Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vērtējot iestāžu gada pārskatus, Valsts kontrole ir secinājusi, ka arī 2016. gadā situācija uzskaites jautājumos neatšķiras no iepriekšējo gadu tendences – valsts iestādes kopumā prot pareizi uzskaitīt resursus. Tomēr darvas karotes medus mucā ik pa laikam parādās – atšķirībā no 2015. gada, kad finanšu revīzijās pirmo reizi ilgākā laika periodā tika sniegti tikai pozitīvi atzinumi, šogad ir sagatavoti četri atzinumi ar iebildi.

Divos gadījumos Izglītības un zinātnes ministrija un VARAM nav risinājušas problēmas, kuras revidentu uzmanību bija piesaistījušas jau agrāk. Lai gan problēmas ir novēršamas, ieteikumu ieviešanas process ir ievilcies. Iebilde ir sniegta arī Aizsardzības ministrijai, jo tās pakļautības iestāde nespēj nodrošināt tādu uzskaiti, kas ļautu pārliecināties par tās ieņēmumiem un izdevumiem Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā iekšējās kontroles vide nav iekārtota tā, lai varētu pārbaudīt, vai visi uzskaitē esošie pamatlīdzekļi eksistē dabā un gada pārskatā nav nepieciešamas korekcijas.

"Lai arī finanšu uzskaite nereti asociējas tikai ar grāmatvedības formalitātēm, tomēr tai ir būtiska nozīme, lai iestāde spētu likumīgi un jēgpilni pārvaldīt tai uzticētos resursus – vai tās būtu dabas bagātības, īpašumi vai naudas līdzekļi," skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa. "Nevaram cerēt, ka īpašums, manta vai nauda tiks pārvaldīti labi, ja iestāde nezina, kas tai vispār pieder. Nepareizi uzskaitīti naudas līdzekļi neļauj iestādes vadībai objektīvi novērtēt, vai iestādes sniegtie pakalpojumi ir rentabli vai zaudējumus nesoši, vai iestāde veic savus pienākumus efektīvi, vai tomēr nē. Tāpēc Valsts kontrole ik gadu pievērš pastiprinātu uzmanību tam, lai uzskaite būtu precīza."

Valsts kontrole jau kopš 2013. gada regulāri aicina sakārtot vienoto atlīdzības sistēmu, taču revīzijās tika konstatēts, ka daudzās iestādēs, piemēram, piemaksas par personīgo darba ieguldījumu vai darba kvalitāti tiek piešķirtas teju visiem darbiniekiem, maksimāli izmantojot Atlīdzības likumā atļautās iespējas, tādējādi padarot tās par garantētu darba samaksas sastāvdaļu, nevis izmantojot spējīgāko un lielāko darba ieguldījumu sniedzošo darbinieku motivēšanai. Izlases veidā vērtējot šo piemaksu piešķiršanu, Valsts kontrole neguva pārliecību par piešķirtās piemaksas pamatojumu kopumā par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro.

"Piemaksu piešķiršanas process par personisko darba ieguldījumu vai kvalitāti daudzās iestādēs ir formāls un nerada pārliecību, ka izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķa sasniegšanā. Ir arī gadījumi, kad šīs piemaksas tikušas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei," norāda valsts kontroliere E. Krūmiņa.

"Gada nogales drudzis" jeb vēlme gada nogalē piemaksu veidā maksimāli izlietot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus atsevišķās iestādēs ir konstatēts arī 2016. gada nogalē. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē 54 % no 2016. gadā izmaksātās piemaksas kopsummas ir izmaksāti gada pēdējā ceturksnī, vēsta Valsts kontrole.

Detalizētu informāciju par finanšu revīzijās vērtēto atlīdzības jautājumu Valsts kontrole apkopos un publiskos šī gada rudenī finanšu revīzijas "Par Latvijas Republikas 2016. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" noslēgumā.

Atbildi uz jautājumu, vai nodokļu maksātāju naudas izlietojums ir sasniedzis plānoto mērķi, Valsts kontrole šogad meklēja, izlases veidā pārbaudot 18 resorus. Pārkāpumi vai neatbilstības tika konstatētas astoņos resoros, un arī 18 pozitīvajos atzinumos revidenti bija spiesti norādīt uz trūkumiem, kas jānovērš, lai nākotnē līdzekļi nebūtu jāuzskata par nelietderīgi tērētiem.

Valsts kontrole īpaši vēlas uzrunāt resorus, kuriem tika sniegti atzinumi ar iebildi, negatīvi atzinumi, kā arī vienā gadījumā – atteikums sniegt atzinumu.

Piemēram, Ekonomikas ministrija ir saņēmusi aizrādījumu par ārpustiesas patērētāju strīdu izskatīšanas mehānisma ieviešanai Latvijā piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli, Labklājības ministrija – par Rīgas Stradiņa universitātei piešķirto līdzekļu darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai izlietojumu, bet Veselības ministrija – par neatbilstībām norēķinu veikšanā par veselības aprūpes izdevumiem Latvijas pilsoņiem ES, EEZ dalībvalstīs un Šveicē.

Uz trūkumiem IKT projektu vadībā Valsts kontrole norāda Iekšlietu ministrijai par finansējuma izlietošanu Vēlētāju reģistra pilnveidošanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, Ministru kabinetam par vienota tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveidi, kā arī Prokuratūrai par informācijas tehnoloģiju infrastruktūras drošības pilnveidošanai piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Valsts kontroles revidenti sagatavojuši atzinumus ar iebildi Iekšlietu ministrijai par "Rīcības plāna personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā" īstenošanu un par divām Veselības ministrijas iniciatīvām – "Ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences nodrošināšana veselības nozarē" un "Par normatīvo regulējumu un praksi ieslodzīto personu iesniegumu izskatīšanas kārtībai Veselības inspekcijā gadījumos, kas saistīti ar ieslodzīto personu nopietnu un akūtu saslimšanu".

Revīziju rezultātā Valsts kontrole ministrijām un centrālajām valsts iestādēm kopumā ir sniegusi 110 ieteikumus, no kuriem 65 ieteikumi ir attiecināmi uz uzskaites pareizības jautājumiem un 45 ieteikumi – uz atbilstības un lietderības jautājumiem. Valsts kontrole finanšu revīziju laikā ir konstatējusi piecus tiesību normu pārkāpumus atlīdzības, kompensāciju, prēmiju un naudas balvu izmaksā, par kuriem tiek gatavota informācija iesniegšanai Ģenerālprokuratūrā.