Valsts policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda. Turklāt upuri par notikušo nereti izvēlas policijai neziņot. Lielākoties par upuriem kļūst cilvēki, kuriem izmānīti sensitīvie personas dati pret solījumu izmaksāt darba algu vai samaksāt par bankas konta izīrēšanu.
"Problēmas ar elektronisko kredītu krāpniecību Latvijā ir lielas. Upuru iesniegumi policijā tiek saņemti regulāri, un policija šajā segmentā strādā ļoti aktīvi," stāsta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. "Taču cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles. Krāpšanas upuriem nevajadzētu baidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda "profesionāļi", kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās."
Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas, skaidro Toms Sadovskis. "Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu." Šai leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību.
Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. "Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par "tīra" konta nepieciešamību. Piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu. Par "palīdzēšanu" parasti tiek solīti 10–20 lati mēnesī." Pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā esot mazāk izplatīta.
Latvijā pirmo elektronisko pretkrāpšanas pakalpojumu ir izstrādājis kredītbirojs "Creditinfo Latvija". Pakalpojums ir bezmaksas, un to var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs. Pakalpojums ir pieejams kredītbiroja platformā "Mans Creditinfo", kurā reģistrējoties, cilvēks var bez maksas sekot līdzi savai kredītvēsturei, iegūt informāciju par to, kurš interesējies par viņa kredītvēsturi, uzzināt, vai interesents ir saņēmis cilvēka atļauju iegūt ziņas par viņu u. tml.
Pretkrāpšanas pakalpojuma būtība – cilvēks savā profilā atzīmē, ka nevēlas aizņemties vai izmantot līzingu. Šo zīmi sistēmā bez maksas var apskatīties kredītdevēji un pēcmaksas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas atbildīgi kreditēt un pasargāt privātpersonas no krāpšanas gadījumiem, kas var tikt veikti, izmantojot viņu personas datus.
"Pretkrāpšanas pakalpojums "Nevēlos ņemt kredītu" galvenokārt domāts privātpersonas tūlītējai pasargāšanai no iespējamās krāpniecības, mazāk kā kredītņemšanas "atkarības bremzes"," skaidro kredītbiroja "Creditinfo Latvija" valdes loceklis Armīns Kalniņš. "Cilvēks, kurš ir reģistrējies "Mans Creditinfo" pakalpojumam "Nevēlos saņemt kredītu", no tā jebkurā laikā tiešsaistē var atteikties. Tomēr papildu drošībai pēc tam vēl 90 dienas reģistrā saglabāsies ieraksts, ka šāds pakalpojums ticis izmantots. Tāpēc aizdevumu vai līzingu piešķīrēji varēs personas pieprasījumu izvērtēt atbilstoši savai kreditēšanas politikai."
"Creditinfo" grupas filiāle Lietuvā e-kredītu pretkrāpšanas pakalpojumu ieviesa jau 2012. gada oktobrī, un tas izraisīja ļoti lielu iedzīvotāju interesi, jo arī pie viņiem kredītu krāpniecība ir aktuāla tēma.