06.07.2012 13:39

No Pierīgas ar pabalstiem neaizvilinās

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Nākamgad valsts iecerējusi piemaksāt, lai palīdzētu tiem, kas darba tirgus atslēgas pazaudējuši sen. Nākamgad valsts iecerējusi piemaksāt, lai palīdzētu tiem, kas darba tirgus atslēgas pazaudējuši sen. Krišjānis Grantiņš

Vērtējot Labklājības ministrijas (LM) plānotos darbaspēka mobilitātes veicināšanas pasākumus, Pierīgas mēri atzinīgi vērtē valsts īslaicīgu papildu atbalstu, apmaksājot ceļa izdevumus kaimiņu pašvaldībās strādājošiem ļaudīm, kas saņem nelielu algu, bet pārcelšanos neprognozē.

LM strādā pie bezdarbnieku atbalsta pasākumiem, kurus plānots ieviest nākamgad. Darbu ekonomiski aktīvajās pašvaldībās meklēt mudinās cilvēkus, kas savā novadā saimnieciskas rosības trūkuma dēļ nodarbošanos ilgi nevar atrast. Valsts paredzējusi apmaksāt pārcelšanās vai – neilgu laiku – ceļa izdevumus darba sākumposmā.

„No Ropažiem līdz Rīgai ir 35 kilometri, ceļš maksā diezgan dārgi. Ja cilvēks Rīgā atrod sarga vietu vai kādu citu samērā zemu apmaksātu darbu (300 vai 400 latu pirms nodokļu nomaksas), valsts palīdzība, apmaksājot ceļa izdevumus, viņam varētu būt svarīga," ministrijas iniciatīvu atzinīgi vērtē Ropažu mērs Antons Cibuļskis. Viņš pieļauj, ka tagad ropažnieki lielākoties šādu (darba ar minēto algu) iespēju neizmanto. „Ja, strādājot Rīgā, nevar nopelnīt 600 vai 800 latu mēnesi, tas nav izdevīgi. Ceļa izdevumi, izmantojot sabiedrisko transportu, ir pārāk lieli. Ja brauc ar auto, tas maksā vēl vairāk," atzīst Ropažu pašvaldības vadītājs.

Baldones domes priekšsēdētāja Karina Putniņa lēš: ceļš no viņas novada centra uz Rīgu baldoniešiem, kas strādā galvaspilsētā, mēnesī izmaksā vismaz aptuveni 50 latus. Arī viņa atzinīgi vērtē valsts nodomu palīdzēt apmaksāt ceļa izdevumus, ja cilvēks citā pašvaldībā atrod samērā pieticīgi atalgotu darbu, bet pārcelšanos neprognozē.

„Pie mums bezdarbs nav ne 20 ne padsmit procentu, tas nepārsniedz piecus. Pārcelties prom no Pierīgas – nedomāju, ka tas varētu kādu vilināt," teic K. Putniņa. Pēc viņas stāstītā, vietējo bezdarbnieku vidū ir tādi, kas „nestrādā jau no padomju laikiem, sabiedriskos darbos nenoturas ilgāk par divām nedēļām, tos nespēs ietekmēt arī šādi pabalsti". Pārējo darba meklētāju vidū varētu būt tādi, kas atzinīgi vērtētu palīdzību ceļa izdevumu apmaksāšanā, ja varētu uz tādu pretendēt.

Plānots, ka atbalsta saņēmējs būtu Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēts bezdarbnieks, kas ilgi nevar atrast darbu. Sākumā atbalstu nodrošinās par valsts līdzekļiem. Ja pilotprojekts izrādīsies sekmīgs, tam centīsies piesaistīt ES naudu.