvāts, un to atbalstām," plānotos atvieglojumus apgādniekiem diskusijā biznesa portālā "Nozare.lv" pozitīvi vērtēja LDDK valdes priekšsēdētāja Līga Meņģelsone. "Iestājamies par [šādiem] soļiem – pirmais būtu neapliekamais minimums, tad par apgādībā esošu personu, bet par minimālo algu vēl būs sarunas Nacionālajā trīspusējās sadarbības komitejā ar arodbiedrībām un darba devējiem," viņa piebilda.
"Problēma ir pārāk lielā sabiedrības plaisa starp cilvēkiem ar ļoti maziem ienākumiem un tiem, kas atrodas otrā ienākumu apjoma pusē. Ja šo problēmu gribam risināt un iegūt izjūtu, ka cilvēki, kuri patlaban saņem mazās algas, saņems vairāk, lēmums par tik niecīgu daļu pacelt tikai un vienīgi minimālo algu neko neatrisinās," konfederācijas vadītāja raksturoja problēmu.
Ģimenes ar bērniem ir vislielākā riska grupa
LDDK ierosina vispirms paaugstināt neapliekamo minimumu līdz iztikas minimumam, kas februārī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 174 lati. Otrkārt, būtu jāpaceļ maksa par apgādībā esošiem bērniem, jo skaitļi rāda, ka tieši strādājošās ģimenes ar bērniem ir vislielākā riska grupa. Pēc šīm izmaiņām varētu ķerties pie minimālās algas palielināšanas.
Diskusijas dalībnieks AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš izteica cerību, ka tālāka saruna veidosies nevis par to, "kā sadalīt to, kas ir", bet par to, "kā attīstīt Latvijas ekonomiku". "Te ir nepieciešami daudz radikālāki soļi un daudz lielākas izmaiņas, kas skar ne tikai minimālo algu, ne tikai neapliekamo minimumu, bet visu nodokļu sistēmu. Šie radikālie soļi būtu jebkas tāds, kas mūs padara konkurētspējīgākus attiecībā pret mūsu kaimiņiem. Tam būtu jābūt mazākam kopējam nodokļu slogam, piemēram, vēl mazākam iedzīvotāju ienākuma nodoklim," viņš uzskata.
Prātīgāk būtu pagaidīt eiro ieviešanu
Līdzīgu viedokli kā LDDK vadība pauž mūsu aptaujātie uzņēmumi Pierīgā. Firmu pārstāvji uzskata – minimālās algas neliela pacelšana, visticamāk, neko nemainīs ne darbinieku dzīvē, ne uzņēmumu finanšu situācijā.
Salaspils novada SIA "Knauf" tirdzniecības vadītāja Vera Leflere ministriju ierosinājumu vērtē pozitīvi, bet uzskata, ka viņas darbavietu tas neietekmētu. "Mūsu nodaļā darbinieku, kas strādātu par šādu [200 latu] algu, nav," viņa atzīst un uzskata, ka prātīgāk ar izmaiņām būt pagaidīt līdz lēmumam par eiro ieviešanu.
Līdzīgas domās ir arī mazo uzņēmumu pārstāvji. "Labs žests no Finanšu ministrijas, bet būtisks pienesums nav gaidāms – ne mazajiem, ne pārējiem uzņēmumiem, " vienisprātis ar kolēģiem ir Garkalnes novada SIA "Austras koks" līdzīpašnieks Raitis Bērziņš. Loģiski spriežot, minimālās algas palielināšanās par pārdesmit latiem jūtamu efektu nesola, secina arī Ronalds Adamjans no uzņēmuma "Ideju druka" Stopiņu novadā.