Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Uzrunātās pašvaldības apšauba šos skaitļus, norādot, ka nav ņemti vērā vairāki faktori.

Kā vēsta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai", FM sagatavotais apkopojums par pilnīgi visu novadu un lielo pilsētu pašvaldību 2012. gada bilancēm liecina, ka 43 pašvaldības sēdējušas uz lielākiem vai mazākiem naudas pārpalikumiem, bet 76 pašvaldības – uz iztrūkumiem. Grāmatvedības uzskaites rādītāji par viena gada finanšu rezultātiem neraksturo naudas plūsmu, un no tiem obligāti neizriet pašvaldību nespēja izpildīt savas saistības. Tiesa, FM pati nezina, ko nozīmē dažas skaitļu rindas, jo, kā paziņojis ministrijas preses pārstāvis Aleksis Jarockis, "valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē". Var tomēr šaubīties, vai pašvaldības dokumentu pārlūkošana tikai uzskaites vienveidības nodrošināšanai būtu jaukšanās pašvaldības darbā.

Ietaupīt "piespiež" vai palīdz pati ministrija
Ādažu novads no visiem citiem novadiem atšķiras ar to, ka naudas pārpalikumu, vairāk nekā miljons latu, ieguvis pats pret savu gribu. Proti, grezna kultūras centra celtniecība piespieda novadu aizņemties naudu no valsts, kas aizdeva ar nosacījumu, ka iecels novadam uzraugu no Finanšu ministrijas. Pēc novada domes atstādinātā priekšsēdētāja Normunda Breidaka stāstītā, uzraugs savā bardzībā ne vien samazinājis algas pašvaldības kalpotājiem, bet arī izjaucis skolas siltināšanas projektu; tātad Finanšu ministrija nostājusies pret kampaņu, ko rīko Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Pēteris Balzāns nepiekrīt tam, norādot, ka ietaupītā jeb "pārpalikusī" nauda ir rezultāts ļoti uzmanīgam finanšu līdzekļu plānošanas darbam to stabilizācijas procesā, ko noteikusi pati FM, gan neizslēdzot arī finansējumu no vairākiem neīstenotiem ieplānotajiem projektiem, kuriem pērn iepirkums netika izsludināts. "Budžetu plānojām tā, lai uz gada beigām būtu "drošības spilvens". Savukārt FM noteiktajā stabilizācijas procesā finanšu uzraugs nevienam neko nav samazinājis, tāpat pašvaldībā atalgojuma līmenis nav paaugstināts."

Miljons ne no kurienes
Tikmēr Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus par FM pašvaldībai sarēķināto vairāk nekā miljons latu lielo parādu ir patiesi pārsteigts, neslēpjot sašutumu: "Tie ir no konteksta izrauti skaitļi. Jā, pateicoties Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, pašvaldība ņēma aizdevumu, lai īstenotu trīs lielus projektus – Vangažu vidusskolas un Inčukalna pamatskolas siltināšanu un renovēšanu, un ielu apgaismojuma rekonstrukciju Vangažu pilsētā, Inčukalnā un Gaujā. Kopējā summa svārstās ap miljonu, bet nupat pašvaldības kasē ir ienākusi šī nauda, jo mūsu finansējums sastādīja vidēji 30 % no šajos projektos ieguldītā, kamēr ES līdzfinansējums bija aptuveni 70 %, kas nu atgūts."

Kā norāda A. Blaus, pašvaldībai jārēķinās ar vēl iepriekšējos gados ņemtajiem kredītiem, taču visas summas tiek skrupulozi ievērotas, un vairumam kredītsaistību atmaksas termiņš ir līdz 2023. gadam. "Turklāt pašvaldības budžeta apgrūtinājums līdz kritiskajai robežai – 20 % – ir tālu, Inčukalnam tas ir apmēram 10 %. Protams, varēja jau neīstenot šos lielos projektus, piemēram, nesiltināt skolas, un gadu pabeigt ar varenu plusa zīmi, bet kam no tā būtu labums?" viņš piebilst.

Budžets ar ievērojamu uzkrājumu pārtapis parādā
Pārsteigta par sev pierēķināto parādu ir arī Siguldas novada pašvaldība, kura vēl nesen, apstiprinot jauno budžetu, norādīja, ka no pagājušā gada ir uzkrājies 519 671 lata ietaupījums.

Izpētot FM aprēķinātos skaitļus, Siguldas novada domes Finanšu pārvalde secinājusi, ka, nav ņemts vērā, ka pašvaldību budžetu neraksturo tikai ieņēmumi un izdevumi. Konkrētajā gadījumā "nav ņemts vērā Siguldas novada domes naudas līdzekļu atlikums uz 2012. gada 1. janvāri 1 227 008 latu apmērā, kas tika paredzēts dažādu projektu realizēšanai šogad, kā arī atlikums pašvaldības banku kontos 2013. gada 1. janvārī 607 675 latu apmērā," skaidrots tās atbildē.

Arī bagātajam Garkalnes novadam, kas pēdējos gados atrodas pašvaldību galvgalī pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, FM uzrāda 243 763 latu lielu budžeta deficītu. Pašvaldība sola sagatavot komentāru par šo aprēķinu.

Savukārt Ropažu novadam uzrādīts līdzekļu pārpalikums 212 975 latu apmērā, kas ir tuvu summai (228 614 lati), ko pašvaldībai jāatmaksā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par pērn uzstādītajiem apkures katliem, kurus ministrija atzinusi par nepiemērotiem projektā izvirzītajām prasībām un finansējuma izlietojuma nosacījumiem. Gan zināms, ka pašvaldība apsver iespēju lūgt aizdevumu no Valsts kases, lai atmaksātu šo naudu.