22.06.2018 13:59

''Eurostat'': Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Autors  LETA
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotā informācija.

Lielāks nerezidentu īpatsvars parāda struktūrā bijis Kiprā, kur tas veidojis 82,2%, un Lietuvā, kur tas veidojis 73,3%.

Nedaudz mazāku īpatsvaru nekā Latvijā pērn nerezidenti bija aizdevuši Somijai (67,4%), Austrijai (67,1%), Slovēnijai (66,6%), Igaunijai (62,3%) un Slovākijai (57,5%).

Starp aizdevējiem vietējā finanšu sektora struktūrā lielākais īpatsvars pērn bijis Zviedrijā (69,1%), Dānijā (68,9%%), Nīderlandē (62,4%), Maltā un Itālijā (abās valstīs 62,1%).

Latvijai rezidenti finanšu sektorā pērn bija aizdevuši 24% valsts parāda apmēra, kas bija otrs zemākais rādītājs starp ES dalībvalstīm, par kurām pieejami dati.

Zemākais īpatsvars starp aizdevējiem vietējā finanšu sektora struktūrā bija Kiprā - 14,2%. Lietuvā tas arī veidoja 24%, bet Igaunijā - 36,7%.

Savukārt pašmāju nefinanšu struktūras un citas institūcijas vai iedzīvotāji valsts parādu pamatā nodrošina Maltā (25,7%), Ungārijā (19,9%), Portugālē (12,8%) un Īrijā (10,9%).

Latvijā rezidenti ārpus finanšu sektora pērn bija aizdevuši 8,4% no valsts parāda apmēra, Igaunijā 1%, bet Lietuvā 2,7%.

Mazākais šis īpatsvars bija Spānijā, Horvātijā un Slovēnijā (visās valstīs 0,4%), Austrijā un Lielbritānijā (abās valstīs 0,5%), Bulgārijā (0,6%) un Dānijā (0,7%).

Dati par Grieķiju nav pieejami.