20.09.2012 09:24

Tuvojas apkures sezona: sildīs tikai tos, kas maksās

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Vasara aiz muguras. Apkures rēķinu apmaksa atkal sagādās galvassāpes daudziem iedzīvotājiem. Tikmēr siltumenerģijas piegādātāji spiesti izstrādāt parādnieku apkarošanas mehānismus. Vasara aiz muguras. Apkures rēķinu apmaksa atkal sagādās galvassāpes daudziem iedzīvotājiem. Tikmēr siltumenerģijas piegādātāji spiesti izstrādāt parādnieku apkarošanas mehānismus. Krišjānis Grantiņš

Siltuma ražotāji parādniekus sola vest pie prāta drastiskām metodēm, ja tie nesarosīsies.

Daudzi apkures sezonu gaida ar bažām. Iedzīvotāji, kuri nezina, vai spēs samaksāt rēķinus. Uzņēmumi, kas rūpējas par apkuri namos, bet nezina, vai jau tā lielā iedzīvotāju parādu nasta neturpinās augt.

Vairāki aptaujātie Pierīgas siltumenerģijas nodrošinātāji atzīst – ja līdz apkures sezonas sākumam iedzīvotāji parādus nedzēsīs, cilvēki var palikt salstam. SIA "Ķekavas nami" valdes priekšsēdētājs Ēriks Linters sarunā atklāja, ka arī Ķekavas novadā ir "savs bariņš" parādnieku. "Pa vasaru parādu lielums ir samazinājies, bet pilnībā dzēsti parādi nav."

Dzīvoklis uz kredīta, cilvēks – tukšu maku

Ķekavas novada daudzdzīvokļu namos dzīvo gan tādi, kuri rēķinus apmaksā regulāri, gan lieli parādnieki. "Šādā situācijā mājas mēs no apkures neatslēgsim. Iedzīvotājus nespīdzināsim. Bet tos, kas ir atdalījušies, kam ir savas biedrības un apsaimniekotāji, tos gan mēs paspīdzināsim. Lai paši domā, kā atrisināt parādu problēmu," bargs savā nostājā ir Ē. Linters.

Kamēr apsaimniekotājs cīnās ar vieniem parādniekiem, tikmēr citi nāk klāt, atklāj valdes priekšsēdētājs. Tomēr grūtākā un neuzvaramākā cīņa esot ar kredītā ņemtajiem dzīvokļiem. "Ir bijuši gadījumi, kad dzīvoklim ir sakrājies parāds, banka to atņem un nodod izsolē. Tā tiek pie naudas, pircējs pie dzīvokļa, bet mēs paliekam pilnīgā bešā. Vienu šādu parādnieku iesūdzējām tiesā, process ilga gandrīz divus gadus, pa vidu banka paņēma dzīvokli, mēs samaksājam visas nodevas un beigās nedabūjām pilnīgi neko. Ne parādu, ne tiesu izdevumus, ne atguvām valsts nodevas. Uzskatu, ka tas nav normāli. Bet viss ir saskaņā ar likumu un pilnīgā kārtībā. Ar normāliem parādiem cīnāmies, kā varam, bet šo jautājumu nevaram atrisināt. Un tāda situācija ir arī citiem apsaimniekotājiem," sašutis ir Ē. Linters.

Seko, cik katrs patērējis

Cīņā pret parādniekiem savu mehānismu izstrādājis arī SIA "Salaspils siltums". Uzņēmuma valdes locekle Ina Bērziņa-Veita norāda, ka mājām ar apsaimniekotāja starpniecību ir noslēgts līgums par ilgtermiņa parādu dzēšanu. Tiem, kas šo līgumu nav slēguši, apkures sezona var arī nesākties. "Līdz šim viss bija vienā čupā un mēs nevarējām zināt, cik kura māja ir parādā. Tagad esam izveidojuši kopīgu datubāzi, kur uzrādās katras mājas patēriņš. Mūsu vietnē internetā katrs var atrast savu adresi un apskatīties, cik mēnesī patērēts. Tas ir ērti, un iedzīvotāji paši var sekot līdzi tam, cik tērē paši un cik – citi."

"Salaspils siltuma" pārraudzībā ir vairāk nekā simt māju, no kurām aptuveni septiņas joprojām nav noslēgušas līgumu par parādu dzēšanu. Tiem, kas līgumus slēguši, parādu ļaus atdot trīs gadu laikā. Kopējā summa, kas krājusies daudzu gadu garumā, ir tuvu pie 300 000 latu, taču I. Bērziņa-Veita norāda, ka daļa parāda pamazām vien tiekot segta.

Septembris – parādnieku rosīgais laiks

SIA "Wessemann-Sigulda" valdes locekle Oksana Careva informē, ka viņas vadītā uzņēmuma apkalpotās mājas gandrīz visas vēl nav norēķinājušās par iepriekšējos gados patērēto siltumenerģiju.

"Domājam nepārtraukti, kā atgūt parādus, un ar parādniekiem turpinām strādāt. Reālā situācija būs zināma, kad apkures sezona sāksies. Tagad vēl ir laiks parādus atmaksāt." Konkrētāk par parādu summām un mājām O. Careva nevēlējās runāt. Viņa arī nemācēja teikt, vai būs mājas, kuras, sākoties apkures sezonai, paliks salstot. "Pieredze rāda, ka tieši septembrī parādnieki sarosās."