Tā iecerēts palīdzēt gan tiem, kas vēlas atgriezties no ārzemēm, gan arī lauku bezdarbniekiem.
Tā kā Pierīga ir viens no šādas sistēmas potenciālajiem mērķiem, uzklausījām mēru un citu speciālistu viedokļus par izskanējušo ierosinājumu.
Pabalstu un bezdarbnieku paaudze
Lai gan sabiedrībā skaļāk izskanējis noraidošs šādas iniciatīvas vērtējums, starp Pierīgas mēriem atrodas arī kāds, kam šāds solis šķiet pareizs. Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Ozoliņš pārcelšanās pabalstu atbalsta: "Tas vienkārši paātrinātu procesus, kas notiks šā vai tā. Cilvēks jebkurā gadījumā dzīvos tādā attālumā no darba vietas, lai tā būtu sasniedzama. Mēs nedrīkstam ietiepties, lai mākslīgi noturētu cilvēkus, radot viņiem šķēršļus aiziešanai. Tā vietā mums laukos jārada piemēroti apstākļi uzņēmējdarbībai un komfortablai dzīves videi."
Vienīgās bažas M. Ozoliņam ir par to, kā valsts spēs šādu sistēmu administrēt un vai rezultātā tas netiks izmantots ļaunprātīgi. "Ir tā saucamā pabalstu saņēmēju paaudze, kas prot izmantot situāciju – nestrādāt, bet saņemt pabalstus. Viņi pārcelsies no vienas vietas uz otru, meklēs fiktīvas darbavietas, cik bieži to atļaus likums. Es varu garantēt, ka tā notiks. Ja valsts to nespēs kontrolēt, tad pabalstu saņēmēji sāks ceļot kā čigāni pa visu Latviju," uzskata mērs.
Lai bezdarbniekiem neradītu pārāk ērtu situāciju, M. Ozoliņš ierosina palielināt minimālo darba algu tā, lai pabalsta saņēmējs būtu manāmi trūcīgāks nekā tas, kurš ar melnu muti strādā par minimālo algu. Varbūt tas bezdarbniekus motivētu iet un meklēt darbu, cer mērs. Viņš vērtē, ka līdz ar pabalstu sistēmas ieviešanu Krimuldas novads īpašas izmaiņas neizjustu.
"Domāju, ka liela daļa to, kas ir ārzemēs, tur arī paliks, bet vietējie varētu mainīt dzīvesvietas tuvāko novadu robežās." Krimuldā arī neesot pārāk daudz brīvu darbavietu. Protams, vienmēr un visur atrodas kāda vieta par minimālo darba samaksu, taču cilvēks ar augstāku izglītību tādu darbu nelabprāt strādā, novērojis M. Ozoliņš.
Tuvredzība vai apzināta politika
Mālpils novada mērs Aleksandrs Lielmežs pieskaitāms pie tiem, kas jauno pabalstu sistēmu vērtē kā aplamu: "Es darītu pilnīgi pretēji. Es ieviestu pabalstus kas veicinātu, lauku apdzīvotību. Radītu darba vietas ar visiem atbalsta mehānismiem, nodokļu atvieglojumiem tuvāk esošajām cilvēku dzīvesvietām. Arī viens no Eiropas pamata postulātiem skan tā – migrācija izmaksā ļoti dārgi. Man šādas iniciatīvas nav izprotamas."
A. Lielmežs zina, ka izbraukāt garu ceļu no mājām uz darbu izmaksā ļoti dārgi. Maršruts Mālpils–Rīga–Mālpils mēnesī izmaksā aptuveni 150–200 latu. "Ja mēs tīri mentāli esam viensētas cilvēki gan dzīvesstilā, gan domāšanā, tur nav, ko pārmest." Mērs uzskata, ka pabalstu iniciatīva ir tuvredzība. "Nedod Dievs, ka tā nav tuvredzība, bet apzināta politika," tā viņš.
Svarīgi – reģionu centri
Attiecībā uz Mārupi – kas ir gribējuši, jau ir atnākuši, saka Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiķe. Viņa spriež, ka iespējamā pabalsta ieviešana jūtamas izmaiņas neizraisītu. "Mūsu novadā katru gadu iedzīvotāju skaits palielinās vismaz par tūkstoti, katru gadu piedzimst aptuveni 300 bērnu," informē mēra vietniece.
Viņa norāda uz jaunās, potenciālās sistēmas trūkumiem – ja cilvēks laukos var izdzīvot, pelnot 200 latu, jo viņam ir sava saimniecība, piens, olas un gaļa, tad, piemēram, Mārupē tas nav iespējams. Jāpelna stipri vairāk, jo par visu ir jāmaksā daudz vairāk. Kaut vai par komunālajiem maksājumiem.
Saprotamāk L. Kadiķei šķiet jaunu ģimeņu atbalstīšana, bet arī – jau esošajā dzīvesvietā. "Cilvēkiem ir jādzīvo visā Latvijā un jādomā par darbu arī laukos uz vietas. Nevajadzētu visu koncentrēt uz Pierīgu. Svarīgi ir arī citu reģionu centri," tā L. Kadiķe.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka pārcelšanās pabalsti varētu palīdzēt dažos gadījumos, taču tai nevajadzētu kļūt par masveida politiku. Pēc viņa teiktā, valdībai politika būtu jāveido tā, lai cilvēki varētu dzīvot savā vidē, jāsakārto ceļi un transporta infrastruktūra, lai cilvēki varētu strādāt un nokļūt līdz darbam.
Pabalstu apmērs – atšķirīgs
Līdzīgi uzskata arī Latvijas lauksaimnieku organizācijas. Pēc lauksaimnieku domam, ministres iecere, maigi izsakoties, ir nepārdomāts solis, informē "Zemnieku saeimas" pārstāve Ilona Kuzmiča. Tā vietā, lai iedotu cilvēkiem makšķeri, tiek piedāvāta zivs. "Labi, protams, ka politiķi ir saskatījuši, ka Latvija nebeidzas ārpus Rīgas un ka nav mums viena maza problēmiņa "Latgale", bet arī citviet Latvijā ir problēma ar nodarbinātību, ar infrastruktūru. Mums ir labi piemēri, mēs redzam, ka ir arī attāli reģioni, mazpilsētas un ciemati, kuros mērķtiecīgi un apdomīgi investējot – viss notiek," uzsver "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
"Zemnieku saeima" uzskata, ka šādi paziņojumi kārtējo reizi pastiprina plaisu starp valdības pārstāvjiem un reģionu iedzīvotājiem, pastiprina plaisu un dzīves kvalitātes atšķirības starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem.
Bezdarba līmenis Latvijā pamazām samazinās. Šogad jūnija beigās tas bija 11,9 % jeb par 0,4 % mazāk nekā maijā. Tomēr bezdarbnieku kopējais skaits valstī joprojām ir vairāk nekā 117 tūkstoši cilvēku. Iespējamie mobilitātes pabalstu apmēri patlaban tiek aprēķināti.
Skaidrs ir tas, ka visiem tie nebūs vienādi un to apmērs būs atkarīgs no tā, cik tālu cilvēkam jāpārvācas no savas dzīvesvietas. Plānots, ka atbalsta saņēmējs būtu Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēts bezdarbnieks, kas ilgstošāk nevar atrast darbu. Uz šādu atbalstu bezdarbnieks varēs pretendēt ne biežāk kā reizi trijos gados.