Dažu mēnešu laikā vairākos Pierīgas novados izveidotas jaunas vai reorganizētas jau esošās pašvaldību policijas vienības. Dažādās vietās novadu vadības nolēmušas rīkoties atšķirīgi – izveidot savu patstāvīgu struktūru vai pievienoties uz Ķekavas pašvaldības policijas bāzes tapušajai Reģionālajai pašvaldības policijai (RPP), kas savu darbību izvērsusi jau vairākos novados ārpus tās administratīvā centra Ķekavā.
Argumentu pietiek gan vienam, gan otram lēmumam. Piemēram, Inčukalnā nolēma pirkt RPP pakalpojumus, pamatojot to gan ar taupīgāku un lietderīgāku finanšu līdzekļu izmantošanu, gan pievienošanos jau gatavai struktūrai ar pieredzējušu un tehniski labi nodrošinātu personālu.
"Ja katrs novads vēlētos pats savu pašvaldības policijas dežūrdaļu, tās darbība jāspēj nodrošināt atbilstoši likumdošanas prasībām, piemēram, jābūt aizturēšanas un munīcijas glabāšanas telpām, nodrošinātiem speciālistiem, kuri strādā ar nepilngadīgo lietu un juridiskajiem jautājumiem," šāda varianta priekšrocības skaidro RPP priekšnieka vietnieks Germans Ivanovs. "Tās pašvaldībām ir lielas izmaksas. Apvienojot spēkus, šīs izmaksas var samazināt un piesaistīt profesionālus speciālistus."
Savukārt Ādažu novada domē izšķīrās par pašvaldības uzņēmuma "Ādažu glābšanas dienests" likvidēšanu un patstāvīgas pašvaldības policijas izveidošanu, kas pilnvērtīgu darbu sākusi no jūnija un novadam izmaksā 177 000 latu gadā.
"Lēmumam bija divi galvenie argumenti," atceras Ādažu novada domes izpilddirektors Guntis Porietis. "Pirmkārt, domes deputāti uzskatīja, ka, pērkot ārpakalpojumu no cita novada pašvaldībai piederoša uzņēmuma, pastāv risks pakalpojumu nesaņemt, piemēram, situācijā, kad Ķekavā notiktu masu pasākumi un policijas darbinieki būtu aizņemti tur. Otrkārt, Ādažu glābšanas dienestā jau ilgi ir strādājuši kompetenti pašu novada cilvēki, un bija vēlēšanās šo tradīciju saglabāt, lai arī finansiālais slogs pašvaldības policijas uzturēšanai nav viegls."
Dažādās pašvaldībās Pierīgā municipālās policijas darbinieku skaits svārstās no desmit (pēc speciālistu atzinuma, tas ir minimālais cipars, lai nodrošinātu diennakts dežūru) līdz teju trim desmitiem. Atšķirības nosaka gan finansiālā rocība, gan teritorijas izmēri.
Tikpat atšķirīgas ir arī no novada budžeta pašvaldības policijai atvēlētās naudas summas. RAA apkopotā informācija liecina, ka 2012. gadā lielākās naudas summas šiem mērķiem tērē Ķekavas novadā (379 596 latu gadā), Salaspilī (344 313), Mārupē (306 804) un Stopiņu novadā (205 790). Vairāk nekā 100 000 latu sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai atvēlēts arī Carnikavā, Ādažos, Saulkrastos, Siguldā, Ropažos, Babītē un Inčukalnā. Tiesa, dažviet šajās summās iekļauta arī nauda glābšanas dienesta, bāriņtiesas un citu institūciju darbības nodrošināšanai.
Mazliet cita aina paveras, parēķinot izdevumus uz novada iedzīvotāju. Sanāk, ka visdārgāk pašvaldības policijas uzturēšana maksā Saulkrastu (vidēji 23,52 lati), Carnikavas (22,88), Stopiņu (20,26), Mārupes (18,99), Ādažu (17,48) un Ķekavas (17,16) iedzīvotājiem. Savukārt Olaines novadā – tikai 8,40 latus uz iedzīvotāju gadā, bet Mālpilī, kur pašvaldības policijas štatā patlaban ir tikai viens darbinieks, – 4,42 latus.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka šogad no Pierīgas novadiem visvairāk likumpārkāpumu izdarīts Ķekavas novadā. Tam cieši seko Salaspils un Olaine, bet mazliet atstatu ir Siguldas un Mārupes novadi.