Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā liecina LZA prezidenta Ojāra Spārīša (att.) vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), LZA aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018. gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.
Šādu risku radot Latvijas Pētniecības un inovāciju padomes lēmuma, kas tostarp paredz nodrošināt valsts pētījumu programmu (VPP) turpināšanu 2018. gadā ar finansējumu 5,7 miljonu eiro apjomā, nepildīšana.

Papildu LPISP lēmums paredz izstrādāt Latvijas tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošus konceptuāli jaunus Ministru kabineta noteikumus, kā arī fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtību. Lēmums tāpat nosaka, ka noteikumi pēc apspriešanās Latvijas Pētniecības un inovāciju padomē iesniedzami valdībā līdz 1.novembrim.

Spārītis skaidroja, ka joprojām turpinās konsultācijas ar zinātniekiem un pētniecības organizācijām par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.-2021. gadam, kas ir obligāts priekšnosacījums jaunu VPP un FLP projektu iesniegšanai. Konceptuāli jauns Ministru kabineta noteikumu projekts par VPP izveidi un īstenošanu līdz šim diskusijai nav piedāvāts, piebilda Spārītis.

Savukārt valsts sekretāru sanāksmei bez apspriešanas Latvijas Pētniecības un inovāciju padomē iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts par FLP projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtību. Spārītis uzsvēra, ka šis projekts nav apspriests arī ar pētniecības un darba devēju organizācijām. LZA prezidents skaidroja, ka noteikumu projektā iekļautas normas, kas, iespējams, rada nepieciešamību grozīt Zinātniskās darbības likumu un Ministru kabineta noteikumos par Latvijas Zinātnes padomi. LZA ieskatā tiek palielināts arī birokrātiskais slogs projektu pārraudzībā un vērtēšanā. Akadēmija ir sagatavojusi vēstuli ar iebildumiem valsts sekretāru sanāksmē iesniegtajam tiesību akta projektam.

Vēstulē amatpersonām Spārītis skaidro, ka jaunos VPP un FLP projektus iespējams sagatavot un sākt ne ātrāk kā sešu mēnešu laikā pēc atbilstošo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas un valdības rīkojuma par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.-2021. gadam apstiprināšanas. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā izveidojušos situāciju, jaunus VPP un FLP projektus būs iespējams sākt ne ātrāk kā 2018. gada rudenī, uzsver Spārītis.

Viņš atgādina, ka šogad noslēdzas 2014. gada oktobrī apstiprināto VPP darbības termiņš, kuras bija plānotas četriem gadiem, turklāt pašreiz īstenojamo VPP projektu realizācija nesākās ar 2014. gada janvāri, kā bija paredzēts, jo, tāpat kā šogad, savlaicīgi netika apstiprināti prioritārie virzieni zinātnē un izsludināts VPP projektu konkurss. "Tāpēc to īstenošanai faktiski ir bijis desmit mēnešus mazāk laika, nekā sākotnēji tika plānots," pauž Spārītis.

Lai atrisinātu radušos situāciju, Latvijas Pētniecības un inovāciju padome vēl maijā pieņēma lēmumu par VPP programmu pagarināšanu ar VPP īstenošanai plānoto finansējumu 2018. gadā (5,712 miljoni eiro) un papilduzdevumiem, tādejādi mazinot minēto desmit mēnešu iztrūkuma ietekmi.

Taču Spārītis secinājis, ka pretēji tam, ko paredzēja padomes lēmums, nav sagatavoti nepieciešamie tiesību akti, lai VPP darbību pagarinātu. Papildu tam Spārītis norāda, ka izplatoties informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem selektīvi turpināt dažu VPP īstenošanu vai mainīt to uzdevumus, kas LZA prezidenta ieskatā vērtējama kā "šādu priekšlikumu autoru tiesiskais nihilisms".

Līdz ar to LZA ierosina konsekventi īstenot Latvijas Pētniecības un inovāciju padomes lēmumus un līdz 1.novembrim izdot Ministru kabineta rīkojumu par VPP darbības termiņa pagarināšanu un finansējumu 2018. gadā, saglabājot 2017. gada finansējuma apjomu 5,712 miljonu eiro apmērā un nodrošinot neizmaksāto 437 000 eiro piešķīrumu tām VPP, pret kurām izveidojies parāds.

Vienlaikus LZA lūdz sadarbībā ar pētniecības organizācijām un darba devējiem izstrādāt kvalitatīvus tiesību aktu priekšlikumus par VPP un FLP projektu vērtēšanu, finansēšanu un administrēšanu, kas dotu iespēju 2018. gada laikā sākt jaunu programmu izstrādi un 2019. gadā - to īstenošanu.

Jautājumu par Valsts pētījumu programmu 2014.-2017. gadam un 2019.-2021. gadam šodien iecerējusi skatīt Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija. Sēdē piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji.