Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ādažu novada pašvaldībai 2010. gada oktobrī tika sākts finanšu stabilizācijas process, kura gaitā pašvaldībai noteikta finansiālās darbības uzraudzība. Procesa kontrole turpināsies kā iepriekš, un patlaban vēl nav plānu mainīt esošo uzraudzības formu, vēsta LETA.

Finanšu ministrs Andris Vilks pagājušās nedēļas izskaņā apmeklēja Ādažus un ar domes deputātiem un administrācijas vadību pārrunāja finanšu un ekonomikas jautājumus novadā pēc finanšu stabilizācijas sākšanas, kā arī iepazinās ar novada attīstības plāniem. Ministrs norādīja, ka Ādažu pašvaldības finanšu situācija pēc stabilizācijas sākšanas ir būtiski uzlabojusies, pašvaldībai ir pietiekams finansējums gan attīstībai, gan iepriekš uzņemto saistību izpildei. Pašvaldības darbinieki sadarbībā ar finanšu stabilizācijas uzraugu un FM darbiniekiem ir paveikuši lielu darbu, lai turpmāk šādu situāciju nepieļautu un nodrošinātu iedzīvotājiem stabilu un drošu vidi, norāda ministrs.

Novada apmeklējuma laikā tika apspriestas finanšu un ekonomiskās aktualitātes novadā, kā arī pašvaldības gatavība Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas ieviešanai. Finanšu ministrs ar pašvaldības amatpersonām pārrunāja arī novada demogrāfijas problēmu, lai rastu risinājumu rindām uz bērnudārziem pašvaldībā, kā arī tika iepazīstināts ar aktuālo situāciju izglītības iestāžu darbībā. Ministra vizītes darba kārtībā bija arī jautājums, kas saistīts ar Kadagas ciema satiksmes drošības uzlabojumu projektu.

Vēlāk A. Vilks iepazinās ar Ādažu novada pašvaldībā un privātuzņēmumos īstenotajiem ES fondu projektiem, īpašu uzmanību pievēršot pašvaldības ūdens projektam, kuram ir piešķirts stabilizācijas aizdevums no Valsts kases.

Kā ziņots, 2011. gada janvārī, konstatējot iespējamo pašvaldības mantas izšķērdēšanu Ādažu novada domē, FM lūdza tiesībsargājošās institūcijas vērtēt pašvaldības noslēgtos darījumus, kā arī atbildīgo amatpersonu rīcības likumību. Šogad 27. februārī ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu noslēdzās kriminālprocess, atzīstot bijušā Ādažu novada domes priekšsēdētāja Normunda Breidaka vainu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Augstākās tiesas Senāts noraidīja N. Breidaka sūdzību par spriedumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. N. Breidaks atzīts par vainīgu un sodīts ar piecu minimālo mēnešalgu jeb 1000 latu naudassodu, atņemot tiesības ieņemt vēlētus amatus valsts vai pašvaldību iestādēs trīs gadus. No N. Breidaka arī tika nolemts piedzīt valstij nodarītā kaitējuma kompensāciju 11 740 latu apmērā. Viņš pats savu vainu neatzīst.