Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Valsts sadarbību ar pasažieru pārvadātājuzņēmumiem nodrošina Latvijas plānošanas reģioni, kas maršrutus pasūta un pēc tam norēķinās, taču ne visos reģionos plānotais finansējums atbilst nepieciešamajam. Pērn tas bijis pietiekams vien RPR un Kurzemes plānošanas reģionā, bet uzņēmumiem citur Latvijā valsts par darbu pērn palikusi parādā vairāk nekā 800 tūkstošus latu.

"Ņemot vērā tādus rādītājus kā ieņēmumi, viena kilometra pašizmaksa, autobusu ietilpība un citi, rudenī aprēķina nākamā gada dotāciju," skaidro RPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Ligita Olante. Pēc viņas atzinuma, lai arī dotācija pēdējos gados samazinājusies, RPR ir labākā situācijā nekā kaimiņiem Vidzemē un Zemgalē. Uzņēmējiem Vidzemes plānošanas reģionā pagājušogad nav samaksāts 484 900 latu un Zemgales plānošanas reģionā – 282 800, taču Kurzemē pērn ietaupīts 26 900 latu un RPR – pat 444 500. Šogad izveidojies 1,3 miljonu parāds Latvijas pasažieru autopārvadātājiem.

Piketā pie Ministru kabineta vietējo reģionālo pasažieru pārvadātāju atbalstam bija pulcējušies aptuveni 200 atbalstītāju no Vid­zemes un Kurzemes. Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju­ asociācijas valdes loceklis Uldis Kolužs skaidroja, ka nepietiekamo dotāciju un valsts parāda dēļ uzņēmumiem ir izveidojušies līdz pat 100 000 latu parādi, kas neļauj autobusu parkiem veikt normālu uzņēmējdarbību. Viņš paziņoja – ja 15. aprīlī, kad izmaksās dotācijas, tās joprojām būs tikai puse no nepieciešamajām, organizāciju ārkārtas sēde varētu lemt samazināt pārvadājumu skaitu apmēram par trešdaļu (tātad 20 dienas braukt, 10 – nebraukt).

Uzņēmumi prasa 886 488 latu papildu finansējumu un pārcelt šā gada otrajam pusgadam plānotās dotācijas uz pirmo pusgadu. Premjers Valdis Dombrovskis aģentūrai LETA teic, ka iepriekšējos gados valdība strādājusi pie kompensācijas mehānisma pilnveidošanas – tostarp "pie tā, lai nodrošinātu lielāku kontroli pār pārvadātāju izdevumiem un pieprasījumu pamatotību, kas zināmā mērā ir ietverts spēkā esošajos normatīvajos aktos". Satiksmes ministrijai arī ir piedāvājums līgumus pirms parakstīšanas saskaņot ar ministriju. Lai arī pagājušajā gadā likās, ka risinājums panākts, Saeimā likumprojekti "iestrēga", un "palikām pie tās pašas nefunkcionējošās sistēmas", tāpēc otro gadu pēc kārtas jāsastopas ar tām pašam problēmām, skaidroja V. Dombrovskis.

Vidzemes plānošanas reģionā atrodas Cēsu autotransporta uzņēmums "CATA", kas nodrošina reisus Siguldas, Saulkrastu un Mālpils novados, bet tie pārvadātāji, kas dotāciju saņem RPR, nākotnē raugās optimistiskāk. "Protams, varētu vēlēties, lai dotācija būtu lielāka, bet samaksāts mums ir. Mums veicies vairāk nekā Vidzemē un Zemgalē, kur pievīla aprēķini," atzīst SIA "Ekspress Ādaži" vadītājs Jānis Zūbergs.

Lai arī viņš un L. Olante nākotni iztēlojas gaišāku nekā kaimiņi, abi uzsver, ka jāsaimnieko taupīgi, piemēram, izraugoties mašīnas no degvielas patēriņa ekonomiskuma viedokļa. J. Zūbergs pašlaik nesaskata pamatu sava uzņēmuma nodrošināto reisu skaita samazināšanai; L. Olante atzīst – varbūt kāds no RPR dotētajiem pārvadātājiem apsvērs nelielas izmaiņas braucienu biežuma ziņā, bet maršrutu slēgšanai reģionā pašlaik iemeslu nav.

"Šoferiem būtu jāmaksā lielākas algas – lai piesaistītu profesijai jaunus ļaudis. Darbs nav vienkāršs – tā taču ir ne tikai transportlīdzekļa vadīšana, bet arī darbs ar cilvēkiem," vienu no vissasāpējušākajām problēmām min Ādažu autotransporta uzņēmuma vadītājs. "Galvenais – atšķirībā no attāliem reģioniem mēs nevaram sūdzēties par pasažieru trūkumu," viņš rezumē, kāpēc nākotnē tomēr raugās paļāvīgi.