03.09.2012 07:30

Pierīga stutē lauku radus

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pierīga stutē lauku radus www.foto.delfi.lv

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis jau daudzus gadus darbojas pēc principa, ka bagātākās pašvaldības dalās ienākumos ar nabadzīgākajām.

Lielākie dotētāji jau ilgstoši pauduši neapmierinātību par šādu sistēmu, kur viss gulst uz turīgāko novadu un pilsētu pleciem, bet valsts artava tajā ir pavisam niecīga.

Izlīdzināšanas sistēma balstās uz iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi, nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un izdevumu nepieciešamību katrā pašvaldībā. Tikai sestā daļa no visām Latvijas pašvaldībām ir "devēji". Šo turīgāko novadu sarakstu veido galvenokārt Pierīgas pašvaldības, kas pašas nemaz nejūtas tik bagātas, lai dalītos ar citiem.

Kurš pelna, kurš tērē

Pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija strādā pie jauna finanšu izlīdzināšanas modeļa, kuru plānots izstrādāt līdz šā gada beigām.


Vērtējot līdzšinējo izlīdzināšanas modeli, Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence atzina, ka valsts daļa izlīdzināšanas fondā ir pārāk maza. "Skaidrs, ka pašvaldībām savā starpā ir jādalās. Visā pasaulē turīgākās pašvaldības dalās, bet nav godīgi, ka valsts šajā fondā dod tikai dažus procentus. Ne jau mēs esam vainīgi pie tā, ka citos novados iet tik grūti. Līdz tādai situācijai droši vien novedusi valsts politika, tāpēc tai arī būtu jāpalielina sava deva izlīdzināšanas fondā," spriež A. Ence.

Viņš uzskata, ka visnegodīgākais ir tas, ka izlīdzināšanas fonda sistēmas aprēķinā iekļauj novada nekustamā īpašuma nodokli. "Labi, es pieņemu iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo cilvēki strādā un mācās visās malās. Šis nodoklis varētu atnākt atpakaļ. Bet nekustamajam īpašumam 100 % bija jāpaliek mūsu rīcībā. Ja tas tā būtu, mēs paši daudz vairāk varētu izdarīt savā novadā." Domes priekšsēdētājs saka, ka ielas un ceļi būtu primārais, kur tiktu ieguldīta nauda, kas tagad aizplūst izlīdzināšanas fondam.

Grib redzēt izlietojuma lietderību

Līdzīgi A. Encem domā Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis, kurš uzskata, ka izlīdzināšanas sistēma ir jāpilnveido, palielinot valsts lomu tajā. R. Jurķis norāda, ka būtu nepieciešams kontroles mehānisms par dotējamo pašvaldību finanšu līdzekļu plūsmu. "Ja mēs esam donori, tad mums ir jābūt tiesībām kontrolēt līdzekļu izlietojuma lietderību. Tas ierobežotu saņēmēju domju tiesības brīvi lemt par saņemto naudu no izlīdzināšanas fonda," spriež mērs.

Lai gan Mālpils novads no izlīdzināšanas fonda 2012. gadā saņem vairāk nekā 166 tūkstošus, mērs Aleksandrs Lielmežs nav apmierināts ar esošo sistēmu: "Pati galvenā problēma slēpjas tajā, ka valsts dotācija ir tik niecīga. 1995. gadā sistēma bija pavisam citāda. No 75 miljoniem fondā 64 miljoni bija valsts iemaksāti, bet 11 – pašvaldību. Tagad valsts piedalās ar niecīgiem līdzekļiem, un tas ir kļūdaini. Man ir teorija, ka valstij ir jānodrošina 80–90 procenti izlīdzināšanas fondā, bet pārējo iemaksā un pabalsta nosacīti bagātākās pašvaldības."

Cik atdod citiem, tik pašiem jāaizņemas

Inčukalna novads ietilpst tā saucamajā pelēkajā zonā – tas ne citam dod, ne no kāda saņem. Novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus uzsver, ka pēdējos gados Inčukalns nav saņēmis naudu no fonda. Vienmēr paši bijuši tie, kas maksājuši prom. Laikā, kad Inčukalns izlīdzināšanas fondā maksāja 200 tūkstošus, pats novads bija spiests ņemt aizdevumu 200 tūkstošu latu apmērā, lai rekonstruētu bērnudārzu. "Ja nebūtu jāmaksā prom, nebūtu jāņem aizdevums," tā mērs.

"Tagad, kamēr ar Vangažiem esam kopā, sanācis būt pelēkajā zonā," saka mērs. Viņš pauž apmierinātību ar atrašanos neitrālajā zonā. "Protams, lielās pilsētas, kuras maksā prom milzu naudas, dažas pat vairāk par miljonu, bļauj kā trakas. Tomēr es domāju, ka līdzekļu sadalīšana ir pietiekami pareiza sistēma. Trūcīgākajiem ir jāpalīdz izdzīvot," uzskata A. Blaus.

UZZIŅAI

No Pierīgas pašvaldībām iemaksas veic Mārupes novads (1 576 680), Ķekavas novads (1 247 013), Garkalnes novads (842 480), Babītes novads (689 735), Ādažu novads (598 950), Stopiņu novads (539 689), Salaspils novads (511 021), Carnikavas novads (464 727), Saulkrastu novads (274 469), Sējas novads (24 788), Siguldas novads (115 222).

Iemaksas neveic Baldones, Inčukalna un Ropažu novadu pašvaldības, bet līdzekļus saņem Mālpils novads (166 414) un Krimuldas novads (6108).