Marta pirmās nedēļas nogalē Baložu kultūras namā notika ikgadējais ZS kongress, kas pulcēja vairāk nekā 160 lauksaimnieku no visas Latvijas. Kongresā priekšsēdētāja amatā jau trešo reizi tika ievēlēts Juris Lazdiņš, savukārt, lai apspriestu lauksaimniekiem būtiskus un sasāpējušus jautājumus, tostarp – kā nodrošināt Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju Eiropā, uz diskusiju ar lauksaimniekiem ieradās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura pauda, ka Latvijā ir gan daudz labu saimniecību, gan veiksmīgi lauku uzņēmēji, kas sevi pierādījuši ne vien Latvijas mērogā, bet arī Eiropas un pasaules tirgū.
Tomēr ar ministri vienās domās nebija daudzi lauksaimnieki un spilgtiem piemēriem pauda, ka gan ceļi, gan nodokļu atvieglojumi, gan niecīgie tiešmaksājumi ir būtisks šķērslis pilnvērtīgai attīstībai. D. Rasimenkovs, kurš kopā ar jaunāko dēlu Andreju dibina jaunu saimniecību Latgalē, atzina, ka ceļi nedz Krimuldā, nedz Latgales pusē netraucē attīstībai, taču būtiskākais, kas liedz paplašināties vai dibināt jaunas saimniecības, ir lauksaimniecības zemes, ko izpērk ārzemnieki. "Nevaram nopirkt zemes operatīvi kā zviedri vai dāņi, kam naudas maks ir kabatā un var samaksāt divu dienu laikā. Ir izveidota kreditēšanas sistēma, taču, kamēr noformē kredītu, paiet vismaz divi mēneši, un pārdevēji negaida – viņus nevada patriotisma jūtas," stāsta 840 hektāru plašās saimniecības īpašnieks un atzīst, ka no valsts gaida ne tikai materiālu atspaidu, bet arī cilvēcīgu izpratni un atbalstu.
"Man zināma ģimene aizņēmās 3500 latu, lai nopirktu traktoriņu un strādātu savā saimniecībā. Jāatdod bija 5000, bet aug pieci bērni, un izdevās atdod 4000. Tagad visa saimniecība ir "zem āmura", un ģimene, visdrīzāk, aizbrauks," stāsta lauksaimnieks. "Vajadzēja meklēt risinājumu, lai piepalīdzētu atmaksāt tos 1000 latus."
Savukārt Dace Kārkliņa no Ķekavas novada atzina, ka Pierīgas lauksaimniekiem izdzīvot nav viegli, īpaši grūti klājoties mazajām saimniecībām. "Iztikt sanāk, bet tas arī viss, jo Pierīgā nav iespēju paplašināties. Nav atbalsta. Lielās saimniecības jau ir visu naudu izņēmušas." D. Kārkliņa uzskata, ka viens no risinājumiem konkurences uzlabošanai būtu tirgus sakārtošana un lielāka kontrole gan no "Pārtikas un veterinārā dienesta", gan tirgus īpašniekiem. Tāpat lietderīgi būtu sakārtot iespēju zemniekiem piegādāt saražoto produkciju pircējiem uz mājām un izvietot informāciju arī internetā. "Tagad varam ievietot sludinājumu, piemēram, portālā "SS.lv", uz kuru mēneša laikā atsaucas tikai pāris cilvēku, kas vēlas iegādāties pienu vai biezpienu," atzīst lauksaimniece, kura nodarbojas ar pienkopību un dārzeņu audzēšanu.
