Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Eiro zonas [parādu] krīze ir sasniegusi jaunu un kritisku posmu. Par spīti vērienīgiem [krīzes apkarošanas] pasākumiem, finanšu tirgi daļā [eiro zonas] reģiona turpina izjust akūtu spriedzi, un tas izraisa jautājumus par monetārās savienības kā tādas dzīvotspēju," sacīts SVF pārskatā, kurā izvērtēta eiro zonā īstenotā politika krīzes risināšanas jomā, raksta delfi.lv pēc aģentūras BNS publicētās informācijas.

Tā autori bažījas, ka krīzes padziļināšanas radīs lielu ietekmi uz Eiropas Monetārās savienības (EMS) kaimiņzemēm Eiropā un "pārējo pasauli". Tomēr, pēc SVF uzskata, eiro zona var atjaunot uzticamību, ja nekavējoties izveidos banku savienību, izlaidīs kopējas eiro obligācijas un Eiropas Centrālā banka (ECB) palielinās naudas injekcijas novārgušajā banku sistēmā un iegādāsies grūtībās nonākušu eiro zonas valstu obligācijas.

"Ir nepieciešami apņēmīgi soļi pretim ciešākai [monetārajai] savienībai," akcentē SVF eksperti.

Viņi arī uzskata, ka eiro zonā ir nepieciešamas strukturālo reformu programmas, lai palielinātu EMS valstu konkurētspēju pasaules mērogā.

Eiro zonā joprojām netiek risināti cēloņi, kuri izraisīja krīzi, un varas institūcijām nav iedarbīgu instrumentu, lai nepieļautu, ka valdību parādi, spriedze banku sektorā un zema izaugsme stimulē situāciju, kad iestājas krīzes apburtais loks, rezumē Vašingtonā bāzētais SVF.

SVF ieteikumi ir krasā pretrunā ar eiro zonas ietekmīgākās valsts Vācijas nostāju. Berlīne vairākkārt paziņojusi, ka iebilst pret eiro obligācijām un citiem instrumentiem, kas apvienotu eiro zonas parādus. Arī ECB ir likusi saprast, ka neplāno turpināt pirkt grūtībās nonākušu EMS zemju vērtspapīrus un veikt papildu naudas injekcijas banku nozarē, jo tas nebūs iedarbīgs krīzes risināšanas veids. Vācija vairākkārt norādījusi, ka jāveic strukturālas reformas un jāturpina samazināt izdevumi.