Vienlaikus komisijā pagaidām neatklāja, ar kuras bankas starpniecību notiks garantēto noguldījumu izmaksas. "FKTK padome ir izraudzījusies un noslēgusi līgumu ar Latvijas komercbanku, izvērtējot to, vai tiks īstenoti noguldītājiem labvēlīgākie garantēto atlīdzību saņemšanas nosacījumi, tostarp pēc iespējas ātrāka garantētās atlīdzības izmaksa," skaidroja FKTK.
Piektdien, 2. martā, FKTK rīkos preses konferenci par šiem jautājumiem. Pasākumā piedalīsies un uz mediju jautājumiem atbildēs FKTK Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva, kā arī izvēlētās kredītiestādes vadītājs, kurš informēs, kur un kā "ABLV Bank" noguldītāji varēs saņemt valsts garantēto atlīdzību.
Tāpat FKTK atzīmēja, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo "ABLV Bank" ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai "ABLV Bank" klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus "ABLV Bank" jau ir ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26. februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19. februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz 24. februāri FKTK nolēma, ka "ABLV Bank" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017. gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.