Pašvaldības pagājušajā gadā finansiāli dzīvoja, kā dzīvojušas jau ilgus gadus. To nav varējušas traucēt ne pašvaldību reformas, ne trekno un lieso gadu mija, raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai". Ņemot par atskaites punktu 2000. gadu, pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, pašvaldības pirmajos desmit gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija uzkrājušas 68,4 miljonu latu parādu jeb tikai nedaudz vairāk, kā tās pamanījās pārtērēt vienā 2012. gadā. Parāda pieauguma gaitu CSP pagaidām pabeidz par 2011. gadu ar 860,9 miljoniem latu: tātad 12 gadu laikā sasniegts gandrīz precīzi divpadsmitkārtīgs parāda pieaugums.
CSP dati jūtami atšķiras no Finanšu ministrijas versijas, pēc kuras pašvaldību parāds ne 2011., bet 2012. gada beigās bija tikai 537,8 miljoni latu. Atšķirību nosaka tas, ka Finanšu ministrija uzskaita tikai pašu pašvaldību izdarītos aizņēmumus, bet CSP – arī pašvaldību uzņēmumu un iestāžu aizņēmumus. Pēc CSP paskaidrojuma, lielākā daļa pašvaldību iestāžu aizņēmumu uzkrauta slimnīcām, t. i., galvenokārt valsts un pašvaldību budžetu finansētām iestādēm. Jau pieminētie –62,4 miljoni ir tikai pašu pašvaldību saimniekošanas 2012. gada bilance, bet pašvaldību iestāžu parādu pierēķināšana aizņems vēl ilgu laiku.
Šobrīd juridiski nav pamata pieskaitīt pašvaldību parādiem privātos parādus – komunālo maksājumu parādus pakalpojumu sniedzējiem, kaut gan saprotams, vismaz pilsētu pašvaldības, t. i., pašas pilsētas nevar pastāvēt, negarantējot iedzīvotājiem siltumu ziemā, bet ūdens apgādi un atkritumu izvešanu cauru gadu. Nav pat svarīgi, vai komunālo maksājumu parādi novestu līdz bankrotam pašvaldības vai privātu pakalpojumu sniedzēju. Abos gadījumos pašvaldībai būs jārīkojas vienādi – jāatrod nauda, t. i., strauji jāpalielina savi parādi, lai pakalpojumu atjaunotu. Tas noteica Latvijas Pašvaldību savienības kārtējo demaršu valdībai. Ar februāra beigām ir datēta LPS brīdinājuma vēstule, ka jau šā gada 1. janvārī iedzīvotāju parādi tikai siltumapgādes uzņēmumiem bija sasnieguši 39,7 miljonus latu. Šo parādu pieaugums iepriekšējo apkures sezonu laikā ļauj paredzēt, ka parāds droši tuvojas 50 miljonu robežlīnijai. Tā tomēr nav iespaidīga summa salīdzinājumā ar Valsts kases iespējām krīzes situācijās aizdot pašvaldībām naudu.
Pašvaldība peld parādos arī tādā nozīmē, ka peld līdzi kopējam valsts parāda pieaugumam. Jau uzrādītajā 12 gadu periodā valdības parādi palielinājušies no 574 miljoniem līdz 5,99 miljardiem latu jeb vairāk nekā desmitkāršojušies. Būtiska daļa valsts aizņēmumu jau ir pārvērsti valsts aizdevumos pašvaldībām un citām ar valsti saistītām iestādēm un uzņēmumiem.
Runas tikai par kopējo pašvaldību parādu līdzinās runām par vidējo temperatūru slimnīcā, tāpēc parādīsim Finanšu ministrijas sagatavoto apkopojumu par pilnīgi visu novadu un lielo pilsētu pašvaldību 2012. gada bilancēm. Izrādās, ka 43 pašvaldības sēdējušas uz lielākiem vai mazākiem naudas pārpalikumiem, bet 76 pašvaldības – uz iztrūkumiem. Grāmatvedības uzskaites rādītāji par viena gada finanšu rezultātiem neraksturo naudas plūsmu, un no tiem obligāti neizriet pašvaldību nespēja izpildīt savas saistības. Piemēram, Rīga ar pagājušā gada –13,7 miljoniem (vai ar –12,8 miljoniem pēc pašvaldības aprēķiniem) ir tikai par 1/5 daļu sadeldējusi savu uzkrājumu. Šādā stilā turpinot, brīdinājumi par tukšas kases atstāšanu uz nākamajiem pilsētas saimniekiem nevar attiekties. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs cer uz vēl ko labāku, proti, ka nodarbināto skaita palielinājumam sekojošie nodokļu ieņēmumi un tūristu atvestā nauda ļaušot turpmāk uzkrājumus netērēt.
Rīga un citas lielākās pilsētas 2012. gadu ar pabeidza mērenu budžeta deficītu arī tāpēc, ka neizdarīja līdzfinansējumus Eiropas Savienības (ES) palīdzības fondu projektos, kuru izpilde pārnāca uz šo gadu. Tas bijis galvenais iemesls, kāpēc Rīgas ieplānotie –55,6 miljoni pārvērtās par –13,7 miljoniem, Liepājas –19,9 miljoni par –0,7 miljoniem, Daugavpils –15,7 miljoni par –4,1 miljonu.
Ar ES fondu apguvi, bet tikai citā fāzē, ir izskaidrojams arī pretējais ekstremālais rezultāts – Krāslavas novada +2,3 miljoni latu. Novada izpilddirektora vietniece Inese Hmeļņicka pastāstīja, ka tieši pirms gadumijas novads saņēmis ES atlīdzību par tās projektos ieguldīto naudu, ko tūlīt atkal laidīs nākamo projektu finansēšanā.
Vēl citas cēloņsakarības ļāvušas Jūrmalai pāriet no plānotā –6,1 miljona latu uz +1,9 miljoniem: nav izdarīti kapitālieguldījumi 3,1 miljona apmērā, bet ietaupīts arī 1,1 miljons pabalstu izmaksās un, tāpat kā Rīgā, iezīmējies iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmu pieaugums par 1,4 miljoniem latu.
Ādažu novads no visiem citiem novadiem atšķiras ar to, ka naudas pārpalikumu ieguvis pats pret savu gribu. Proti, grezna kultūras centra celtniecība piespieda novadu aizņemties naudu no valsts, kas aizdeva ar nosacījumu, ka iecels novadam uzraugu no Finanšu ministrijas. Pēc novada domes atstādinātā priekšsēdētāja Normunda Breidaka stāstītā, uzraugs savā bardzībā ne vien samazinājis algas pašvaldības kalpotājiem, bet arī izjaucis skolas siltināšanas projektu; tātad Finanšu ministrija nostājusies pret kampaņu, ko rīko Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Vairāku pašvaldību pozīciju var izteikt ar Burtnieku novada domes priekšsēdētāja Kārļa Sedvalda vārdiem, ka "sapņiem jāsakrīt ar iespējām". Tādā garā neliels plānotais iztrūkums pārvērties par vēl nelielāku pārpalikumu. Visprecīzākās plānošanas nominācijā uzvara pienākas Grigorija Rozentāla vadītajam Alsungas novadam.
Finanšu ministrija ir sarindojusi visas 119 pašvaldības arī pēc citām pazīmēm, starp kurām izceļas rādītājs "administratīvie izdevumi uz vienu izdzīvotāju". Apbrīnojami, bet vidējais rīdzinieks spēj uzturēt pašvaldības aparātu ar 10 latiem gadā, kamēr saraksta līderiem – Vaiņodes novada iedzīvotājiem – jāmaksā 160 lati katram. "Nezinu, kā tas sarēķināts. Dzīvē mēs neko neatšķiramies no kaimiņu novadiem, kur, vismaz Priekulē, pašvaldības darbiniekiem maksā labāk nekā pie mums," teica Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. Salīdzinājumam: Priekules novada administratīvajos izdevumos uz iedzīvotāju iegrāmatoti 53 lati. Tikpat uzkrītoša ir atšķirība starp Mārupes un Babītes novadiem – starp 20 un 97 latu tēriņiem uz vienu iedzīvotāju.
Finanšu ministrija arī pati nezina, ko tās skaitļu rindas nozīmē, jo, kā paziņoja ministrijas preses pārstāvis Aleksis Jarockis, "valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē". Var tomēr šaubīties, vai pašvaldības dokumentu pārlūkošana tikai uzskaites vienveidības nodrošināšanai būtu jaukšanās pašvaldības darbā.
Finanšu ministrija pārsteidz arī ar to, ka 2013. gadā spītīgi turas pie Latvijas iedzīvotāju skaita 2 236 910, kaut gan apritējuši jau divi gadi, kopš tautas skaitīšana parādīja šajā skaitlī vismaz divsimts tūkstošu mirušo dvēseļu. V. Jansons, piemēram, nosauc par novada iedzīvotāju skaitu 2,7 tūkstošus, nevis 2917 cilvēkus. Pašvaldības apsteidz valsti kopumā ne iedzīvotāju skaita zaudēšanas tempā, bet uzskatāmībā, ar kādu parādi tiek uzkrauti teritorijām, kas nespēs šos parādus atdot, jo tajās neviens, t. i., neviens darba spējīgs un pašā pašvaldībā nestrādājošs nodokļu maksātājs nedzīvos. Valsts reakcija uz to ir saprotama. Nupat kā valsts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža personā ir piedāvājusi 3–4 reizes samazināt pašvaldību skaitu. Viņa mērķis ir summēt iedzīvotājus un publiski izlikties nemanām, ka jāsummē arī iepriekšējo administratīvo teritoriju parādi. Varbūt jau drīz šeit sniegtais 119 pašvaldību saraksts piederēs vēsturei.
Pierīgas pašvaldību finanšu rezultāti
Pārpalikums vai deficīts (–) latos 2012./2013. gada mijā:
Jūrmala 1 931 240
Ādažu novads 1 275 152
Ķekavas novads 980 170
Mārupes novads 649 800
Babītes novads 556 379
Olaines novads 462 304
Krimuldas novads 382 051
Ropažu novads 212 975
Ikšķiles novads 56 115
Baldones novads 35 481
Mālpils novads –24 890
Sējas novads –55 583
Garkalnes novads –243 763
Saulkrastu novads –390 201
Siguldas novads –679 623
Carnikavas novads –793 659
Salaspils novads –793 946
Stopiņu novads –874 757
Inčukalna novads –1 143 467
Rīga –13 772 781