Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Turpretī Ventspilī tarifs palicis nemainīgs, savukārt Jēkabpilī ir samazinājies, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem 2012. gadā, kas pieejams valdības dokumentu vietnē "e-portfelis".

Lielākais tarifu kāpums vērojams Jūrmalā (no 48,6 līdz 58,05 latiem par megavatstundu) un Jelgavā (no 41,47 līdz 50,51 latam par megavatstundu), raksta LETA. Kā norādījušas pašvaldības, tarifu izmaiņas galvenokārt ir veicinājis 2011. gada 1. jūlijā dabasgāzei piemērotais akcīzes nodoklis, kura dēļ palielinājās siltumenerģijas ražošanas izmaksas.

Siltumapgādes uzņēmumu sniegtā informācija liecina, ka lielākās izmaksas, aptuveni 90 %, siltumenerģijas ražošanas mainīgajās izmaksās, rada tieši kurināmais. Analizējot dažādu kurināmo izmantošanas izmaksas, pat pie salīdzinoši zema dabasgāzes diferencētā tirdzniecības gala tarifa ieguvēji ir bijuši tie centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, kas siltumenerģijas ražošanai ir izmantojuši, piemēram, šķeldu, jo tiem kurināmā izmaksas uz vienu siltumenerģijas vienību, kas nodots galapatērētājiem, ir bijušas pat par piekto daļu zemākas nekā tiem uzņēmumiem, kas kā kurināmo izmanto dabasgāzi.

Dabasgāzes diferencētajam tirdzniecības gala tarifam augot, pieaug siltumenerģijas ražošanas izmaksas, kas ietekmē arī siltumenerģijas tarifus galalietotājiem.

Novadu pašvaldībās tarifi par siltumenerģiju ir palielinājušies visās pašvaldību grupās. Lielākais tarifu kāpums vērojams pašvaldību grupā ar siltumapgādes pakalpojumu lietotāju skaitu no 50 līdz 500 lietotājiem, kur tarifs salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu ir palielinājies par 4,5 %. Tarifu izmaiņas lielākajā daļā novadu pašvaldības galvenokārt ietekmējis dabasgāzei piemērotais akcīzes nodoklis.

Vairākās pašvaldībās 2011./2012. gada apkures sezonā attiecībā pret iepriekšējo apkures sezonu tarifos nav notikušas izmaiņas, piemēram, Rūjienas novadā, Preiļu novadā, Mālpils novadā un citviet. Tomēr atsevišķās pašvaldībās tarifa apmērs ir samazinājies, piemēram, Salaspils novadā un Valkas novadā, jo ir samazinājušās siltumenerģijas ražošanas un pārvades izmaksas saistībā ar rekonstrukciju.

EM noskaidroja, ka 44 % pašvaldību 2011./2012. gada apkures sezonā ir veikti centrālo siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Arī iepriekšējā apkures sezonā vidēji 40 % pašvaldību ir uzlabota centrālo siltumapgādes sistēmu energoefektivitāte, tā rezultātā palielinājusies siltumenerģijas avotu un pārvaldes sistēmas efektivitāte, kas savukārt ļauj siltumenerģijas izmaksu tempa pieaugumu samazināt.

EM secina, ka liela nozīme siltumenerģijas ražošanas izmaksu samazināšanā ir uzņēmumu un pašvaldību veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, kas vērsti uz siltumenerģijas zudumu tīklos samazināšanu un efektīvu energoresursu izmantošanu. Siltumenerģijas zudumi tīklos Latvijā pēdējā desmitgadē ir ievērojami samazinājušies – no 18,7 % 2000. gadā uz vidēji 13,6 % 2010. un 2011. gadā, līdz ar to ir ierobežots siltumenerģijas tarifu pieaugums iedzīvotājiem.