Laikā no 2007. līdz 2009. gadam augstākais Džini indekss jeb ienākumu nevienlīdzības rādītājs bija Pierīgā, kas nav pārsteidzoši, jo šis reģions pēc būtības ir ļoti neviendabīgs, tas ietilpina kā Jūrmalu un Mārupi, tā Kandavu un Ainažus, norāda eksperte.
Turklāt Džini indekss būtiski palielinājās "treknajos gados" un samazinājās krīzes laikā. Nevienlīdzības kāpums izaugsmes gados varētu būt saistīts ar diviem procesiem: pirmkārt, iedzīvotāju migrāciju uz Pierīgu – jaunos mājokļus noteikti biežāk cēla tie, kuriem bija lielāki ienākumi, tā pastiprinot atšķirības ar šajā reģionā dzīvojošiem vidusmēra turīguma iedzīvotājiem. Otrkārt, to veido kopējā nevienlīdzības tendence Latvijā, apjomīgāk augot turīgāko iedzīvotāju ienākumiem.
Savukārt nevienlīdzības mazināšanās krīzes laikā ir saistīta ar straujāku lielo algu un īpašuma ienākumu samazinājumu no vienas puses un pensiju relatīvo uzlabojumu no otras puses.
Augstākā vienlīdzība jeb zemākais Džini indekss 2010. gadā bija vērojams Kurzemē, savukārt augstākā nevienlīdzība – Rīgā, kas pirmo reizi kopš 2006. gada apsteidz Pierīgas rādītāju. Neskaidra šķiet situācija Zemgalē, jo tur Džini indeksa pārmaiņas ir gandrīz pretējas citos reģionos vērojamajām.
Ar ienākumu nevienlīdzību saistīts rādītājs, kas atklāj tās iedzīvotāju grupas, kuras visvairāk saskaras ar finansiālām grūtībām, ir nabadzības riska indekss (t. i., to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi ir zem 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas). Līdzīgi kā Džini indekss, nabadzības riska līmenis straujās izaugsmes gados pasliktinājās, savukārt krīzes laikā uzlabojās.
Atšķirībā no Džini indeksa "zigzagiem", nabadzības riska indekss atspoguļo samērā skaidras tendences arī reģionu griezumā, apstiprinot indeksa pasliktināšanos "treknajos gados" un uzlabošanos krīzes periodā gan paša nabadzības sliekšņa samazināšanās, gan pensionāru finanšu situācijas relatīvas uzlabošanās dēļ.
Izaugsmes gados visnozīmīgāk nabadzības riskam tika pakļauti pensionāri, īpaši vientuļie sirmgalvji. Savukārt krīzes periodā nabadzības riska indekss šajā grupā ļoti strauji saruka, ko noteica trīs galvenie faktori. Pirmkārt, pēc pensiju indeksācijas 2008. gada oktobrī un pēdējās nozīmīgās piemaksu par stāžu celšanas 2009. gada janvārī palielinājās vidējā pensija. Otrkārt, ievērojot Satversmes tiesas spriedumu, 2010. gadā pensionāriem tika izmaksātas 2009. gadā ieturētās pensijas. Treškārt, līdz ar vidējo algu un nodarbinātības kritumu saruka ienākumu vidējais līmenis – nabadzības slieksnis, tā relatīvi uzlabojot pensionāru situāciju.
"Kā tas izskatās reģionu griezumā? Nabadzības riska indekss vecuma grupā virs 65 gadiem visos reģionos attīstījies samērā līdzīgi, bet indeksa līmeņi lielā mērā atspoguļo vidējās pensijas. Latgalē ar zemāko vidējo pensiju ir augstākais nabadzības riska indekss, savukārt Rīgā un Pierīgā – pretēji," skaidro Bičevska.
Tāpat noturīgi augsts nabadzības risks ir ģimenēm ar bērniem, jo īpaši daudzbērnu un nepilnām ģimenēm. Zemgalē ir vidēji kuplākās ģimenes – zemākais vienas personas mājsaimniecību īpatsvars un augstākais īpatsvars ģimenēm "pāris ar trīs un vairāk bērniem". Zemgalē ir 2,3 % šāda tipa mājsaimniecību (salīdzinājumam – Latgalē 1,8 %, Kurzemē 1,5 %, Pierīgā 1,3 %, Rīgā 0,9 %, Vidzemē 0,8 %). Savukārt Kurzemē ir augstākais nepilnu ģimeņu īpatsvars – 5,3 % no mājsaimniecībām veido viens pieaugušais ar bērniem (Vidzemē 4,6 %, Zemgalē 4,5 %, Latgalē 4,1 %, Rīgā 3,8 %, Pierīgā 3 %).
Ģimeņu ar bērniem mazākie ienākumi ir Latgalē un Vidzemē. Zīmīgi, ka atkal jau 2010. gadā iezīmējās uzlabojums Latgalē, bet pasliktinājums – Vidzemē. Tā kā daudzbērnu un nepilno ģimeņu īpatsvars nav liels, kopējie rādītāji sliktāku situāciju Kurzemē un Zemgalē neuzrāda – šo reģionu rādītāji ir pa vidu starp negatīvajām līderēm – Latgali un Vidzemi – un pozitīvajām – Rīgu un Pierīgu.
"Runājot par Pierīgu kā pozitīvo līderi, jāatceras, ka nabadzības riska indekss un Džini indekss tiek rēķināts, izmantojot ienākumu datus. Tātad šie rādītāji neatklās iedzīvotāju maksātspējas problēmas, kuru galvenais cēlonis ir nevis zemi ienākumi, bet augsti komunālie vai transporta izdevumi cenu un nodokļu kāpuma dēļ," akcentē ekonomiste.
Tomēr, ja valdība par mērķi izvirza Džini indeksa samazināšanu, lai mazinātu ļoti augsto Latvijas rādītāju, pārmaiņas nepieciešamas tieši ienākumu pusē, lai mazāku algu saņēmējiem uz rokas paliek proporcionāli vairāk.
Izvēloties ienākumu nevienlīdzību mazinošos virzienus, noderīgi paturēt prātā metodoloģisko knifu – rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne tikai ienākumu nodokļi, bet arī nekustamā īpašuma nodoklis. Augstāks nodoklis plašākiem un prestižākās vietās esošiem mājokļiem, tātad galvenokārt turīgākiem iedzīvotājiem, samazinās rīcībā esošos ienākumus un tātad arī nevienlīdzību. Savukārt par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm daudzbērnu ģimenēm, kurām lielāki mājokļi ir nepieciešamība, nevis luksuss, jau tiek domāts.
Pētījums pilnībā pieejams vietnē www.makroekonomika.lv, sadaļā "Analītiskā informācija". Darbā vērtēta teritoriju attīstība, nozaru struktūra, ēnu ekonomikas rādītāji, investīciju piesaiste, uzņēmējdarbības rādītāji, nodarbinātība, iedzīvotāju ienākumi un izdevumi, nevienlīdzības un nabadzības riska rādītāji.
Iepriekš:
Pierīga – valsts ekonomikas pīrāga treknākais gals
Latvijas Bankas ekonomistes Agnese Bičevska. Foto: LB arhīvs