Viedokļi par to, vai uzceltās katlu mājas patiešām ir labākais risinājums siltumenerģijas nodrošināšanai, joprojām krasi atšķiras.
Līdz šim novada iedzīvotāju siltums tika nodrošināts ar gāzes apkuri, taču pērn notika Ropažu un Silakroga katlu māju rekonstrukcija, kuras ietvaros abās katlu mājās uzstādīti granulu apkures katli.
Līdz ar katlu mājas darbības sākšanu, solīts, ka ievērojami samazināsies apkures tarifs. "Pēc aprēķiniem apkures tarifs samazināsies par 10 procentiem, vēlāk līdz pat 20. Ņemot vērā, ka gāzes tarifs aizvien ceļas, procents varētu pat palielināties," portālam pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Antons Cibuļskis.
Tomēr ieguvumi esot vairāki. "Katlu māju kurināsim ar Latvijā ražotu izejvielu – granulām, līdz ar to arī finansējums nonāks pie mūsu iedzīvotājiem – gan nodokļu, gan darbaspēka ziņā. Savukārt iepriekš kurinājām ar gāzi, maksājām lielu naudu, taču tā nepalika Latvijā. Neko ekonomiski neieguvām."
Plānots, ka granulas tiks iegādātas uzņēmumā Inčukalnā, taču pirms tam notiks iepirkuma konkurss, kurā paredzēts izvēlēties lētāko un reizē kvalitatīvāko kurināmo. "Būs mazāk izmešu. Mēs esam Eiropas Savienībā, un par šīm lietām ir nopietni jāpiedomā." Lai katlu mājas varētu efektīvi darboties, to iekārtas uzraudzīs aptuveni pieci līdz septiņi darbinieki.
Savukārt gluži pretēju viedokli pauda bijušais novada domes priekšsēdētājs Ivars Gailītis. "Projekts iesākts Cibuļska laikā, pēc tam par domes priekšsēdētāju ievēlēja mani, un es šo projektu pārņēmu. Taču ne toreiz, ne tagad visam šim procesam nav izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums. Es pilnīgi noteikti šādu būvniecību nebūtu uzsācis," portālam atzina I. Gailītis.
Viņš min argumentu, ka nule uzstādītie apkures katli ir paredzēti akmeņogļu kurināšanai un nav piemēroti kurināšanai ar koka granulām un šķeldu. "Mājās arī jūs varat krāsnī iemest zābaku, tas degs. Bet kāds būs lietderības koeficients? Patiesībā nevienam nav pārliecības, vai granulas kurēsies labi, jo neviens šeit tās vēl nav izmēģinājis. Tas viss ir improvizācija."
Lai katli darbotos ar maksimālu jaudu, tiem nepieciešama pārbūve, taču tā nebūt neesot tik vienkārša – jāmaina sistēma, padeve, uzskaita I. Gailītis. "Lai Dievs dod, ka viss izdosies, bet man optimisma nav nekāda."
Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar paveiktajiem rekonstrukcijas darbiem, Ropažos pirmdienas pievakarē tika rīkota Atvērto durvju diena, kur iedzīvotāji varēja uzklausīt atbildīgos speciālistus, aplūkot iekārtas, kā arī uzdot jautājumus. Uz visiem jautājumiem, piemēram, cik liels būs granulu patēriņš, kur paliks izdedžu pelni, cik cilvēki patstāvīgi strādās uz vietas katlu mājā, novada iestāžu amatpersonas un katlu mājas būvnieki vēl precīzi nevarēja atbildēt.
Abās katlumājās uzstādīti granulu apkures katli, tomēr, lai saglabātu alternatīvas apkures iespēju, katlu mājās tomēr saglabāti arī līdzšinējie gāzes apkures katli. Projekta kopējās izmaksas ir 451 300 latu, no kurām 74 procentus sedz Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu finanšu instruments un 26 procentus no kopējām projekta izmaksām līdzfinansē Ropažu novada pašvaldība.
