Lielā iedzīvotāju skaita un ievērojamās naudas plūsmas dēļ galvenais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda donors ir Rīga. 2011. gadā tās iemaksa fondā bija 48,4 miljonu latu, kas ir 69 lati uz vienu rīdzinieku. Savukārt starp novadiem lielāko iemaksu veica Ķekavas novads – 1,5 miljonu latu (56 lati uz vienu iedzīvotāju), bet, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, lielākā iemaksa fondā bija no Garkalnes novada – 99 lati uz vienu iedzīvotāju, liecina dokuments "Reģionu attīstība Latvijā 2011".
Tajā apkopotie dati rāda, ka pērn iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā veica tikai 18 pašvaldības, neitrālas jeb tās, kas nemaksā, nesaņem dotāciju, bija desmit pašvaldības, bet 91 pašvaldība no fonda saņēma dotāciju.
Iemaksas, kuru apmērs svārstās no 50 līdz 100 latiem uz vienu iedzīvotāju, fondā veica teju vai visas Pierīgas pašvaldības: Babītes, Mārupes, Ķekavas, Stopiņu, Garkalnes, Ādažu un Carnikavas novads, kā arī Rīga un Jūrmala. No desmit santīmiem līdz 50 latiem uz vienu iedzīvotāju atvēlēja Olaines, Salaspils, Ikšķiles, Sējas, Saulkrastu un Siguldas novadi. Savukārt neitrālu pozīciju ieturēja Baldones, Ropažu, Inčukalna un Krimuldas novadi, bet Mālpils tikai saņēma dotācija no šī fonda, ierindojoties starp tām pašvaldībām, kurām piešķir no desmit santīmiem līdz 50 latiem uz vienu iedzīvotāju.
Jānorāda, ka šāds fonds pastāv tādēļ, ka Latvijā starp pašvaldību finanšu kapacitāti pastāv ievērojamas atšķirības. Jau kopš 1995. gada tiek veikta pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Eiropas Padomes rekomendācijas par pašvaldību finanšu resursiem cita starpā pauž, ka finanšu izlīdzināšana ir priekšnosacījums ekonomiskās stabilitātes un līdzsvarotas, ilgtspējīgas reģionālās attīstības politikas īstenošanas panākumiem. Latvijā pašvaldību finanšu izlīdzināšanu pamatoti var uzskatīt par vienu no nozīmīgākajiem reģionālās attīstības instrumentiem, kas vērsta uz nelabvēlīgo atšķirību samazināšanu starp pašvaldībām.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanā ņemti vērā gan atšķirīgie nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos, gan arī atšķirīgās izdevumu vajadzības, ko nosaka iedzīvotāju vecumstruktūra. Lai gan fonda apjoms veido apmēram pieci līdz seši procenti no visu pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumiem un galvenās iemaksu veicējas ir pašas pašvaldības, lielai daļai pašvaldību šis ir viens no nozīmīgākajiem ieņēmumu avotiem.
