Reģionā ap galvaspilsētu tas samazinājies tikai par vienu procentpunktu – no 10,7 oktobrī līdz 10,6 novembrī.
Nemainīgi labākā situācija ir novados ap Rīgu un tajā. Novembra izskaņā Pierīgā bez darba bija 6,8 procenti no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. Oktobrī brīvas darba rokas bija septiņiem procentiem ekonomiski aktīvo Pierīgas iemītnieku. Oktobra pēdējā dienā bez darba Pierīgā bija 36 001 iedzīvotājs, bet nākamā mēneša beigās šis skaitlis bija sarucis līdz 35 033 pierīdzniekiem. Tas nozīmē, ka mēneša laikā sev nodarbi bija izdevies atrast teju tūkstoš cilvēkiem, precīzāk – 968.
Nedaudz zemāks bezdarba rādītājs ir tikai pašā galvaspilsētā, kur bezdarbnieku uzskaitē novembra pēdējā dienā bija reģistrējušies 6,4 procenti darbaspējīgo rīdzinieku. Oktobrī šis skaitlis bija 6,7 procenti jeb 22 563 cilvēki, no kuriem novembra laikā no bezdarbnieku rindas "pazuduši" 878 rīdzinieki. Tas nozīmē, ka novembra beigās galvaspilsētā joprojām darbu meklēja 21 685 cilvēki.
Bezdarbnieku rindas sarukušas arī Jūrmalā, kurā salīdzinājumā ar Rīgu un Pierīgu "brīvo darbaroku" skaits ir lielāks. Novembra beigās tie bija 10,6 procenti no darbaspējīgajiem jūrmalniekiem jeb 2210 cilvēki. Pagājušā mēneša laikā bezdarbnieku skaits Jūrmalā saruka par 66 cilvēkiem.
Salīdzinoši teju vai trīs reizes vairāk cilvēku nekā Rīgā un Pierīgā darbu novembrī meklēja Latgalē. Tur šajā mēnesī bez darba bija 21,2 procenti no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem.