Kā liecina dokumentā "Reģionu attīstība Latvijā" apkoptā informācija, sociālo pabalstu izdevumu īpatsvars pašvaldību pamatbudžeta izdevumos svārstījās amplitūdā no 1,5 % Ādažu novadā līdz 18 % Viļānu novadā.
Pērn izdevumi pabalstiem pašvaldībās bija robežās no 15 latiem uz vienu iedzīvotāju. Vismazākie tie bija Ķekavas novadā – jau minētie 15 lati, bet salīdzinoši vislielākie – Rēzeknes novadā – 86 lati. Republikas pilsētu grupā vismazāk šim mērķim tērēja Jūrmala, proti, 28 latus uz iedzīvotāju, bet visvairāk Rēzekne – 59 latus.
Līdzīga situācija kā Ādažos, ir arī citās bagātākajās Pierīgas pašvaldībās, piemēram, Carnikavā un Ādažos. Nedaudz vairāk, proti, robežās no 20 līdz 30 latiem uz iedzīvotāju, šim mērķim pērn tērēja Mārupes, Salaspils, Ikšķiles, Sējas, Siguldas un Krimuldas novadi.
No 30 līdz 40 latiem uz vienu iedzīvotāju sociālajiem pabalstiem tērēja Olaines, Stopiņu, Ropažu, Saulkrastu un Garkalnes novadi, bet par desmit latiem vairāk – Babītes novads, bet vēl par desmit – Inčukalna un Mālpils novadi.
Pašvaldību izdevumu dati pēc ekonomiskās klasifikācijas liecina, ka 2011. gadā to izdevumi sociālajiem pabalstiem no saviem budžetiem kopā veidoja 90,16 miljonus latu (2010. gadā – 83,76 miljoni, 2009. gadā – 52,97 miljoni latu) jeb vidēji 41 latu uz vienu valsts iedzīvotāju un 6,6 % no pamatbudžeta izdevumiem.
Lielākais pabalstu kopējais apjoms bija Rīgas plānošanas reģionā, jo tajā ir arī lielākais iedzīvotāju skaits.
