Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Atgūstas būvniecība
Straujāk augošo Latvijas ekonomikas nozaru vidū šogad pirmo vietu ieņem būvniecība, kuras apjomi, rēķinot salīdzināmajās cenās, šā gada trešajā ceturksnī ir auguši par 25% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šāds izaugsmes temps pārsniedz pat to, ko piedzīvojām tā dēvētajos treknajos gados, tomēr, ja ir runa par būvniecības apjomiem, tie joprojām ievērojami atpaliek.

No pašiem būvniekiem dzirdēts, ka šogad nav runa par "treknajiem gadiem", bet gan atgriešanos 2015. gada līmenī pēc tam, kad pērn apjomi strauji saruka saistībā ar ES fondu naudas pārrāvumu radītajām blaknēm Latvijas ekonomikai. Tomēr kopumā situācija šķiet samērā optimistiska, neraugoties uz to, ka gadā kopumā izaugsmes temps varētu būt lēnāks par trešajā ceturksnī fiksēto.

"Prognozējams, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, būvniecības apjoma pieaugums varētu būt vismaz 18% vai pat vēl vairāk," situāciju vērtē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Pēc viņas teiktā, šogad kāpums ir ne tikai inženierbūvju segmentā, bet arī nedzīvojamo ēku būvniecībā, kas skaidrojams gan ar ES fondu apguves, gan arī privāto investīciju pieaugumu. Viena no šā gada galvenajām tendencēm ir privātā pasūtījuma pieaugums, kur kā piemēri tiek minēti tirdzniecības centru "Lidl", "Ikea", "Akropole", kā arī biroju ēku būvniecība. Vienlaikus Latvijas būvniekiem ļoti labi klājas arī ārvalstu pasūtījumu izpildē, būvniecības eksporta apjomiem šā gada trešajā ceturksnī sasniedzot 73 miljonus eiro, kas ir vēsturiski visaugstākais sniegums.

Runājot par tālāko situācijas attīstību, B. Fromane izsaka viedokli, ka, šogad piesardzīgi iesākusies ES fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā, apgriezienus uzņems tieši nākamgad, līdz ar to tas ievērojami palielinās arī kopējos būvniecības apjomus. Jautāta, vai līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, lai varētu veikt plānotos pasūtījuma apjomus, nozarē varētu ienākt jauni spēlētāji, Būvuzņēmēju partnerības vadītāja teic, ka šobrīd galvenā problēma nav būvniecības uzņēmumu skaits, bet gan nepietiekamais darbaspēka apmērs.

"Brīdī, kad nozare saskārās ar valdības vājo plānošanu attiecībā uz ES fondu apguvi, divu gadu garumā izveidojās neliela krīze. Tās rezultātā ievērojams skaits kvalificētu darbinieku pārkvalificējās vai devās strādāt uz ārvalstīm," teic B. Fromane piebilstot, ka nākamgad sagaidāms būtisks pasūtījumu skaita pieaugums jau minētās nepietiekamās fondu plānošanas dēļ, tādēļ prognozējams arī cenu kāpums.

Labs fons
Latvijas ekonomikas atgriešanās pie straujākas izaugsmes nav saistīta tikai ar aktīvāku ES fondu apguvi. Viens no galvenajiem iemesliem šogad paredzamajai vairāk nekā 4% vērtajai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei ir situācijas uzlabošanās pasaules tautsaimniecībā pēc iepriekšējos gados vērojamās stagnācijas. Tas pie labākiem rādītājiem ļāvis tikt arī mūsu valsts otrajai lielākajai ekonomikas nozarei – apstrādes rūpniecībai.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms pieaudzis par 8,1%. Tieši Latvijas rūpniecību var uzskatīt par lakmusa papīrīti tam, kā mainās pasaules ekonomiskā situācija un cik lielā mērā ārvalstu iedzīvotāji un uzņēmēji ir gatavi atvērt makus. Tādējādi potenciāli lielāki celtniecības apjomi Vācijā vai Lielbritānijā ir pozitīvs signāls Latvijas lielākajai eksportējošajai nozarei – kokapstrādei, kurai, pateicoties šādiem notikumiem, ir iespēja kāpināt savas produkcijas realizācijas apjomus. Tāpat mūsu valsts kokapstrādes produkcijas noiets ir atkarīgs no situācijas transportlīdzekļu un mēbeļu ražošanā, sfērās, kuru izaugsme tiešā mērā ir saistīta ar iedzīvotāju un uzņēmumu finanšu situācijas uzlabojumiem.

To apliecina arī mūsu valsts lielākā kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis: "Ekonomiskais noskaņojums ārvalstu tirgos noteikti ietekmē arī mūsu uzņēmuma rādītājus – apgrozījums, pēc aptuvenām aplēsēm, šogad varētu pieaugt 5–10% robežās. Straujš pieaugums tādos lielos eksporta tirgos kā Vācija, Francija, Nīderlande, Itālija," situāciju raksturo kompānijas vadītājs.

Uzņēmuma ražoto bērza saplāksni izmanto dažādās jomās: celtniecībā – iekšējām un ārējām sienām, grīdām, sastatnēm, platformām, betonēšanas veidņiem; transporta industrijā – treileru, autobusu un mikroautobusu grīdām, treileru sienu un griestu apšuvumam; kuģu būvē. Vērtējot situāciju no pašreizējā skatupunkta, U. Biķis izsaka viedokli, ka nākamgad izaugsmes tendencei vajadzētu turpināties. Viņš gan piebilst, ka reālais iznākums būs atkarīgs arī no pašiem, cik efektīvi uzņēmums noslogos pieejamās jaudas, lai apmierinātu augošo pieprasījumu.

Līdzīgi kā citiem Latvijas mēroga lielajiem uzņēmumiem, arī "Latvijas finierim" ir ļoti diversificēts noieta tirgus, līdz ar to, ja gadās kādas lokālas problēmas vienā no tiem, kompānijām ir iespēja saglabāt labus finanšu rādītājus uz pārdošanas apjomu rēķina citās valstīs. Jautāts, vai nākamgad varētu palielināties valstu skaits, uz kurām tiek eksportēta uzņēmuma produkcija, U. Biķis teic, ka, skatoties gada griezumā, jau šobrīd kompānija savu produkciju eksportē uz 50–60 valstīm, tāpēc nebūtu objektīvi gaidīt to skaita pieaugumu. Lielākie uzņēmuma noieta tirgi ir Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande un Turcija.

No uzņēmēja teiktā izriet, ka arī tautsaimniecības nozaru spektrs, kas ir galvenās "Latvijas finiera" produkcijas patērētājas, patlaban orientēts uz augšupeju. "Izaugsme pasaules tirgos ir plaša, aptverot visus būtiskākos pielietojuma sektorus, tostarp būvniecību un transportu," vērtē kokapstrādes uzņēmuma vadītājs.

Budžeta pirkumi
Preču un pakalpojumu eksportā nopelnītā nauda ir dzinulis arī algu pieaugumam, tādējādi veicinot arī lielāku iedzīvotāju patēriņu. Turklāt lielāka iespēja kāpināt apgrozījumu un darba samaksu ir ne tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir ieguvēji uz lielāka eksporta, bet arī uz augoša patēriņa rēķina valsts iekšienē. Tas sniedz atbalstu apjoma ziņā lielākajai Latvijas ekonomikas nozarei – tirdzniecībai, kurai problēmas sagādā nelabvēlīgā valsts demogrāfiskā situācija, kuras rezultātā rūk esošo un potenciālo patērētāju skaits.

Tomēr arī šajā nozarē vērojamas pozitīvas tendences, kuru rezultātā kopējais mazumtirdzniecības apjoms salīdzināmajās cenās jeb, atrēķinot inflācijas ietekmi, šā gada desmit mēnešos bijis par 3,9% augstāks nekā pērn tajā pašā laikā. Tajā skaitā pārtikas preču apjomi palielinājušies par 3,2%, kas norāda, ka tirdzniecības apjomu ziņā valstī sarūkošo iedzīvotāju skaitu ir izdevies kompensēt ar kaut vai nelielu iedzīvotāju materiālās situācijas uzlabošanos. Tomēr šajā ziņā situācija nav vērtējama viennozīmīgi.

"Kopumā vērojams, ka tendence ir pirkt preces lielākos tilpumos un iepakojumos, līdz ar ko kategorijās, kur ir gabalu skaita kritums pārdošanā, kopējais apjoms nav mazinājies. Redzam, ka pircēji vairāk pievērš uzmanību cenai kilogramā/litrā, tādējādi izvēloties iepirkties izdevīgāk," situāciju komentē veikalu tīkla "Top" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte. Viņa stāsta, ka realizācijas apjomu pieaugums kopumā šogad vērojams 1–2% robežās.

Pēc veikala pārstāves teiktā, visvairāk audzis pieprasījums pēc svaigiem augļiem un dārzeņiem, svaigās gaļas, uzkodām, saldumiem, kā arī pašražotiem konditorejas izstrādājumiem. Piena produkcijai audzis apgrozījums straujā piena cenu kāpuma dēļ, savukārt tā pārdošanas apjoms palicis iepriekšējā gada līmenī.

"Tā kā pieauga cenas piena produktiem ar nozīmīgu tauku saturu, palielinājās sviesta cena, kā rezultātā samazinājās tā pārdošanas apjomi. Pircēji priekšroku deva margarīnam, tādēļ bija arī ievērojams pārdotā apjoma pieaugums," cilvēku paradumus raksturo I. Priedīte. Komentējot iespējamās tendences nākamgad, viņa teic, ka varētu būt sagaidāmas līdzīgas izaugsmes tendences. "Tomēr pilnīgi cita situācija būs vērojama, ja notiks tirgus pārdale, ienākot jaunam tirgus spēlētājam. Tāpat arī izmaiņas nosaka grozījumi likumdošanā un cenu svārstības, ko šobrīd grūti prognozēt," vērtē veikala tīkla pārstāve. No viņas veiktā situācijas raksturojuma var secināt, ka, neraugoties uz būtisku vidējās algas pieaugumu valstī, liela sabiedrības daļa vēl aizvien ir samērā zemu atalgota, turklāt noslāņošanās procesi turpinās.

Kā uzskata ekonomiste Raita Karnīte, šobrīd vērojamā tautsaimniecības izaugsme un būtisks strādājošo deficīts veicinās to, lai darba samaksas līmenis valstī palielinātos. Tomēr viņa norāda uz zināmu diferenciāciju, proti, būs nozares, piemēram, būvniecība, kur algas var pieaugt salīdzinoši strauji, vienlaikus esot nozarēm, piemēram, zinātnei, kur pieaugums būs krietni lēnāks vai izpaliks.