24.09.2012 09:28

Pašvaldību labumus izmāna ar deklarēšanos kaut svešā īpašumā

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas vai par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu var uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas vai par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu var uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. arhīvs

Pierīgas novadu speciālisti nepilnības deklarēšanas sistēmā nesaskata, ka savu dzīvesvietu iespējams piedeklarēt citā īpašumā – kaut vai pie ministra.

Jau vēstīts, ka TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnāliste bez īpašām problēmām piedeklarēja savu dzīvesvietu ministra Edmunda Sprūdža īpašumā, lai vērstu uzmanību uz deklarēšanas sistēmas trūkumiem.

Cilvēkam nevar liegt deklarēties arī tad, ja arī viņš nedzīvo konkrētajā adresē, uzskata Babītes novada iedzīvotāju reģistrēšanās speciāliste Daina Pedece. "Galvenā prioritāte ir tiesisks pamats. Deklarācijas būtība jau ir tāda, ka es paziņoju valstij, ka esmu pieejams šajā vietā. Protams, ir bijuši gadījumi, kad cilvēki meklē izdevīgumu un, piemēram, vecāki piedeklarē tikai bērnu, paši atrazdamies citur. Bet viņiem ir tādas tiesības. Vecāks drīkst izvēlēties bērnam dzīvesvietu," viņa skaidro.

Kārdinošākie Babītes novada labumi ir nelielā bērnudārzu rinda un dāsnie piedzimšanas pabalsti, spriež D. Pedece. "Bet no otras puses – ja piedeklarējas strādājoši vecāki, viņu nodokļi ienāktu pašvaldības makā. Tāpēc uz to nevarētu skatīties tikai kā uz izdevīguma meklēšanu."

Arī Olaines novada pašvaldības Olaines pagasta pārvaldes vadītāja Aija Rituma uzskata, ka deklarēšanās – tā ir katra paša brīva izvēle. A. Rituma vērtē, ka deklarēšanās sistēma "tiešām ir ļoti vienkārša, vēl jo vairāk, ja lieto internetbanku, tad par to pat nav jāmaksā. Būtībā cilvēks var deklarēties jebkur, ja tikai ir adrese."

Turklāt viņa uzskata, ka stingrāka kontrole nebūtu nepieciešama, jo "mēs vairs nedzīvojam padomju laika režīmā. Deklarācija neko nenosaka. Cilvēks vienkārši norāda, kur dzīvo. Tas neuzliek nekādas juridiskās saistības. Ja adreses īpašnieks uzzina, ka kāds ir reģistrējies viņa īpašumā bez viņa ziņas, tad uzraksta iesniegumu un mēneša laikā tiek pieņemts lēmums, un viltus deklarētais kļūst par bomzi. Bet uzskatu, ka cilvēkam ir jādod brīva vaļa, lai viņš dara ar savu dzīvesvietu, ko grib."

A. Rituma pieļauj, ka, tāpat kā Babītē, arī Olaines novadā vecāki deklarē bērnus, lai tiktu dārziņā. Piedzimšanas pabalsts 100 latu apmērā ir tāds pats kā Rīgā. "Cilvēki parasti nepopularizē to, kāpēc un kur deklarējas. Vai viņam tur ir īpašums vai ģimene, vai tikai vienošanās ar īpašnieku."

Savukārt Ādažu novada domes iedzīvotāju reģistrēšanās speciāliste Rita Makejeva skaidro – pārsvarā problēmas ir ar jaunākajiem novadniekiem. Viņa nenoliedz, ka bijuši izņēmumi, kad cilvēki deklarējas piedāvāto labumu dēļ. "Piemēram, ja deklarē vienu pašu bērnu īpašumā, uz kura nemaz nav mājas. Tas laikam ir ar tālejošu domu par bērnudārzu. Bet vai to var ņemt vērā? No vienas puses, tas ir vecāku īpašums, viņš tur piedeklarē bērnu, bet, no otras, – tās ir nepatiesas ziņas, jo nav mājas. Citreiz tas ir īslaicīgi, jo bērnu visu gadu deklarē šurpu turpu. Gada laikā septiņas reizes pārdeklarē. Un tas nav aizliegts. Mēs pat īsti nevaram konstatēt, ar ko tas saistīts," atklāj R. Makejeva.

Domes pārstāve stāsta, ka iespēju robežās paši cenšas kontrolēt deklarēšanās procesu, tāpēc šādi gadījumi nav masveidīgi. Ādažos bijušas tikai dažas situācijas, kad nepazīstams cilvēks deklarējies svešā īpašumā. Mājas īpašnieks skaidro, ka atļāvis cilvēkam divas dienas padzīvot, bet tas paguvis piedeklarēties. "Lielā pilsētā to droši vien ir grūtāk izkontrolēt, bet novadā mēs cenšamies sadarboties ar būvvaldi, namsaimniekiem un īpašniekiem un pa visiem kopā šo jomu uzmanīt."