Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Skolotāji pauž, ka labskanīgāks tomēr ir ierastais "eiro". ECB uzskata, ka termina "euro" izmantošana juridiskajos dokumentos neesot saistāma ar latviešu valodas gramatikas likumiem, kuri paredz termina "eiro" lietošanu. "Pašlaik saziņā tiek lietots vārds "eiro", taču jau kopš 2007. gada normatīvajos aktos, starptautiskajos norēķinos un bankās tomēr lieto terminu "euro"," portālam "Apriņķis.lv" sacīja Valsts valodas aģentūras lingviste Dite Liepa. "Nevaram prognozēt, kā būs nākotnē. Tas atkarīgs gan no ECB prasībām, gan no Latvijas, taču galvenokārt no tā, vai eiro vispār ieviesīs." D. Liepa piebilst – ja kaut kas mainīsies un arī sarunvalodā būs jālieto vārds "euro", nekas cits neatliks kā iet pārmaiņām līdzi. "Kā būs pēc gada, neņemos prognozēt."

Savu viedokli portālam pauda Pierīgas skolu pedagogi. "Eiro" latviešu valodā atvasināts no vārda "Eiropa". Tāpat tas darīts arī citās mēlēs, taču, piemēram, vācieši saka "Europa", tāpēc viņiem ir "euro", portālam sacīja Baldones vidusskolas skolotājas. Savukārt Siguldas ģimnāzijas mācībspēki pauda, ka atzīst Valsts valodas komisijas oficiālo viedokli, un atturējās atklāt, kurš termins, viņuprāt, ir pareizāks.

Mālpils latviešu valodas skolotāja Daina Klintsone skaidroja, ka pareizāk būtu teikt "eiro". "Mums jau tā valodā ir pārlieku daudz anglicismu. Pārāk daudz ko gribam it kā modernizēt," vērtē skolotāja un min kādu piemēru, kad sākumskolas skolēns vēl neprot raiti lasīt un rakstīt latviski, taču jau iemācījies lasīt un runāt angliski. "Angļu valodas nodarbības ir četras, pat piecas nedēļā, bet latviešu valodas – tikai divas. Tas ir par maz." Arī Mārupes vidusskolas latviešu valodas skolotājas Sarmīte Kukle un Inita Stāmure pauž, ka vienoto valūtu dēvēt par "eiro" skan daudz labāk, un diskusija šajā jautājumā vairs nav nepieciešama.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas vadītājas Valentīnas Skujiņas viedokli lasiet "Rīgas Apriņķa Avīzes" 30. novembra numurā!