16.10.2012 11:30

Interese par īpašumiem Pierīgā pieaug, taču naudas to iegādei nav

Autors  Apriņkis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Aktivitāte privātmāju un individuālās apbūves zemes tirgū šogad nav būtiski augusi, gan pieprasījums, gan cenas ir līdzīgas kā 2010.–2011. gadā, norāda aptaujātie speciālisti.

Nedaudz mainījies vienīgi piedāvājums, ņemot vērā, ka pārdošanai tirgū pakāpeniski tiek izlikti banku nekustamie īpašumi, tostarp arī savrupmājas un zeme apbūvei, raksta izdevums "Dienas Bizness".

Nav mērķauditorijas

Šobrīd pieprasītākais īpašums tirgū ir t. s. "standarta pakete" – 1000–1200 kvadrātmetru liels zemes gabals ar 200–250 m2 lielu savrupmāju, apgalvo uzņēmuma "Latio" privātmāju un zemju tirdzniecības speciālists Atis Skrastiņš. Šāda veida īpašuma cenas labākajās vietās Pierīgā – centrālajā Mārupē, Babītē, Berģos u. c. – ir vidēji 1000 eiro/m2, attālākās vietās, piemēram, Spilvē, Baložos – 800–900 eiro/m2, viņš saka. Pašlaik šajā segmentā cenas salīdzinājumā ar 2006.–2007. gadu ir mazākas par 30–50 %.


Pēc viņa teiktā, zemes cenas labās apbūves vietās Pierīgā šobrīd ir vidēji 50 eiro/m2, īpašos gadījumos tās dažviet sasniedz arī 80–100 eiro/m2. Attālākās vietās Rīgas rajona robežās zeme tiek piedāvāta arī par 10–15 eiro/m2. Tomēr A. Skrastiņš piebilst, ka darījumu skaits šajā segmentā būtiski nepalielinās, drīzāk ir jūtams intereses pieaugums. "Kopš krīzes beigām cilvēki ir kļuvuši drošāki, neviens negaida straujus uzlabojumus, taču redz, ka situācija nekļūst sliktāka," tā tirdzniecības speciālists.

Arī SIA "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzskata, ka privātmāju un zemes tirgus šobrīd ir ļoti trausls. Interese un arī pieprasījums tirgū pastāvot, tomēr problēma esot tā, ka bankas nelabprāt finansē šo tirgus segmentu un cilvēkiem pietrūkst savu līdzekļu, par kuriem būvēt vai iegādāties privātmāju. Tā privātmājām, par kurām šobrīd tirgū ir vislielākā interese, patiesībā nav pircēju, jo Latvijā nav nosacīti turīgā vidusslāņa.

Dārgās nav interesantas

Tostarp, kā informē "Latio", atsaucoties uz zemesgrāmatas datiem, 2012. gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopējais visu veidu nekustamā īpašuma pirkuma darījumu skaits Latvijā audzis par 14,3 %, darījumu skaits ar mājokļiem – par 30,9 %, tostarp ar savrupmājām – par 29,2 %.

Rīgā pirkuma darījumu skaits ar savrupmājām šā gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, – par 22 %. "Latio" Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte teic, ka darījumi ik pa laikam notiek visos savrupmāju tirgus sektoros, taču par milzīgu aktivitāti un izteiktām pieauguma tendencēm tirgū runāt nevar.

"Pavisam neejošs sektors ir treknajos gados iepirktās lielās un dārgās mājas. Cilvēki, zobus sakoduši, maksā lielus kredītus un cenšas tās pārdot par cenu, kas vismaz atbilstu viņu savā laikā veiktajiem ieguldījumiem. Taču prasītā cena nav adekvāta šā brīža tirgus situācijai, un šādi īpašumi nevienam nav interesanti," viņa skaidro.

Pašlaik cilvēki pastiprināti pievērš uzmanību īpašuma atrašanās vietai, infrastruktūrai, ļoti būtiska īpašuma izvēlē ir mājas apkures sistēma, pārsvarā tiekot izvēlēta gāzes apkure. Katrā ziņā cilvēku neapdomība, pērkot zemi un mājas tikai pirkšanas pēc, ir pazudusi.

Atrod brīvu nišu

SIA "Nordic Homes" Attīstības departamenta vadītājs Andis Putāns stāsta, ka šobrīd tirgū esot novērojamas divas galējības. Pirmkārt, tirgū tiek piedāvātas lielas platības savrupmājas ar milzīgiem zemesgabaliem, no kurām lielu daļu veido banku nekustamie īpašumi. Tie ir trekno gadu atlikumi ar lieliem ekspluatācijas izdevumiem.

Otra grupa ir samērā zemas kvalitātes ekonomiskās mājas, kurām jau būvniecības laikā ir taupīts uz energoefektivitāti, kuras ir būvētas pārdošanai un kurām tāpat varētu būt lieli uzturēšanas izdevumi, viņš skaidro. "Tas, kā tirgū šobrīd pietrūkst, ir kvalitatīvas vidusmēra racionāla plānojuma mājas ar energoefektīviem risinājumiem un zemiem ekspluatācijas izdevumiem. Šajā segmentā pircējam šobrīd īsti nav, ko izvēlēties, un mēs apzināti esam gājuši tieši uz šo tirgus nišu."

"Nordic Homes", kas ir ASV investīciju fondu grupas NCH privātmāju celtniecības un ciematu izbūves uzņēmums, Latvijas tirgū ienāca pagājušā gada rudenī. Patlaban "Nordic Homes" tirgū piedāvā pārdošanai trīs savrupmāju ciematus Babītes pagastā, Carnikavā un Ādažos, oktobrī tirgū varētu parādīties arī ceturtais projekts – ciemats Salaspilī. "Redzam, ka cilvēkus interesē racionāla plānojuma mājas, lielākā interese ir par 120–130 m2 lielām mājām, uzmanību cilvēki pievērš apkures risinājumiem un paredzamajiem ekspluatācijas izdevumiem – tas visiem ir jautājums numur viens," stāsta A. Putāns.

Īpašumu cenas "Nordic Homes" ciematos svārstās no 80 tūkst. eiro mazākajām mājām līdz 150–160 tūkst. eiro lielākajām (aptuveni 180 m2) mājām. Vērtējot kopējās cenu tendences tirgū, A. Putāns uzskata, ka pastāv neliela cenu kāpuma tendence, taču tuvākajā laikā straujš cenu lēciens nav sagaidāms. "Iespējams, augot pieprasījumam, lielāks cenu kāpums nekā vidēji tirgū varētu būt tieši šajā segmentā, ņemot vērā diezgan ierobežoto piedāvājumu. Taču, ņemot vērā "vidējo temperatūru tirgū", domāju, pieaugums būs minimāls."

Pietikšot 50 gadiem

"Arco Real Estate" savrupmāju ciemata projektā "Mārsili" Garkalnes novadā ik mēnesi notiek vidēji divi līdz četri darījumi, norāda A. Šmits. Zemes cena "Mārsilos" ar pilnu infrastruktūru un pievilktām komunikācijām ir 25 eiro/m2. Detālplānojums "Mārsilos" šobrīd ir apstiprināts 444 zemes gabaliem, kas izvietoti 86 hektāros, projekts ir sadalīts kārtās, pakāpeniski izbūvējot infrastruktūru un laižot īpašumus pārdošanā. A. Šmits lēš, ka pie pašreizējā pārdošanas tempa un tagadējā pieprasījuma apjoma Mārsili var nodrošināt pieprasījumu pēc zemesgabaliem Pierīgā vismaz nākamos 50 gadus.

Pašlaik uzņēmums pārrunās ar bankām meklē risinājumus, kā potenciālajiem pircējiem palīdzēt ar zemes iegādes finansēšanu. Viens no variantiem ir piesaistīt bankas atbalstu vispirms zemes iegādei, kuru dažu gadu termiņā izpērkot, pircējs var apliecināt savu finanšu disciplīnu un uz veiksmīgas sadarbības pamata jau prasīt ilgtermiņa kredītu mājas būvniecībai. "Protams, termiņš, kādā tikt pie mājas, šādi ir ilgāks, taču tā vismaz ir iespēja," uzskata A. Šmits.

Arī A. Putāns norāda, ka tirgus attīstības tempi ir ļoti atkarīgi no banku hipotekārās kreditēšanas politikas. "Bankas ir piesardzīgas, pat pārāk skrupulozi izvērtē klientus, un gribētos, lai šī politika tomēr būtu mazliet pielaidīgāka. Esam finansiāli spēcīgi un varam arī no savas puses nodrošināt papildu garantijas, tāpēc šobrīd kopā ar bankām mēģinām rast risinājumus, kā panākt pretī klientam," tā viņš.

Buldozera jautājums

Kā uzskata A. Skrastiņš, ja ciematu attīstītāji spēj potenciālajam pircējam nodrošināt sakārtotu infrastruktūru, transportu, tad ciemats, vienalga – vai tas ir vecs vai jauns –, varētu būt klientam interesants. "Taču, tiklīdz parādās kaut kādas grūtības ar pārvietošanos vai elementārām ērtībām, inženierkomunikācijām, tādam produktam pieprasījuma vairs nav un nebūs. Kaut arī daudzi bijušie kolhozu lauki un pļavas tika transformētas par privātās apbūves zemēm, nedomāju, ka pārredzamā nākotnē tās tiešām varētu tikt apbūvētas," tā A. Skrastiņš.

Arī A. Šmits atzīst, ka savrupmāju ciematu biznesā šobrīd jārēķinās ar ļoti prasīgu pircēju. "Savulaik ciemati bija topa bizness – atrodi skaistu vietu, pievelc infrastruktūru un pārdod, tā ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem bija iespēja labi nopelnīt. Taču šobrīd diezin vai kāds varēs atrast kārtējo pļavu kaut kur Mārupē, saparcelēt un tā vienkārši pārdot, turklāt neviens šādu projektu nefinansēs," viņš uzskata.

Pēc A. Skrastiņa domām, nekādas perspektīvas nav savā laikā steigā sabūvētajām mājām vai māju puduriem kārtējās bebru pļavās vai taureņu lejās, tas esot "buldozera" jautājums. "Par šādiem īpašumiem tirgū nevienam nav nekādas intereses. Cilvēki labi apzinās, ka mājas ir būvētas pārdošanai, ka tas darīts steigā bez jebkādas kvalitātes. Šādās vietās parasti nav sakārtoti ceļi, nav nekādas infrastruktūras, un neticu, ka kāds uzņemsies sakārtot ciematu bez perspektīvas. Tam ir vienkārši miršanas vaina. Mājas, kas gadiem stāv bez apkures, ir beigtas, un, ja nepalīdzēs buldozers, tās pašas drīz sabruks," spriež A. Skrastiņš.