Vienlaikus pakalpojuma sniedzējs strikti kontrolē iepriekšējo parādu nomaksu un cer, ka daudzdzīvokļu māju parādu problēmas risināšanai nepieciešamas izmaiņas likumos, kas garantētu samaksas saņemšanu par komunālajiem pakalpojumiem. Proti, šiem maksājumiem jākļūst par nodrošinātiem maksājumiem, uzsver Modris Spuģis, SIA "Sabiedrība Mārupe" valdes priekšsēdētājs.
Viņš skaidro, ka kopš iepriekšējās apkures sezonas no 20 mājām, kurām tiek sniegti apsildes un citi komunālie pakalpojumi, ir 72 dzīvokļu īpašnieki, kuru parādi pārsniedz divu un vairāk mēnešu maksājumu kavējumus. Turklāt šādi dzīvokļu īpašnieki pastāvīgi mainās, piemēram, kad vieni izpilda savas saistības, pēkšņi rodas jauni parādnieki.
Komersantam "Sabiedrība Mārupe", kas vēsturiski vienlaikus ar lauksaimniecisko produktu ražošanu piegādā siltumu un karsto ūdeni ne tikai siltumnīcām un citiem saviem objektiem, bet arī Jaunmārupes ciematam, rentablāk būtu padot siltumu līdz daudzdzīvokļu mājām un regulāri no katra nama saņemt adekvātu samaksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, nevis tērēt laiku un līdzekļus, lai algotu darbiniekus, kuri vispirms sūta atgādinājumus par maksājuma kavējumu un piedāvājumu noslēgt apmaksas grafiku, kuru, precīzi ievērojot, tiek atlaisti kavējumu uzrēķini līdz 93 %, uzsver M. Spuģis. Gadījumos, ja reakcijas nav, tiek sūtīti brīdinājumi par to, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem var pārtraukt vai samazināt komunālo pakalpojumu apjomu. Pēdējais brīdinājums tiek sūtīts pirms prasības iesniegšanas tiesā. Patlaban uz lietas izskatīšanu šajā institūcijā pretendē 10 ļaunprātīgie nemaksātāji.
"Jāatzīst gan, ka tiesāšanās procedūra parasti ievelkas un var turpināties 1–2 gadus, turklāt no tiesā jau apmierinātām prasībām SIA "Sabiedrība Mārupe" no tiesu izpildītajiem vēl nav saņēmusi ne lata tādēļ, ka dzīvokļi bijuši ieķīlāti bankās, kurām likumdošana vēl aizvien paredz pirmtiesības savu līdzekļu atgūšanā," teic SIA "Sabiedrība Mārupe" valdes priekšsēdētājs. "Lai arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums, Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti nosaka mājokļa īpašnieku pienākumus sava īpašuma apsaimniekošanā, pieredze rāda, ka arī Jaunmārupes iedzīvotāju lielākā daļa nav spējīga uzturēt vienotu rūpi par savu kopmantu."
Pirms vairākiem mēnešiem SIA "Sabiedrība Mārupe" izsūtītie paziņojumi par nepieciešamību dzīvokļu īpašniekiem pašiem nodrošināt savas mājas pārvaldīšanu, garantējot komunālo pakalpojumu savlaicīgu apmaksu, jūtamu rezultātu nav devuši. Tāpēc vēl aizvien SIA "Sabiedrība Mārupe" nākas apsaimniekot 11 daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu īpašnieki ar komersantu noslēguši attiecīgus līgumus. Vēlmi pievienoties šai grupai izteikuši arī Mazcenu alejas 25. mājas dzīvokļu īpašnieki. Savukārt 7., 8., 11. un arī 6. mājas dzīvokļu īpašnieki sākuši dibināt savas biedrības, taču šobrīd vēl nespēj nodrošināt komunālo pakalpojumu administrēšanu. Šajā gadījumā lietderīgi būtu ar SIA "Sabiedrība Mārupe" noslēgt attiecīgu termiņlīgumu.
Tie jaunmārupieši, kuri nepalika vienaldzīgi un septembra vakaros ieradās uz savu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju kopsapulcēm, jau ir informēti, ka SIA "Sabiedrība Mārupe" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir iesniegusi ne tikai koģenerācijas stacijas jauno siltumenerģijas, bet arī siltumenerģijas pārvades, sadales un realizācijas tarifu, kas pie šī brīža gāzes cenas būs mazāks nekā līdz šim.
Pēc Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā reģistrētajiem datiem, pie tirdzniecības cenas līdz 230 Ls/tūkst.m³ starp uzņēmumiem, kas par kurināmo izmanto dabasgāzi, SIA "Sabiedrība Mārupe" būs otrais lētākais siltumenerģijas tarifs valstī – 41,13 Ls/MWh. Piemēram, "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs ir 45,42 Ls/MWh, salīdzina M. Spuģis.
"Tagad atbildes gājiens pienākas iedzīvotājiem. Pašreizējā situācijā komunālo pakalpojumu sniegšana un apmaksa ir vairāk sociālā, nevis ekonomiskā funkcija, jo bezdarbnieki, vientuļie pensionāri, maznodrošinātie, invalīdi nespēj samaksāt bez pašvaldības un valsts pabalstiem no budžeta. Savukārt komersants SIA "Sabiedrība Mārupe" nevar nodarboties ar funkcijām, kuras piekrīt pašvaldībai," viņš uzsver. "Mūsu novada domes sociālajā dienestā ir iespējams saņemt sociālo palīdzību, kas ģimenēm palīdzētu risināt apskures parādu jautājumus, bet komunālo pakalpojumu sniedzējs nav ne kredītiestāde, ne sociālais dienests."
Dzīvojamā māja ir kopīpašums, tāpēc par tā apsaimniekošanu jāvienojas visiem iedzīvotājiem kopīgi. Tajā brīdī, kad katrs iegādājas dzīvokli, ir jārēķinās, ka nāksies sadzīvot arī ar kaimiņiem. Līdz ar to, ja mājā ir nemaksātāji, cietīs arī tie, kuri maksā. Un tā ir mājas iekšējā problēma, vēl piemetina M. Spuģis.